Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
4. novembris, 2014
Drukāt

Ārsts vai kaktu dakteris? – kā atšķirt? (1)

Foto - Shutterstock.comFoto - Shutterstock.com

“Pēdējā laikā man radušās problēmas ar veselību. Paziņas ieteica izmantot netradicionālo medicīnu – akupunktūru, hipnozi u. tml. Taču man nav skaidrs, kur meklēt šādus speciālistus. Vai viņiem jābūt ar medicīnisko izglītību? Vai kaktu dakterus bez dokumentiem var sodīt, ja man pēc tam radīsies problēmas ar veselību? Vai Latvijā der ārvalstīs izdoti ārstu diplomi?” VALENTĪNA JELGAVĀ

Ārstniecības personas un sertifikācija

Ārstniecības likumā noteikts, ka ārstniecības personas ir tādas personas, kurām ir medicīniskā izglītība un kas nodarbojas ar ārstniecību. Medicīniskā izglītība ir likumā noteiktajā kārtībā atzītas izglītības programmai atbilstošu zināšanu un prasmju kopums medicīnas jomā, ko apliecina izglītības iestā­des izsniegts dokuments.

Ārstniecības personas sertifikāts savukārt ir Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības, Latvijas Ārstu biedrības vai Latvijas Māsu asociācijas izsniegts dokuments, kas apliecina konkrētās personas profesionālo sagatavotību un norāda, ka ārstniecības persona kā speciālists ir kompetenta patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību (speciālista praksi) konkrētajā nozarē.

Ārstniecības personu sertifikāciju atbilstoši kompetencei veic:

• Latvijas Ārstu biedrība – ārstu un zobārstu sertifikāciju;

• Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība – funkcionālo speciālistu (piemēram, fizioterapeits, ortopēds, logopēds), funkcionālo speciālistu asistentu, ārsta palīgu, radiologa asistentu, radiogrāferu (veic diagnostiskās radioloģijas, kodolmagnētiskās rezonanses, tomogrāfijas un radioterapeitiskās procedūras), masieru, kosmētiķu, laborantu, podologu (problemātiskas un/vai bojājumu skartas pēdas ārstēšana, aprūpe un rehabilitācija), skaistumkopšanas speciālistu (kosmetoloģijā) un zobu tehniķu sertifikāciju;

• Latvijas Māsu asociācija – māsu, zobārstniecības māsu, vecmāšu un zobu higiēnistu sertifikāciju.

Atbildības nasta

Likums nosaka, ka personas, kam nav medicīniskās izglītības un kas patstāvīgi nodarbojas ar slimnieku ārstēšanu, dzemdībpalīdzības sniegšanu (izņemot gadījumus, kad jāsniedz pirmā palīdzība), hipnozi, kodēšanu un citām cilvēka psihi ietekmējošām metodēm, cilvēka enerģētisko lauku korekciju (biokorekciju), akupunktūru un pārējām cilvēka organisma enerģētisko sistēmu ietekmējošām metodēm, kā arī personas, kas ārstniecības darbībā atbalsta tādas personas, kurām nav medicīniskās izglītības vai nav speciālista prakses tiesību, ir saucamas pie atbildības.

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 45. pantā paredzēta atbildība par neatļautu ārstniecību. Ja nav medicīniskās izglītības, naudassods ir līdz 350 eiro. Par tādu personu nodarbošanos ar ārstniecības privātpraksi, kuras nav reģistrējušās likumā noteiktajā kārtībā, uzliek naudassodu līdz 140 eiro, bet par Veselības ministrijas neapstiprinātas medicīniskās tehnoloģijas izmantošanu ārstniecībā, uzliek naudassodu ārstniecības iestādes vadītājam un ārstniecības personām līdz 140 eiro.

Savukārt Krimināllikums paredz atbildību par neatļautu ārstniecību, ja tā izraisījusi smagākas sekas. Ja cietušajam radīsies veselības traucējumi, var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, vai ar naudassodu, bet par neatļautu ārstniecību, ja tā izraisījusi cietušā nāvi vai smagus miesasbojājumus vainīgā neuzmanības dēļ, – ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem.

Taču arī sertificētus mediķus ar medicīnisko izglītību var saukt pie atbildības par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu. Krimināllikums nosaka, ka par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepildīšanu vai par nolaidīgu to pildīšanu, ja šis nodarījums vainīgā neuzmanības dēļ izraisījis cietušajam smagu vai vidēja smaguma miesasbojājumu, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudassodu.

Par tādu pašu nodarījumu, ja tas izraisījis cietušā inficēšanos ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, B vai C vīrushepatītu vai bijis iemesls cietušā nāvei, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudassodu.

Svarīgi

Personas ar ārvalstu medicīniskās izglītības diplomu iegūst tiesības nodarboties ar ārstniecību Latvijā tikai pēc diploma ekspertīzes un atzīšanas.

KONSULTĒJUSI JURISTE KRISTĪNE KRĒSLIŅA

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Drīzumā pacientiem būšot jāierodas pie ārstiem maskās lai nebūtu jāatklāj sava identitate un medicīnas iestādes kļūšot tā paša iemesla dēļ par sevišķi slepenam iestādēm.Īstaia iemesls gan iespējams ir padarīt par absolūti nekontrolejamiem valsts līdzēkļu izlietojumu.

Draugiem Facebook Twitter Google+