Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
30. janvāris, 2015
Drukāt

Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa atklātā vēstule Latvijas sabiedrībai (40)

Foto-LETAFoto-LETA

Artuss Kaimiņš.

Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš (LRA) izplatījis atklātu vēstuli Latvijas sabiedrībai, lai informētu par to, ka viņa uzdotos jautājumus Saeimā izveidotā Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas parlamentārā komisija konsekventi ignorē. “LA” publicē pilnu šīs vēstules tekstu.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājam Ringoldam Balodim
Latvijas plašsaziņas līdzekļiem

Maximas parlamentāras izmeklēšanas komisijas vadība trīs nedēļas kavē deputāta Kaimiņa iesniegto jautājumu iekļaušanu komisijas darba dienaskārtībā.

Mani var lamāt dažādos vārdos, bet Saeimā es nebaidos uzdot tiešus un vienkāršus jautājumus. Lūdzu, apskatiet jautājumus, kurus pēc konsultācijām ar saviem vēlētājiem un ekspertiem iesniedzu komisijas vadībai (priekšsēdētājam R. Balodim, viņa biedrei R. Ločmelei-Luņovai un komisijas sekretāram I. Dālderim) ar lūgumu iekļaut komisijas darba dienaskārtībā. Diemžēl šo jautājumu iekļaušanas komisijas darba dienaskārtībā tiek kavētā, formāli argumentējot, ka atsevišķi komisijas locekļi tos nesaprot.

Manuprāt, cilvēki grib atbildes uz vienkāršiem jautājumiem, kurus es arī uzdodu. Vai tiešām komisijas vadībai šie vienkāršie jautājumi ir pārāk sarežģīti? Lūk, jautājumi:

Sabiedriskās ēkas ir uzceltas un tiek ekspluatētas – tas ir fakts.
Kā to ekspluatācijas laikā tiek monitorēta, vērtēta un analizēta šo ēku strukturālā drošība?
Kas par to ir atbildīgs un kas to dara?
Ko tieši apskata un vērtē?
Cik bieži tas notiek?
Kādā veidā tiek veiktas atskaites par ēku strukturālās drošības monitorēšanu?
Kas notiek ar atskaitēm, kad tās tiek iesniegtas?
Kādi normatīvie akti nosaka ēku strukturālās drošības monitorēšanas procesu?
Kādi sodi tiek piemēroti, ja tiek atklāts, ka ir problēmas ar ēku strukturālo drošību?
Kāda ir statistika par šādu sodu piemērošanu pēdējos 5 gados?
Visbeidzot, kāda bija situācija līdz traģēdijai, un kā tā atšķiras tagad?

Esmu lūdzis informāciju par to, kā ēku strukturālā drošība tiek kontrolēta ļoti konkrētos objektos – tirdzniecības centros, daudzstāvu dzīvojamās ēkās, dambjos, tiltos, elektrostacijās, skolās, privātskolās, bērnudārzos, privātos bērnudārzos, slimnīcās, pansionātos, lidostā, dzelzceļa stacijās, autoostā, teātros, kinoteātros, ražošanas telpās, viesnīcās, un citās sabiedriskās ēkās.

Komisijas vadība manu jautājumu neiekļaušanu dienaskārtībā jau trīs nedēļas motivē ar to, ka nesaprotot manus jautājumus. Man esot nepieciešams definēt, kas ir ēku “strukturālā drošība”.

Es ceru, ka Jūs, lasītāji, saprotiet, ko nozīmē ēku “strukturālā drošība”.

“Strukturāli drošas” ēkas nesabrūk. Žēl, ka šo vienkāršo patiesību nesaprot Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadība. (Esmu vairākkārt izteicis savu nožēlu par to, ka komisijas oficiālajā nosaukumā ir minēts Zolitūdes, nevis Maximas vārds. Būtu pareizāk to saukt par Maximas traģēdijas komisiju, jo sabruka nevis Zolitūde, bet Maxima)

Komisijas sēdēs esam daudz runājuši par jautājumiem, kurus komisija nevar pierādīt – par bijušā Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Jura Pūces iespējamo korumpētību; par Ekonomikas ministrijas ierēdņu iespējamo nekompetenci; par dažādu amatpersonu motivāciju atbalstot vai neatbalstot Valsts būvinspekcijas likvidāciju 2009. gadā. Izskatās, ka sēžu laikā notiek juridiskās kompetences sacensība.

Bet pazūd galvenais – kas jāmaina normatīvajā vidē, lai sabiedriskās ēkas nesabruktu un lai cilvēki tajās justos droši?

