×
Mobilā versija
Brīdinājums +26.1°C
Ritma, Ramona
Piektdiena, 20. jūlijs, 2018
13. februāris, 2018
Drukāt

Ārstus neimportēs, zinātniekus gan (12)

foto - Karīna Miezājafoto - Karīna Miezāja

Mediķu arodbiedrība piekrīt, ka Latvijā ir problēma ar ārstu trūkumu, taču iebilst, ka tiktu atviegloti ceļi ārstu viesstrādnieku piesaistīšanai.

Valdība šodien lems par Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto sarak­stu ar profesijām, kurās būtu jāatvieglo viesstrādnieku piesaistīšana no trešajām valstīm. Pēc Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) iebildumiem no saraksta izsvītroti specialitāšu ārsti.

Kā “LA” jau rakstīja, šāds saraksts tapis, jo pēc EM un vairāku nevalstisko organizāciju prognozēm tuvākajos gados Latvija saskarsies ar darbinieku trūkumu dažādās profesiju grupās. Tādēļ ierosināts vairākās profesijās atvieglot darbaspēka piesaistīšanu no valstīm, kas nav ES dalībvalstis. Sākotnēji saraksts esot bijis krietni plašāks un vispārīgāks, aptverot veselas profesiju grupas, nevis konkrētus amatus, bet diskusiju laikā tas saīsināts.

Pret mediķu iekļaušanu šādā sarakstā aktīvi iebilda LVSADA. Pagājušonedēļ pēc koalīcijas padomes sēdes ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens gan skaidroja, ka ārstu trūkums Latvijā ir nenoliedzams un vajadzētu ļaut šeit praktizēt arī ārzemniekiem, ja viņi pietiekamā līmenī apguvuši valsts valodu. Tomēr, pēc iepazīšanās ar LVSADA iebildumiem, ministrija mainījusi nostāju un no saraksta svītroti 66 specialitāšu ārsti. Tagad tajā atrodamas 237 profesijas agrāko 303 vietā – zinātnieki, IT speciālisti, mehāniķi, inženieri, finanšu analītiķi, kā arī jūrniecības un aviācijas speciālisti.

“Ārstu trūkums ir objektīva problēma. Taču tā vietā, lai beidzot pildītu medicīnas darbiniekiem dotos solījumus par atalgojuma palielināšanu, EM vēlējās iet vieglāko ceļu, piesaistot viesstrādniekus no citām valstīm. Tas būtu Pasaules veselības organizācijas apstiprināto darbinieku rekrutēšanas kodekss, ko apstiprinājusi arī Latvija. Turklāt šādā veidā mēs neētiski rīkotos pret trūcīgākām valstīm, noplicinot viņu veselības aprūpes sistēmu. Tādēļ esmu ļoti gandarīts, ka valdība ieklausījusies saprāta balsī un vismaz medicīnas jomā viesstrādnieku piesaistīšanu neatvieglos,” teica LVSADA vadītājs Valdis Keris.

Viesstrādnieku saraksts bažīgu darījis arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA), jo tajā iekļauti arī 49 dažādu specialitāšu zinātnieki (astronomi, ballistiķi, fiziķi, kīmiķi, matemātiķi, statistiķi u. c.). “Pēc būtības intelekta piesaistīšana būtu atbalstāma. Taču Latvijā jau ilgstoši netiek nodrošināts atbilstošs bāzes finansējums zinātnei, kā rezultātā Latvijas zinātniekiem ir grūti nodrošināt adekvātu un konkurētspējīgu atalgojumu. Turklāt Latvijā darbs zinātnē ir nedrošs un nestabils, balstīts uz projektiem, terminētiem līgumiem un tamlīdzīgi. Tas savukārt veicina mūsu labāko zinātnieku aizplūšanu uz ārzemēm. Arodbiedrības ieskatā vispirms jāno­drošina savas zinātnes finansējums atbilstoši jau pieņemtajiem normatīvajiem aktiem un tikai tad varam runāt par papildspēku piesaistīšanu no ārvalstīm,” uzskata LIZDA vadītāja Inga Vanaga. Tomēr zinātnieku iebildumus politiķi līdz šim izlikušies nedzirdam. Tādēļ I. Vanaga šodien plāno piedalīties valdības sēdes diskusijās par viesstrādnieku sarakstu.

Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) principiāli neatbalsta atvieglojumus viesstrādnieku ievešanai nevienā nozarē un aicina valdību tā vietā labāk īstenot tādu nodarbinātības politiku, kura būtu vērsta uz esošā darbaspēka potenciāla izmantošanu un jauniešu izglītošanu tajās profesijās, kurās tiek prognozēts būtisks darbaspēka trūkums. “EM priekšlikums risina nodarbinātības problēmu īstermiņā, nedomājot par vidēja un ilgtermiņa sekām. Rezultātā Latvija var pārvērsties par viesstrādnieku īslaicīgu uzturēšanās vietu Eiropas Savienībā ar mērķi pēc kāda laika pārcelties uz turīgākajām ES dalībvalstīm. Vienlaikus Latvijas darbinieku daļa tiktu izstumta no Latvijas darba tirgus ar algu dempingu,” brīdina LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

