Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
3. novembris, 2014
Drukāt

Ārsts Pēteris Apinis: Klāt aukstais laiks– bērniem skolā jāsmok nost! (19)

Apinis

Autors: Pēteris Apinis,

Latvijas Ārstu biedrības prezidents

 

Latvijā pieņemts, ka problēmas drīkst būt tikai vienas ministrijas pārraudzībā. Vilcienam nokritis ritenis– tātad atbild satiksmes ministrs, policists piedzēries– iekšlietu ministrs. Divu ministriju ierēdņu kopāsēdēšana nozīmē atbildības grūstīšana no vienas galda puses uz otru. Pirms sastādīta jaunā valdība vēlos vērst uzmanību uz problēmu, kas ir būtiska izglītības, ekonomikas un veselības jomai. Pēc skolu ēku siltināšanas šajā gadsimtā, veco skolas ēku telpas ziemas mēnešos ir neveselīgākā zināmā vide tieši aiz Getliņu izgāztuves.

Mūsu rīcībā ir pierādījumi, ka siltinātas skolas klasē, kurā mācas 20 skolēni, stundas sākumā ogļskābās gāzes (CO2) blīvums ir nedaudz virs normas, bet stundas beigās 4 – 5 reizes pārsniedz normu.

Gaisa sastāvs tiešā veidā iespaido cilvēka fiziskās un garīgās spējas, ietekmē smadzeņu darbību, apgrūtinot gan mācību procesu, gan darba ražīgumu. Skolu ēkās, kurās nav domāts par ventilācijas sistēmām, bērni ātri kļūst miegaini un viņiem ir grūti koncentrēties, bet pie četrkāršas CO2 koncentrācijas aizmieg un nedzird ne skolotāju, ne saprot matemātikas uzdevumu.

Gandrīz visās skolās, kur veikta siltināšana, tā veikta pēc „lētākā piedāvājuma” principa. Būvniecības vai renovācijas darbu pasūtītājs, ekonomējot un plānojot izmaksas un nedomājot par ilgtspējīgu būvniecību, parasti atsakās no ventilācijas sistēmas ierīkošanas. Agrāk skolā pa logu šķirbām svaigs gaiss ieplūda klasē, tur sasila, cēlās augšup, aizplūda pa ventilāciju vai bēniņiem. Tagad caur plastmasas logiem svaigs gaiss klasē neienāk nemaz un vecā ventilācija nedarbojas, bet jauna nav izveidota, vecās ventilācijas lūkas un šahtas aizmūrētas. Kaut Latvijā ir saistošas gan Latvijas valsts standartu (LVS) būvniecības prasības, gan Eiropas normatīvu (EN) un ISSO standarti, tomēr to ievērošana paliek uz projektētāju, būvnieku un pasūtītāju sirdsapziņas.

Tomēr CO2 ir tikai viena bēda. Ziemas laikā klase būtu vēdināma, ja vien bērni laicīgi klasi atstātu. Savukārt klases vēdināšana ar atvērtiem logiem nosaka to, ka nekādas energoefektivitātes nav, skolas kurināšana patiesībā kļūst par zemeslodes atmosfērnas sildīšanu. Proti, lai klasē atgrieztu skābekli pietiekamā daudzumā un izventilētu ogļskābo gāzi, gaisa temperatūra nokrītas līdz 8–12 grādiem. Ieplūst aukstais gaiss ar zemu absolūto mitrumu. Stundas laikā gaiss uzsilst, gaisa relatīvais mitrums kļūst tik mazs, ka nopietni ietekmē elpošanas sistēmu, izžūst gļotādas, elpošanas ceļu katars garantēts.

Trešā skolas gaisa problēma ir neticami augstais vispārējais gaisa piesārņojums skolas klases gaisā, ko veido formaldehīds, fenoli, piesārņojuma mikrodaļiņas un dažādi aromātiski gaistošie savienojumiem no mēbelēm, krāsām, lakām, tīrīšanas līdzekļiem u.c. Brīvdienās Jānīša tētis ar lētāko krāsu pārkrāso klases sienas un solus, atgriežas bērni skolā un to visu izlaiž caur savām plaušām.

Veselības inspekcija pērn vairākās skolās, galvenokārt pagrabtelpās, atrada pietiekami augstu aspergillu līmeni. Šī sēnīte ir galvenais astmas iemesls bērniem tūlīt aiz vecāku smēķēšanas. Arī šī sēnīte iemājo galvenokārt tajās ēkās, kur neveiksmīgi risināta ventilācija.

Vai iespējams noteikt– cik veselīgās telpās mācās Jūsu bērni? CO2 koncentrācijas, siltuma un mitruma monitorings ir lēts, to pērn veica vairāku skolu skolēni savos zinātniski pētnieciskajos darbos, tiesa, pēc tam šos vidusskolēnus pārstāja mīlēt kā skolu direktori, tā pašvaldību vadītāji, jo bērnu pētījumi skaidri pateica– skolā mācīties ir neiespējami.

