Ārstu biedrība cer uz vērtīgu valsts īpašumu 6
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalstīja Latvijas Ārstu biedrībai (LĀB) nodot ēku, valsts arhitektūras pieminekli Rīgā, Skolas ielā 3.
Deputāti maijā biedrības darba telpās rīkoja izbraukuma sēdi, un pa šo laiku gan Finanšu ministrija, gan Tieslietu ministrija sniegušas atzinumu, kurā neiebilst, ka Ārstu biedrībai ar atsevišķu likumu bez atlīdzības tiks piešķirta ēka, kurā tā atrodas no 1995. gada ar Ministru kabineta rīkojumu.
LĀB prezidents Pēteris Apinis ir skeptisks un necer, ka rezultāts būs pozitīvs, jo šī jau esot ceturtā Saeima, kur par to tiek spriests, un līdz šim tālāk par birokrātu atvilktnēm, kur guļ likumprojekts, nav tikts. Savukārt komisijas vadītāja Aija Barča cer, ka šoreiz gan viss būšot kārtībā. Likumprojektu oktobrī nodošot izskatīšanai plenārsēdē, lai pēc tam to pilnveidotu Juridiskā komisija, kas atbildēs par iznākumu.
LĀB valdes pārstāvis bijušais Saeimas deputāts Valdis Ģīlis, skaidrojot deputātiem, kāpēc biedrība cīnās par ēkas iegūšanu valdījumā, sacīja, ka nama uzturēšanai tiekot ieguldīti lieli līdzekļi un ka pagaidām ēka nav pieejama cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tāpēc izdevumi arvien pieaugs. Ja nams būs pašu īpašumā, tad ir tikai loģiski, ka rodas lielāka interese par to rūpēties. Viņš cer, ka vezums tiks izkustināts arī tādēļ, ka nekustamā īpašuma telpās tiek īstenotas valsts funkcijas, piemēram, sertificēti ārsti un zobārsti, izsniegtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības utt., kā arī veikts plašs izglītojošs darbs gan veselības aprūpes profesionāļiem, gan sabiedrībai.
Tiesa, īpašuma nodošana vienlaikus negarantē īpašuma tiesības – tās jānostiprina Zemesgrāmatā uz Ārstu biedrības vārda.
LĀB namā saimnieko kopā ar Latvijas Medicīnas māsu asociāciju, taču patlaban pie Saeimas vērsusies tikai biedrība. LĀB prezidents Pēteris Apinis skaidroja, ka sākumā gan bijusi vēlme, lai īpašums ir kopīgs, taču šogad, pēc tam kad traģiskā nāvē bojā gāja asociācijas vadītāja, atklājies, ka organizācijas finansiālais stāvoklis ir gaužām bēdīgs, tātad tai nebūs naudas, ko ieguldīt ēkas uzturēšanā.
Kad šis nekustamais īpašums tika nodots lietojumā (sākot no 1995. gada uz 35 gadiem, nemaksājot valstij par īpašuma lietošanu), ēka bija avārijas stāvoklī. Pirms tam tur atradās Misiņa bibliotēkas speciālais fonds, kuru vēlāk pārvietoja uz Akadēmisko bibliotēku Rūpniecības ielā, bet līdz 1939. gadam Skolas ielas namā dzīvoja ēkas projektētāja un būvnieka baltvācu arhitekta Augusta Reinberga ģimene, kurā auga pieci bērni. Kad Reinbergi devās projām uz Vāciju, arhitekts ēku pārdeva Rīgas pilsētai bibliotēkas vajadzībām.
Tomēr rodas bažas, vai LĀB par savu naudu spēs remontēt un uzturēt tik lielu namu. Akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) preses sekretāre Jolanta Grāmatniece informēja, ka no LĀB tiek iekasēta nauda par ēkas apdrošināšanu, kā arī zemes nodoklis, kas pusgadā ir apmēram divi tūkstoši eiro, un biedrībai parādu neesot. Savukārt Apinis uz Saeimu bija paņēmis līdzi prāvu mapi ar saskaņotajiem projektiem, kas nepieciešami ēkas kopējam remontam un kas LĀB izmaksājuši 60 tūkstošus eiro. Aprēķināts, ka projekta īstenošanas izdevumi būšot vairāk nekā 500 tūkstoši eiro.
P. Apinis: “Redzu, ka tas ir izdarāms desmit, divpadsmit gadu laikā. Katru santīmu mēs nopelnām ar žurnāliem, grāmatām, konferencēm, sabiedrības veselības projektiem… Bet nav iespējams nopelnīt tā, lai vienu gadu varētu atlicināt 100 tūkstošus ēkas remontam. Ja ēka piederēs Ārstu biedrībai, es pieļauju, ka šim valsts arhitektūras piemineklim būs iespējams piesaistīt naudu arī no Eiropas Savienības fondiem.”
Bijusī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne, kuras rokās savulaik arī bija nonākusi LĀB vēstule par nekustamā īpašuma nodošanu, neslēpa, ka viņai neesot bijis pārliecības par šajā namā notiekošās komercdarbības caurspīdīgumu, un uzsvēra, ka valsts ar tik vieglu roku nedrīkst dalīt nevalstiskajām organizācijām vērtīgus īpašumus.
Deputāti neuzdeva nevienu jautājumu, kāpēc LĀB prezidents stāsta, ka ar komercdarbību nenodarbojas, bet tajā pašā laikā LĀB paspārnē darbojas SIA “Sabiedrība”, kurai viens no darbības virzieniem ir nekustamā īpašuma pārvaldīšana par atlīdzību vai uz līguma pamata. Tiesa, “Sabiedrība” strādā ar zaudējumiem, bet, pirms valsts Ārstu biedrībai dāvina īpašumu, būtu jānoskaidro visas nianses. Ja to nespēj deputāti, tad to var izdarīt neatkarīgs finanšu audits.