Es tikai vēlos noskaidrot faktus par ēku “strukturālās drošības” kontroli to ekspluatācijas laikā.

Pēdējā komisijas sēdē piedalījās Latvijas lielāko pilsētu būvvalžu vadītāji, kuri atzina, ka normatīvais regulējums ēku ekspluatācijas kontrolei eksistē tikai attiecībā uz daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām.

Vai tas nozīmē, ka visām citām sabiedrisko ēku kategorijām ēku ekspluatācijas kontroles normatīvā regulējuma vispār nav? Ir. Civillikumā 1084. panta pirmā daļa paredz, ka “katram būves īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava būve tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem.”

Lūk, zilonis trauku veikalā – sabiedrisko ēku drošības kontroli ir jāveic katram būves īpašniekam. Kā nu kurš to atzīst par pareizu.

Varbūt man nav taisnība, un kāds trenēts jurists cīnīsies par definīcijām, kā to tagad dara parlamentārās komisijas vadība. Bet es savus jautājumus netaisos atsaukt vai skaidrot. Komisijas vadībai un atbildīgajām institūcijām tie būtu rūpīgi jāizlasa un jāmēģina saprast.

Paldies, ka izlasījāt.

Deputāts Artuss Kaimiņš

P.S. jebkurš var redzēt sēžu norises rezumējumu manā videoblogā sunubuda.tv

Pievienot komentāru

Komentāri (40)

  1. vēstule kasē!

  2. Paldies deputātam Kaimiņam. Varbūt viņa darbs kaut ko spēs mainīt un Saeimas kopējo darbu uzlabot.

  3. „… Mūsu vadītāji bija vienlīdz nožēlojami un pašpārliecināti. Viņu iedomībai nebija robežu it īpaši tad, kad runa bija par netīkamu pareģotāju atmaskošanu. Papriecājaties par šiem parlamentā salīdušajiem muļķiem… ! Šie politiskie liliputi taču pavisam nopietni rāpjas uz pjedestāla un no turienes pamāca visus vienkāršos mirstīgos cilvēkus. Turklāt nav nekādas nozīmes, ka šāds „valstsvīrs” jau pēc dažiem mēnešiem būs iekļuvis tādos skandālos, ka ārzemēs visi par viņu smiesies. Visi redz, ka šis „darbinieks” ir galīgi apmaldījies un pats vairs nespēj saskatīt nekādu ceļu, bet nekas netraucē viņam ar augstu paceltu galvu palikt savā vietā. Jo nederīgāki izrādās mūsdienu republikas darboņi, jo niknāk tie vajā visus, kas vēl kaut ko gaida un redz viņu „apgaismības” darbības neauglīgumu. It īpaši tiek vajāti tie, kas uzdrošinās pareģot, ka šī darbošanās arī uz priekšu ne pie kā laba nenovedīs. Kad tāds parlamenta triku meistars ir pilnīgi pienaglots pie kauna staba un nevar vairs noslēpt, ka viņa darbība ir pilnīgi izgāzusies, viņš katrā ziņā atradīs tūkstošiem iemeslu savas bezpanākumu darbības attaisnošanai….” Ādolfs Hitlers „Mana cīņa”(Main Kampf) 465.lpp.

  4. Kas tur būtu nesaprotams? Ēku strtukturālā drošība ir gluži tas pats, kas horizontālais taimkods. Jasna?

  5. Latvijā par daudz runā, apspriež un izvērtē, bet par maz dara.

  6. nē, nu kā naivais. Vainīgie apsūdzību vainīgumā ir noraidījuši. Viss. Stulbs, kas ielaižas kaut kādos procesos Latvijā.

  7. Saeima nespele pec Artusa noteikumiem! Ka ta var!!!

  8. Ja jau komisijas locekļi nevar atbildēt uz tik vienkāršiem Kaimiņa kunga jautājumiem, tad jālikvidē komisija un jāievēl tur tādi deputāti, kas to spēj izdarīt.
    Vislabāk, lai Kaimiņa kungs pats tos izvēlās no pārējo vidus, kas deputātam A. Kaimiņam var sniegt viņu interesējošiem jautājumiem skaidras atbildes. Tauta to gaida un nepieļaus, ka komisijā sēž nekam nederīgi cilvēki un velti iznieko valsts naudu.