Kādēļ es rakstu par šo jautājumu tagad? Pavasarī, vasarā un rudenī runāt par šo jautājumu ir bezjēdzīgi– skolotāja vienkārši atver klases logu un kaut kāda ventilācija ir, ja vien skola neatrodas Rīgas vai Daugavpils centrā. Otrkārt, es nezinu nevienu projektētāju, pasūtītāju vai būvnieku, kurš atzītu savu noziedzīgo veikumu, kamēr viņam neiebaksta sejā monitoringa datus. Tad, kad Veselības inspekcija vai čakls vidusskolēns ir izmērījis ogļskābās gāzes, mitruma un temperatūras svārstības, tad dažkārt amatpersona sakustas.

Šoreiz nerakstīšu par apsiltinātajām sporta zālēm, kur bez ogļskābās gāzes, formaldehīdu un fenolu tvaikiem ir neticami augsts putekļu un cieto daļiņu blīvums. Šoreiz nerunāšu par bērnudārziem, kur nav ne tikai ventilācijas, bet pat formālas gaisa kontroles.

Tas nav stāsts par vienu skolu. Tas ir stāsts par 600 renovētām skolām Latvijā, kur bērnus pakļauj veselības bendēšanai. Es aicinu vecākus: atrodiet iespēju iegādāties temperatūras, mitruma un ogļskābās gāzes koncenrācijas sensoru, bet pēc tam piespiediet pašvaldību skolā iekārtot ventilāciju.

Latvijas Ārstu biedrība tieši par šo problēmu kā pirmo vienlaikus uzrunās jaunos izglītības, veselības un ekonomikas ministrus, tiklīdz tiks sastādīta valdība. Mūs mazāk interesē, kādas prioritātes tiek rakstītas valdības deklarācijā, mūs vienkārši interesē, lai bērni augtu gudri un veseli.

Pievienot komentāru

Komentāri (19)

  1. Panikas cēlājs, būtu labāk cilvēkus ārstējis, nevis būvfiziku apspriedis… ja galva ir uz pleciem, nevis kur citur, tad telpas var mierīgi izvēdināt un temperatūra nekur nenokritīs, tāpēc jau nav jādzīvo caurā šķūnī un jāmaksā milzu rēķini… mikroklimatu mērītājus gan pašvaldības varētu iegādāties.

    • Pats skrien bērnus ārstēt.
      Kāda jēga mašīnu kuras riteņi pieskrūvēti , ar skrūvēm, kas sarūsējušas un bez vītnes.

  2. Un es domāju, kāpēc man it īpaši vien no maniem klepo un tieši tad, kad sākas skola! Pie ārstiem pārbaudījāmies! Tā arī iemeslu neuzzinājām.,,Temperatūras, mitruma un ogļskābās gāzes koncenrācijas sensoru,, kur viņus dabūt?????

  3. Paldies par rakstu ! Jā es ar nožēloju ,ka savā vecajā koka mājā ar sliktu ventilāciju salikām “glaunos” logus.Tiešām kopš tā laika mājā ir pelējums,bērnam astma.Kad logs ilgāku laiku ir ciet,uznāk miegainība un nespēks.Labāk mazāk modernisma mājā!

  4. Bērnudārzos rindu dēļ grupās apvieno bērnus pēc ministrijas noteikta skaita, neinteresējoties par telpu piemērotību šādam daudzumam – bērni kā šprotes bundžiņā, nedomājot par atbilstošu grupas telpas kvadratūru un gaisa kubatūru tajā. Vecāki laimīgi, ka bērnam vieta dārziņā atradusies, par vides problēmām nerunā.

  5. viss jau atduras tur ka mums nav normāli normatīvi cik kam ir jābūt, nav iestādes kas to kontrolētu, Somijā ir ļoti skarbi noteikumi kādai ir jābūt gaisa kvalitātei skolās un bērnu dārzos, pat līdz tādiem sīkumiem, ka ka ventilācijas šahtām ieplūdes un izplūdes gaisam ir jābūt atsevišķām, kādi normatīvi ir gaisa putekļainībai utt. Un tad kad skolās notiek remots, tā nav pielāpīšana un pielipināšana, bet kārtīgs kapitāls remonts, tā lai uz gadiem 10-15 ir miers. Tik pat stingri ir noteikumi ir pret visām pelējuma sēnēm, ja atrod šo kaut vienā klasē, skolu uzreiz slēdz, bērnu pārvieto uz pagaidu skolām, kuras uzbūvē no moduļiem. Kāds tūlīt iekomentēs bagātais dara kā grib, nevis bagātais, bet gudrais, kas saprot, ja bēni būs slimi, tad izaugs ar problēmām, un nebūs spējīgi normāli strādāt, t.i. nevarēs maksāt nodokļus, bet pārtiks no pabalstiem. Daudzas leitas ir pakārtotas viena otrai un ja mēs vecāki necīnīsiemies par saviem bērniem, ticiet man ierēdņiem ir pilnīgi vienalga, līdz mirklim, kad viņi sāks domāt kā vecāki.

