Art deco Varakļānos 0
Lielais Laodzi mācīja, ka nevajag traukties apkārt pa pasauli – bezgalīgu skaistumu varot atrast, neizejot no savas sētas. Arī katrā mazās Latvijas kaktiņā var atrast ko interesantu. Pat Varakļānos, mazā miestiņā bez kafejnīcas.
Mazliet vēstures. Varkas pilskalns kādreiz ietilpis Jersikas ķēniņvalstī, un bīskaps Alberts novadu 1226. gadā dāvājis Kokneses Teodoriham. Kā apdzīvota vieta Warkland pirmoreiz pieminēta 1483. gadā. Pēc teritorijas pievienošanas Lietuvas–Polijas liekņazistei 1583. gadā šeit uz dzīvi apmetās Borhi. Pēc Polijas sadalīšanas 1772. gadā teritoriju iekļauj Krievijas sastāvā. No 1784. gada ebreju miests. Katrā ziņā 1887. gadā viņi veidoja 75% no pilsētas iedzīvotājiem. Varakļānos atrodas Borhu muiža, vairākas baznīcas un kapela.
Tomēr īpaši interesants ir šejienes sepulkrālais kultūrslānis (latīniski sepulchrum – apbedīšanas vieta, kaps). Jau 1874. – 1876. gadā šeit Pēterburgas arheologu ekspedīcija atrakusi un pētījusi ļoti senus apļveida ugunskapus. Pēdējo reizi vietējie uguns rituāli pieminēti 1904. gada publikācijās, kurās teikts, ka zemnieki uz purva salas pulcējas baros un veic uguns rituālus.
– Nostāsts vēstī, ka Sv. Viktora kapelas iesvētīšanas laikā (1814. gads) bijis gaidāms saules aptumsums. Mācītājs, to zinādams un vispirms kārtīgi pabiedējis sanākušos, ka viņu grēku dēļ saule pazudīs, paziņojis, ka tas kungs apžēlojies un tūlīt saule atkal spīdēs. Tomēr pa šo laiku vietējie baznīcēni bija tā sabijušies, ka, drošs paliek drošs, aizlaidušies uz svēto birzi pielūgt tradicionālos dievus, – stāsta Stirnienas baznīcas ērģeļmeistare, filoloģijas maģistre Ieva Zepa.
Varakļānu kapsēta glabā mazu sensāciju. – Unikālajam Varakļānu kapsētas sepulkrālās arhitektūras art deco stila paraugam formas un izteiksmības ziņā līdzīgu grūti atrast citviet Eiropā, – apgalvo arhitektūras doktore Renāte Čaupale. Luterāņu draudzes kapi tika svinīgi iesvētīti 1937. gada 8. septembrī ar daktera Pāvila Mucenieka mātes piemiņai celto kapliču un zvanu torni ar vārtiem. Lielu daļu līdzekļu ziedoja slavenā ķirurga Pāvila Mucenieka ģimene.
Arhitekta uzdevumi tika uzticēti P. Mucenieka krustdēlam, arhitektūras studentam Ansim Bērziņam (1913 – 2001), ievērojamā Latvijas mācītāja un pedagoga, folklorista un literatūrvēsturnieka Luda Bērziņa (Ludvigs Ernests Bērziņš) dēlam. Joprojām ienācēju kapos sagaida izcili art deco stila plastiski vārti. Tālāk atrodas balta kapliča ar folkloristiskā art deco stilā darinātām durvju vērtnēm. Sēru laukuma galā art deco stila kapu ansambļa iespaidu pastiprina piemineklis Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo nezināmo karavīru piemiņai. Kapu vārti teiksmaina putna izskatā, paša arhitekta vārdiem runājot, kā “baltais gulbis dodas debesīs”. Komplekss iezīmē savdabīgu stilu Latvijas sepulkrālajā arhitektūrā un atstāj nevis sēru, bet optimisma iespaidu.
– Šogad latviešu arhitektam, grafiķim un vitrāžistam Ansim Bērziņam būtu atzīmējama simt gadu jubileja, – piebilst Renāte Čaupale.
Kad apskatīts art deco un pabūts kapličā (jāsazinās ar kapsētas pārvaldnieku), var mierīgi pastaigāt pa kapiem. Uzraksti ir kā vēstures lappuses. Turpat aiz pakalniņa atrodas kādreizējie pašnāvnieku kapi, atgādinot skumjo tradīciju, kad nomocītos, dzīves salauztos cilvēkus svētītā zemē neglabāja.
Varakļānu kapsētas iemītnieku vidū vietējā slavenība ir dēkainā komuniste Alma Aigars. Pavisam jauna saimniekmeita, sociāldemokrātisko ideju vilināta (varbūt kāda mutīga komisāra savaldzināta), pievienojās sarkanajiem strēlniekiem un nonāca pat Kremļa valdībā. Tur viņai uzdeva cīnīties par sieviešu tiesībām tālajā Kazahstānā. Tomēr tumsonīgie beji (vietējie augstmaņi) šo lietu neatbalstīja. Viņi negribēja no sievām ne šķirties, ne nodot tās kolektīvā lietošanā un taisījās sludinātāju nomušīt. Laimīgi atgriezusies Maskavā, biedrene izmantoja mātes bēres, lai ierastos Latvijā, un palika dzīva. Tepat Varakļānos viņa saimniekoja un par sieviešu tiesībām vairs tik ļoti nesatraucās, – stāsta Varakļānu kapu pārvaldnieks Mārtiņš Zieds.
Iebraucot pilsētiņā, jāaplūko arī Varakļānu ebreju kapi, kas atrodas akurāt Kapsētas ielas galā. Tie ir lielākie ebreju kapi Latvijā un labā stāvoklī, vēl joprojām tajos notiek apbedīšana. Netālajā Stirnienes baznīcā saglabājusies laba baznīcas karogu kolekcija. Tur var apskatīt vecu, kokgriezumiem rotātu procesiju svētbildi ar visu galdu un ļoti elegantus svečturus.