    • Pieņemu, ka komisijas deputāti nesaskata nepieciešamību rināt par deputāta Kaimiņa jautājumiem, jo vairāk tāpēc, ka deputāts pats uz tiem ir atbildējis: “sabiedrisko ēku drošības kontroli ir jāveic katram būves īpašniekam.” Tas nav nekāds noslēpums, kāpēc par šo tēmu vēl runāt?

  9. Vai tiešām tik stulbs, vai par tādu izliekas?

  10. Kaimiņam jāstrādā komisijas vietā,vai?

  11. Kas gan te komisijai nesaprotams?

  12. Artuss neseko īkšķa norādei?

  13. Artuss, ko tu āksties? Kas tev par problēmu?

  14. Likums paredz arī ka cilvēkiem ir tiesības uz visu veidu sociālajiem pabalstiem.Pensionēto arodinvalīdu gadījumā šis likums tiek apiets visos līmeņos ar visai stulbām argumentācijam.Likumu vienkārši ignore ieredņi,kuriem likumam jābūt svētam un izpildamam,bet viņi likumam uzspļauj un par to vēl sev uztaisa bonusus.Sen jau ir pierādīts ka vecā okupantu nomeklatūra ir 5.kolona nr.1 un arī visbīstamāka.

  15. Kaimi’n’s ir ne’erts, bet deput’ati prot un grib str’ad’at tikai un ‘loti ‘erti.

  16. kAIMIŅŠ STRĀDĀT SAIMĀ NEPROT DARBS NAV TEĀTRIS VIŅŠ CENŠAS PIEVĒRST SEV UZMANĪBU

  17. Kaimiņam, ja nu viņš ir ticis deputāta godā, gan vispirms vajadzētu sākt strādāt nopietni un konstruktīvi, kā pienākas deputātam, un, vispirms, pašam daudzmaz iepazīties ar spēkā esošo likumdošanu un normatīviem aktiem, izanalizēt tos un ierosināt tajos izmaiņas, ja nepieciešams, un ierosināt izstrādāt jaunus, ja spēkā esošajos konstatētas nepilnības. Tai vietā, lai darītu savu darbu rezultatīvi, šis valstsvīrs cenšas audzēt savus “reitingus” ar publisku piekasīšanos citiem, publiski uzdodams diletantiski formulētus jautājumus, uz kādiem pat speciālisti īsti nevar atbildēt bez jautājuma jēgas noskaidrošanas. Deputātam, kā jebkuram ir rezultatīvi jāstrādā, nevis jātaisa publisks troksnis, lai tādā veidā izrādītu savu “varēšanu” publikai.

  18. Strukturali drosa mugura nesabruk Atbildēt

    Teica kamiela ipasnieks, kamiela nastai pieliekot velvienu salminu.

  19. Latvijā ir ANARHIJA!

    KONSULTĀCIJAS

    Struktūras un struktūrvienības

    Raita Karnīte
    «Terminoloģijas Jaunumi»
    01.05.2004

    JAUTĀJUMS
    Vai «Latvijas Vēstneša» sadaļai, kurā publicēti dažādu inspektoru rīkojumi, Valsts kases ziņas u. tml. informācija, izvēlētais nosaukums «Struktūrās» nav kļūda? Te taču runa ir par «struktūrvienībām»? (Jautātājs: Naturalizācijas pārvaldes Ārējo sakaru daļas vadītāja vietnieks J. Cibuļs.)

    ATBILDE
    Vārda struktūras lietojums «LV» sadaļas apzīmēšanai ir pamatots, un tas saistīts ar vārda struktūra pārnesto nozīmi, kas jau ir fiksēta «Svešvārdu vārdnīcā» (R., 1999).

    Pamatojums
    1. Struktūrvienība (a. structural unit, division; v. Struktureinheit; kr. структурное подразделение) ir «uzņēmuma vai iestādes sastāvdaļa, kam ir sava noteikta patstāvība, īpaši uzdevumi, funkcijas, kā arī vadītājs» (Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., 2000, 480. lpp.). Uzņēmuma struktūrvienības ir, piem., pārvalde, cehs, ražotne, iecirknis. Ministriju stuktūrvienības ir, piem., departamenti.
    2. Struktūra (no lat. structūra ‘uzbūve, izvietojums, izkārtojums’), spriežot pēc vārdnīcās dotajiem skaidrojumiem, savā pamatnozīmē ietver divas pazīmju grupas: 1) noteikts sastāvdaļu, elementu, to īpatnību un attieksmju kopums; 2) sastāvdaļu savstarpējs izkārtojums, sakarība; veids, kādā sastāvdaļas savstarpēji izkārtotas. Bez tam tiek minēts arī veselums, sistēma, kurā ir šis kopums noteiktā savstarpējā izkārtojumā. Daudzsējumu skaidrojošajā vārdnīcā kā vārda struktūra nozīmes nianse minēta «tas, kam ir raksturīgs noteikts sastāvdaļu, elementu kopums». Savukārt Svešvārdu vārdnīcā kā vārda struktūra 5. nozīme minēta «veidojums». Šī nozīmes nianšu virkne «kopums > tas, kam ir raksturīgs minētais kopums > veidojums» arī pamato vārda struktūra jaunās nozīmes pakāpenisko izveidošanos.