  6. Ūbersiltinātājs Jevroremontovičs Atbildēt

    Pēterim taisnība – minimāla sapratne un maksimāls badīgums padara Latviju par putuplasta un pelējuma sēņu paradīzi …

  7. Pēteri Apini lūdzu par to runājiet SKAĻĀK UN VAIRĀK !!!
    Tas nav paciešams – šīs nevēdinātās klases.

  8. Kandavas vidusskolā ir dabīgā vēdināšana-blakus jaunieliktajiem logiem pirksta platuma šķirbas,pa kurām ziemā pat sniegu putina iekšā.

  9. temas aktualizesana Atbildēt

    ziniet, es arii trobeleju savas skolas vadibu. un tolaik uz mani skatijas kaa uz jukushu, kashkjigu personu, kas bremzee progresu. ir tacu labi, ka skola bus smuka, ko juus nematies – tada bija reakcija.
    un neviens nedomaaja par to, ka zem taa putaplasta siltinajuma un plastmasas logiem nereti aug pelejums un berni dzivo kaa gumijas zabakaa. pasi savaa izelpaa.
    turklat – milzigs daudzums bernu klepo visu ziemu, no rita lidz vakaram. mokas ar aizdegunes mandelu uc problemam tieshi sausaa, sliktaa gaisa deelj, kas zhaavee un kairina glotadas, rada alergiskas reakcijas utt.utml.

  10. atvainojos nejauši izdzēsās vārda bērnudārzs daļa,tātad nav gaisa bēŗnudarzos

  11. smok arī bērnuŗzos ,kur ir vēl trakāk ēd, guļ vienā telpā, tualete ar blakus, vēdināt var tikai pastaigu laikā…..loga atvēršana uz mirkli kamēr koridorī neko daudz nedod
    darbiniekiem pēc 40 ir grūti strādāt…bet jāstrādā līdz liekas 62 gadiem….āda kļūst sausa, acis asaro….

  12. Mums gan bija tā, ka vecāk , kas domā līdzi, cēla šo jautājumu gaisā. Un tad zvanīja no domes vakaros un pieprasīja nejaukties iekšā un netraucēt siltināšanu. Mēs gan panācām, ka pec tam plastmasas logu rāmjos iestrādāja kkādu fentilāciju. Tas ir fakts. Un fakts ir tas, ka bērni mokās ar galvassāpēm, kaut tādā vecumā galavai nevajadzētu sāpēt. Vispār pretīga sistēma mums Latvijā.

  13. beidzot kāds par šo tēmu runā! celtnieku haltūras ir visās izglītības iestādēs, kurās ir mācījušies mani bērni. slikts gaiss un gaisa trūkums – tas ir ārprāts! bērni nevar ne koncentrēties, ne apgūt jauno. cieš sekmes, nemaz nerunājot par veselību. turklāt – tas pats notiek slimnīcās, kur arī maina logus un siltina visus galus. gaisa nav nekur.

    • Ūja! Atkal vecā dziesma – celtnieki visur vainīgi!! Fantastika!! Aleluja – linčojam tos visus nost! Un dzīvosim ilgi un laimīgi! BET VARBŪT VISPIRMS noskaidrosim – kurš 99% taisa iepirkumus par lētāko cenu un kurš TAISA LĒTĀKOS PROJEKTUS??? Jūsu zināšanai – celtnieks var uztaisīt tikai to kas ir iestrādāts projektā un par atvēlēto naudu! Ja jums iešanai uz veikalu 10 eiro vietā iedotu 1 – ko un cik kvalitatīvu nopirksiet?

      • es jums nepiekrītu, man bērnu skolu arī siltināja, katru otro trešo logu atstāja pa tukšo bez pildījuma, par laimi to kāds pamanīja, izsauca komisiju. visu sienu ņēma nost, klāja par jaunu – tik par kādu naudu?

  14. Ko mums pasniedz,to ēdam! Atbildēt

    Ja galva vairāk doma par ātro naudu un visu gribas ģērbti ar spiguliem,tad tiesām esam bauri…..Pat pirmskara projektētājs,kad iegāja telpas,vispirms paostija gaisu.Vacija plastmasas logus jau izraveja deviņdesmitajos ,bet mums,slinkiem,var iestāstīt ka tie ir ok.

    • vaina nav plastmasas logos, bet pasūtītāju galvās un alkatībā. Bet tā jau valstiņas problēma, ka katram budžetniekam niez nagi izrādīt savu nekompetenci un korumpēties.

      • patiešām, nav dzirdēts, ka kāds saimnieks par kukuli būtu nopircis neejošu traktoru vai sapelējušu sēklu, par šķību māju nerunājot. Kur kopus nauda, tur nekompetence un korupcija. Tas laikam Dieva likums, un latvieši labākai saprašanai izdomājuši vieglāk uztveramo sakāmvārdu par cūku. Angļiem skan nedaudz cēlāk – tragedy of commons.

Draugiem Facebook Twitter Google+