Tomēr šķiet, ka politiski šim projektam koalīcijā vairs nav nekādu šķēr­šļu. Pret augsti kvalificētu viesstrādnieku piesaistīšanu neiebilst pat Nacionālā apvienība (NA). “Problēma būtu, ja šeit masveidā tiktu ieplūdināti mazkvalificēti darbinieki, bet šobrīd šādi riski ir novērsti. Atvieglojumi attieksies tikai uz augsti kvalificētām profesijām. Mums nav nekādu iebildumu, ja šeit īslaicīgi strādā, piemēram, labi izglītots korejiešu programmētājs, kas palīdz mūsu uzņēmējam radīt produktu ar augstu pievienoto vērtību,” skaidroja NA pārstāvis viesstrādnieku saraksta izstrādes darba grupā Jānis Iesalnieks.

Latvijas normatīvie akti jau tagad paredz iespēju darba devējiem piesaistīt viesstrādniekus no trešajām valstīm, ja viņi gatavi tiem maksāt uz pusi vairāk nekā vietējiem cilvēkiem (šāda prasība paredzēta, lai motivētu darba devējus vispirms izvēlēties vietējo darbaspēku). Turklāt iebraucējus drīkst aicināt tikai tad, ja konkrētais amats vismaz mēnesi bijis reģistrēts Nodarbinātības valsts aģentūrā kā vakance. Pašreiz Latvijā legāli tiek nodarbināti vairāk nekā 6000 speciālistu, lielākā daļa – sauszemes transporta nozarē. Tomēr EM ieskatā, pašreizējā kārtība ir pārāk stingra, lai spētu aizpildīt darba tirgū draudošo tukšumu. Tādēļ ministrijā jau pirms laba laika paklusām izstrādāts Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts, kurš paredz iespēju uz noteiktiem amatiem piesaistīt viesstrādniekus atvieglotā kārtībā. Proti – viesstrādniekiem būs jāmaksā tikai par 20% vairāk nekā vietējiem iedzīvotājiem un vakancei jābūt reģistrētai tikai 10 dienas, nevis mēnesi. EM prognozē, ka šādi atvieglojumi īslaicīgo viesstrādnieku skaitu palielinās tikai par kādiem 200 – 300 cilvēkiem gadā.

Vienlaikus ar EM sagatavoto viesstrādnieku sarakstu valdība šodien vērtēs arī Iekšlietu ministrijas sagatavoto ziņojumu par imigrācijas politiku, kas varētu kalpot par pamatu imigrācijas koncepcijai un jaunam Imigrācijas likumam. Šajā dokumentā apskatītas visas nozīmīgās ārzemnieku ieceļošanas jomas legālās migrācijas kontekstā (ģimenes apvienošana, darba migrācija, komercdarbība, studijas), kā arī analizētas ārzemnieku uzņemšanas administratīvās procedūras. Iepriekš nacionāļi bija pauduši bažas par vairākām šajā dokumentā atrodamajām imigrāciju atvieglojošām iecerēm (piemēram, attiecināt ģimenes apvienošanu ne vien uz laulātajiem un asinsradiniekiem, bet arī uz reģistrēto attiecību pāriem), bet no pašreizējā projekta strīdīgās normas izņemtas.

Pilnu profesiju sarakstu var apskatīt šeit, Ministru Kabineta mājas lapā, atverot noteikumu projekta pielikumu.

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. L.A. Un KĀ būs ar trešo / Krievijas/ valstu pils.,valsts val.,ja te 1/2 gs.dzīvojošie un pat dzimušie pēc 27 gadiem nevēlas runāt valsts val.?Krievam ir cilvēktiesības un varēšana trakot pret valsts val.bet man un latviešu tautai pat pēc val.referenduma nav iespējas dabūt darbu tēvzemē bez okupantu val.!Jājautā vai vispār Latvijā kāds ievēro likumus un Satversmi?Atkal esam 1945 gada situācijā.Atliek vien sagaidīt lopu vagonus.Šokā esmu,ka L.A. nedzēš krievu naaidu kurinošus un rupjus komentārus.Ja to nedara pat L.A. bet gana tikai manus kom.,tad par ko vispār mēs varam runāt!Visi plašsaziņas līdz.ir faktiski padomiski,aicina TV ,radio vienus un tos pašus “specus”,vecos komuņagas utt.Pilnīgi nav ko ne skatīties ,ne lasīt.Doždj un nastojasčeje vremja krievu TV. Vai ne L.A.?