  20. Kaimiņš imitē rosīšanos. Dažreiz muļķis var uzdot jautājumu, ko nevar atbildēt 10 gudrie. Es nesaprotu kāpēc kādam būtu jāatbild uz deputāta jautājumiem, ja pats šēz uz dokumentu kaudzes. Sēdi, lasi, meklē atbildes un publisko tās. Vai tiešām viņš iedomājas, ka sēdēs zālē, žāvāsies un bet kāds rūķis viņam pienesīs gatavas atbildes, kamēr kungs malkos konjaku. Ja pats nespēj, tad algo komandu un strādā. Citādi sanāk tāda aplam_iršana. Bondars tāds pats.

  21. Šādas SILES “tautas kalpu” visnotaļ uzjautrinošas (un, vienlaikus, arī nožēlojami diletantiskas un intelektuāli truli prastas) “publiskas žēlabas” un taml. gaužām jau necili “proponējumi” visatbilstošāk iederētos sadaļā “IZKLAIDE”.

  22. Pēc auto avārijas cietis cilvēks ar “putniem” galvā.

  23. Nabaga jampampiņš, šos jautājumus jāuzdod tiesā. Saeimā nav ko niekot laiku, labāk strādāta vajag. Klauns ne likumdevējs.

    • To tu tā kā par sevi vai?Ļauj ,lai citi tevi vērtē,ko nu pats sevi par jampampiņu sauc.

    • Viens jampampiņš var sacerēt tik daudz jautājumu, ka nav tik daudz gudro, kas spētu atbildēt… Spriežot pēc reakcijas publiskajā telpā – jampampiņi vai nu pumpurojas vai klonējas.

  24. Cerams, ka deputātam Kaimiņam pašam atbildes uz saviem jautājumiem ir. Un vispār, katrai ēkai ir apsaimniekotājs, savukārt, īrnieki/nomnieki maksā apsaimniekošanas maksu.

    • Labi Mandra. Nostādīsim jautājumu tā. Cik apsaimniekotāji ir sodīti par savu darbu nepildīšanu, līdzekļu piesavināšanos ? Un kurš vispār apsaimniekotājus kontrolē ? Un kam lai es sūdzos ja apsaimniekotājs nepilda pienākumus. Un kāds sods apsaimniekotājam paredzēts ?
      Tā var turpināt un turpināt…..

      • “Elementāras biedri Konrād Karlovič!”, kā ir sacīts – elementāras atbildes uz “nostādītajiem jautājumiem”:

        1. “Cik apsaimniekotāji ir sodīti par savu darbu nepildīšanu, līdzekļu piesavināšanos ?” – šādu un taml. “šeftmaņu” sodīšana notiek visai regulāri (lai gan, protams, varētu vēlēties juridiski / pēc būtības daudz konsekventāku attieksmi pret LIKUMPĀRKĀPUMIEM) un sodi ir gana iespaidīgi: interesentiem būtu PAŠIEM jāpacenšas meklēt un apgūt attiecīgo informāciju “publiskajā telpā” brīvi pieejamos INFO resursos.

        2. “Un kurš vispār apsaimniekotājus kontrolē ?” – pirmkārt un galvenokārt jau – tie attiecīgo Likumīgo Tiesūbu subjekti, kurus apkalpo / kuru interesēs funkcionē attiecīgie apsaimniekotāji.

        3. “Un kam lai es sūdzos ja apsaimniekotājs nepilda pienākumus ?” – konsekventi saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu un attiecīgās Likumīgo Tiesību sfēras normatīvo reglamentāciju, “sūdzēties” var (un arī vajag, OBLIGĀTI) šīs valsts tiesībsargājošās SISTĒMAS attiecīgajās institūcijās (instancēs, struktūrās, dienestos un tam.) funkcionējošajām “atbildīgajām amatpersonām”.

