Ārstu biedrība: No zirga gaļas nav ko bīties 0
No zirga gaļas nav ko bīties, saka Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis. Apinis uzskata, ka kļūt par veģetārieti zirga gaļas dēļ nav vērts, jo zirgs kā lopiņš ēd tikai veģetāru uzturu, to pārstrādā ar baktēriju palīdzību, līdz ar to zirga gaļa ir ražota no viskvalitatīvākās izejvielas.
“Visiem pārējiem lopiņiem tiek vairāk vai mazāk papilduzturs, sākot no sojas izstrādājumiem, zivju un gaļas miltiem un tā, ko Latvijas likumdošana dēvē par uzturbagātinātājiem,” viņš stāsta.
Viņu kā ārstu vairāk satrauc antibiotiku un hormonpreparātu lietošana lopkopībā. Apinis saka, ka pasaulē 85% no antibiotikām tiek izlietots nevis cilvēku, bet gan lopu ārstēšanā un profilaksē.
“Visvairāk medikamentu, hormonpreparātu un pārtikas piedevu saņem mājputni, cūkas, arī liellopi, bet vismazāk – zirgi un kazas. Tātad – no ķīmiskā nekaitīguma viedokļa zirga gaļa būtu gauži laba esam. Savukārt – ja man jāsalīdzina iespējamās bažas par parazītiem, tad vismaz trihineloze zirga gaļā ir praktiski neiespējama – ja cūkgaļu ir ļoti nopietni termiski jāapstrādā, zirga gaļa varētu būt mazāk cepama,”
viņš skaidro.
Gadā Latvijā nokauj 500 līdz 600 zirgus, un tam ir stingra veterinārā kontrole. “Domāju, ka visvairāk zirga gaļas mums nonāk kopā ar svešzemju kombinētiem gaļas produktiem, īpaši no Rumānijas un Bulgārijas. Rumānijā tradicionāli zirga gaļu gandrīz nelieto, bet kauj vismaz simt tūkstošus gadā. Šķiet, visas Eiropas gaļas produktu ražotāji jau daudzus gadus zirga gaļu pievienojuši konserviem, desām un pelmeņiem gan zirga gaļas lētākās cenas, gan garšas īpašību dēļ,” norāda Apinis.
Mediķis uzsver, ka liesa zirga gaļa no veselības viedokļa ir daudzkārt labāka par putnu gaļu, liellopu gaļu un cūkgaļu. Pēc sastāva tā atpaliek no brieža, jēra un jaunlopa. Tomēr pamata izvēlei, viņaprāt, vajadzētu būt Latvijā audzētai gaļai.
“Tas, ka “Rimi” tīkls atsaka mūsu ražotājiem, ir tikai un vienīgi tirgus pārdale par labu ārvalstu servilāta tirgoņiem vai savas peļņas celšana,” domā ārsts.
Kā LETA jau informēja, Eiropas Komisija ir uzdevusi visu dalībvalstu pārtikas apriti uzraugošajām iestādēm veikt liellopu gaļu saturošu produktu DNS pārbaudes, lai pārliecinātos, vai tie patiešām satur liellopu, nevis zirga gaļu.
Kā jau vēstīts, vairākās Latvijas kautuvēs un vienā gaļas pārstrādes uzņēmumā – SIA “Forevers” – ir konstatētas aizdomīgas darbības ar zirga gaļu. Lopu kautuvei Ērgļu novadā “Aibi” tiks piemērots sods par pārtikas izsekojamības nenodrošināšanu 500 latu apmērā saistībā ar to, ka kautuve uzņēmumam “Forevers” piegādāto zirga gaļu uzdevusi par liellopu gaļu.
Pārkāpumus Pārtikas un veterinārais dienests ir konstatējis arī trīs citās kautuvēs – SIA “Viļumene”, ZS “Kalnpierbes” un SIA “Musino” -, kurās nav nodrošināta zirga gaļas izsekojamība.
Zirga gaļas klātbūtne konstatēta arī SIA “Rēzeknes gaļas kombināts” ražotājos liellopu gaļas konservos.