  2. Šitas bardaks kas notiek valstī!!Cik ilgi ZZS izvaros Latviju?Kāda velna pēc jāaicina “trešo”valstu / Krievijas ‘pilsoņus atkal kā 1945 gadā ar visu sādžu,ja pietiktu ar tādu pašu algu SAVIEM pilsoņiem!Krievijas pensionāri jau smacē mūs nost ar savām privilēģijā.Daudzus gadus atpakaļ mēs ,t.i.,politkretīni vienojās ar Krieviju maksāt pensijas VIŅU penšiem kas TUR strādāja,bet dzīvo pie mums.Tagad plus vēl bezmaksas vizināšanās 8 gadi ātrāk par LV pensionāriem!Kas notiek ,vai mēs drīz visu Krieviju uzturēsim ,arī bez viņu naftas?Notiks “Krim naš” vājprāts ja ZZS un SC pēc vēlēšanām tiks pie varas.Atgriešanās PSRS garantēta!!
    Vai ne cien.L.A?

  3. Intresanti gan – no kurienes varētu importēt ārstus? Ja ārsts var mierīgi importēties Vācijā vai Francijā un saņemt 10 (!) reizes lielāku atalgojumu, kāpēc lai viņš brauktu uz Latviju? Mums vajag trakos par ārstiem? Tā kā pareizi vien ir…

  4. Neredzu iemeslu zinaatnieku suudziibaam. Pati esmu zinaatniece, kas straadaa Francijaa. Ja Latvijaa buutu pieejams pietiekoshs finanseejums zinaatniskai darbiibai, tad labpraat straadaatu Latvijaa. Var jau atvieglot iebraukshanu un uztureeshanos, bet ja naudas zinaatnei nav, tad nav jau taa iisti iespeejas kaut ko dariit. Taapeec uzskatu, ka nu nebuus taa ka nu tik skries zinaatnieki, kas gribees pamest savu valsti un braukt uz LV straadaat par paaris simts eiro meenesii, t.i., neredzu ka buus kaads algu dempings shajaa gadiijumaa. Pashlaik vismaz savaa laucinjaa neesmu arii dzirdeejusi, ka peetnieciibas vietas Latvijaa staaveetu tukshas. Ja kaadreiz nauda zinaatnei paradiisies, tad buus labi, ka buus lielaaka konkurence un mees vareesim piesaistiit labaakos zinaatniekus, nevis tikai tos, kuriem saknes Latvijaa. Zinaatne ir globaala lieta. Prieks, ka LV likumi mainaas pareizajaa virzienaa. Daudzaas Rietumeiropas valstiis, ASV, Kanaadaa, Austraalijaa, Juanzeelandee likumi arii ir veidoti, lai atvieglotu zinaatnieku piesaisti.

    • Redziet, Antra, ne katrs Latvijas zinātnieks var doties strādāt uz Franciju, jo mājās paliek veci un slimi vecāki un bērni, kuri šeit mācās skolā.

  5. Nožēlojami, ka nenovērtē pašmāju speciālistus, kā arī “taupa” līdzekļus jauno zinātnātnieku attīstībā. Kapēc jaunie Latvijas topoši zinātnieki traucas prom uz Vāciju u.c. valstīm, neviens par to nav aizdomājies? Tas ir smieklīgi, importēt no citām valstīm maksāt 3 kārši, nekā ieguldīt līdzekļus nākotnes attīstībā!

  6. Vislabākais būtu importēt ministrus, varbūt laimētos atrast cilvēkus ar smadzenēm.

  7. Tātad , pirmā vietā nav slimnieku ārstēšana!!

  8. Zinātnieki un inženieri no trešās pasaules valstīm? Smieklīgi! Ja jau viņi būtu tik lieliski un zinoši, tad tās valstis būtu daudz attīstītākas.

  9. Interesanti, vai arī ārzemju zinātniekiem maksās algu 610-800 eiro pirms nodokļu nomaksas par slodzi? Un tas pēc tam, kad esi savā izglītībā ieguldījis vairāk kā 20 gadu un finanses un jāiegulda joprojām, lai uzturētu kvalifikāciju. Ne visas jomas ir saistītas ar farmakoloģiju, mikrobioloģiju, lauksaimniecību, fiziku vai ķīmiju, kur projektus piesaistīt salīdzinoši vieglāk, jo ātrāk dod taustāmu produktu Apkopēja strādā 4 stundas, tātad, saņem pat lielāku algu. Lūk, tāds ir atbalsts Latvijas zinātnei.

    • rakstā ir teikts, ka viesstrādniekiem alga ir divas reizes lielāka, tātad, ja Latvijas zinātniekam maksā 610 – 800 eur/ bruto, tad zinātniekam no ārzemēm alga būs 1220 – 1600 eur/bruto.

      Ja darbinieki ieplūst no trešām valstīm ES, tad tieši izpildīsies Arodbiedrības prognozes, ka tā būs viņu īslaicīgā uzturēšanās Latvijā. Tad, kad viņi iegūs ES pilsonību, varēs noties plašajā pasaulē. Manas prognozes ir tādas, ka ieplūstot speciālistiem no trešām valstīm, Brisele varētu pieņemt sankcijas pret Latviju par apzinātu trešo valstu iedzīvotāju iepirkšanu un pārdošanu ES. Un tad scenārijs no ES varētu būt graujošs Latvijai – būt izraidītai no ES. Un ko tad? Tad mūsu ministri tiks importēti uz trešām valstīm kā melnstrādnieki?

Draugiem Facebook Twitter Google+