Ārsti Igaunijas ziemeļaustrumos nerunā igauniski 4
Tikai divas trešdaļas ārstu un puse medmāsu, kas strādā veselības aprūpes sistēmā Igaunijas ziemeļaustrumos esošajā Austrumviru apriņķī, labi pārvalda igauņu valodu, vēsta laikraksts “Postimees”.
“Ļoti pamanāmi ir tas, ka Austrumviru apriņķī igauņi tiek pakļauti un no viņiem tiek gaidīta pāreja uz krievu valodu,” mediķu konferencē sacījis Tartu Universitātes Narvas koledžas Igauņu valodas fakultātes vadītājs Marts Rannuts.
Viņš norādīja, ka, nesen apmeklējot Narvas slimnīcu, novērojis divas galvenās problēmas. Pirmkārt, kad viņš igauņu valodā vērsis pie reģistratūras darbinieka, tas piecēlies un, ne vārda nesakot, aizgājis. Neilgi pēc tam ieradies cits cilvēks un ļoti draudzīgi igauniski jautājis, ko viņš vēlas. Otra problēma, uz kuru norādīja Rannuts, ir tas, ka rakstiskās informācijas pasniegšanā tiek pārkāptas Valodas likuma normas, jo teksts krievu valodā ir redzams pirms teksta igauņu valodā, igauņu valodas tekstā ir kļūdas vai tā nav vispār.
Tartu Universitātes pārstāvis norādīja, ka situācija Kohtlas-Jerves pilsētā ir nedaudz labāka nekā Narvā, vēl labāka tā ir apriņķa galvaspilsētā Jehvi. Rannuts piebilda, ka situācija Austrumviru apriņķī pēdējo piecu gadu laikā nav mainījusies.
“Gandrīz 40% ārstu neprot runāt igauņu valodā līmenī, kāds tiek prasīts,” secināja Rannuts. Viņš teica, ka problēmas galvenokārt ir ārstiem speciālistiem, kas ir ļoti augsti kvalificēti profesionāļi, bet viņu valsts valodas zināšanas tādas nav.
Rannuts norādīja, ka visā Igaunijā septītā daļa pacientu ir piedzīvojusi valodas problēmas saziņā ar veselības aprūpes personālu.
“Tādos gadījumos tika izmantota šāda taktika: pacients devās pie cita ārsta, sāka izmantot valodu, kuru saprata ārsts, ārsts izmantoja medmāsu kā tulku, vai arī tika izmantota cita pacienta palīdzība. Bija arī gadījumi, kad problēma netika atrisināta,” viņš teica.
“Mums dažreiz jautā, kādēļ Valodas inspekcija neredz, ka ārsti un medmāsas nemāk runāt igauniski. Tāpēc, ka Valodas inspekcijas pārziņā nav tādu zināšanu nodrošināšana,” konferencē teica inspekcijas direktors Ilmars Tomusks.
Viņš sacīja, ka darba devēja pienākums ir nodrošināt, ka darbinieki var sazināties valsts valodā, un Valodas inspekcija nav tiesīga atlaist veselības aprūpes darbiniekus nepietiekamu igauņu valodas zināšanu dēļ.
Tomusks norādīja, ka 90% ārstu, kuru zināšanas pārbaudījusi Valodas inspekcija, savu mediķa izglītību ir ieguvuši Igaunijā – Tartu Universitātē padomju laikā krievu valodā.
“Ļoti maza daļa ir to, kas ieradušies no tā dēvētajām trešajām valstīm – Ukrainas, Krievijas, Moldovas, Baltkrievijas,” sacīja Tomusks.
“Likums neļauj mums pieprasīt, lai viņi var runāt igauņu valodā, pirms tiek iekļauti veselības aprūpes darbinieku sarakstā, – tādas prasības nav,” viņš piebilda, atzīstot, ka par šo problēmu ir runāts jau kopš 2006.gada.
Austrumviru apriņķa centrālās slimnīcas Kohtlā-Jervē galvenā ārste Aime Keisa paskaidroja, ka reģiona slimnīcām ir lielas grūtības personāla atlasē, jo lielākā daļa jauno ārstu, kas absolvē Tartu Universitāti, nevēlas strādāt Igaunijas ziemeļaustrumos. Vienlaikus 150 tūkstošiem cilvēku, kas dzīvo reģionā, nevar liegt saņemt veselības aprūpi tuvāk savai dzīvesvietai.
Austrumviru apriņķa iedzīvotāju lielākā daļa ir krievvalodīgie.