        4. “Un kāds sods apsaimniekotājam paredzēts ?” – tādis(-i) sods(-i), kā to paredz spēkā esošās likumdošanas attiecīgie Likumi u.c. normatīvie akti, t.sk. – skat. attiecīgus CL, APK un KL nosacījumus.

        5. “Tā var turpināt un turpināt…..” – NAV nekādu problēmu, absolūti: var arī “turpināt un turpināt” atbildēt uz šādiem un taml. juridiski diletantiskiem (lai neteiktu – bezcerīgi analfabētiskiem) jautājumiem. Tikai – ne jau nu šajā klaji un prasti populistiskajā “LAvīzē” u.c. taml. necilos “masmēdekļos”: visatbilstošāk tas ir darāms interneta portāla MANASTIESIBAS.lv juridisko diskusiju “Foruma” attiecīgajās tematiskajās sadaļās (kopumā 26).

        • Muļķības! Mēs jau sūdzējāmies kādās 5 iestādēs, pilnīgs ignors un atrunāšanās. Nedarbojas šī joma. Un namsaimnieks tik vagoniem kafijā noraksta mūsu naudu. Šā iemesla dēļ drīz pārcelšos, citas izejas nav.

          • 😉

            “Muļķības” ir “sūdzēties kādās 5 iestādēs”, acīmredzami pienācīgi nepārzinot attiecīgo Likumīgi Tiesību sfēru, un pie tam vēl publiski apgalvot un žēloties, ka “nedarbojas šī joma”.

            Iesākumam – skat. informāciju šajā w-resursā:
            “Zini, izmanto un aizsargā savas Likumīgās TIESĪBAS!”
            ( viedokļa oriģinālversija: http :// www .manastiesibas. lv/pun/viewtopic.php?id=6136 )

            Kā arī – skat. jau iepriekš publiskoto viedokli:

            5. “Tā var turpināt un turpināt…..” – NAV nekādu problēmu, absolūti: var arī “turpināt un turpināt” atbildēt uz šādiem un taml. juridiski diletantiskiem (lai neteiktu – bezcerīgi analfabētiskiem) jautājumiem. Tikai – ne jau nu šajā klaji un prasti populistiskajā “LAvīzē” u.c. taml. necilos “masmēdekļos”: visatbilstošāk tas ir darāms interneta portāla MANASTIESIBAS.lv juridisko diskusiju “Foruma” attiecīgajās tematiskajās sadaļās (kopumā atverot 26 Likumīgo Tiesību sfēras).

            Tajā skaitā –

            – “Dzīvokļa tiesības”:
            http :// www .manastiesibas. lv/pun/viewforum.php?id=20

            – “Personas datu aizsardzības tiesības”:
            http :// www .manastiesibas. lv/pun/viewforum.php?id=16

            – “Patērētāju aizsardzības tiesības”:
            http :// www .manastiesibas. lv/pun/viewforum.php?id=22

            – “Saistību tiesības”:
            http :// www .manastiesibas. lv /pun/viewforum.php?id=10

            u.c., kopumā 26 tematiskās sadaļas.

            Ir sacīts: “Viens Likums un viena Taisnība VISIEM!” 😉

    • Neesmu dzirdējis, ka pastāvētu kāda dokumentācija vai regulējums par sabiedrisko ēku apsekošanu, to biežumu. Apsaimniekotāju interesē tikai iekasēt naudu par īri, nomu un labākā gadījumā ar kosmētiskiem remontiem “”aizmālē acis””.Vai tas nav apsurds, ka vienīgā instance kuru interesē nekārtību novēršana ir raidījums Bez taboo ?

      • kaut kas un kaut kā jau seko līdzi.. pērkot dzīvokli, zemes grāmatā, cik atceros, bija kaut kāds ēkas nolietojuma procents norādīts.. kas un kā to nosaka utt, nezinu, bet fakts, ka tāds skaitlis ir es varu apgalvot!

    • piekritu Artusam,nevienam nekas neintresē,iznemot algu,bet kad notiks nelaime,atkal veidos komisijas.Es dzivoju Purvciemā’, kur lauž starpsienas,kur lodžijās taisa virtuves,kur neviens nepārbauda gāzes plītis,bet tur dzīvo 100g.tantinas,kas aizmirst izslēgt gāzi.Līdz nelaimei viens solis,bet Ušakovam intresē ,kā ieguldit rigas satiksmē un godigi sadalīt.

      • jums ir taisnība nevienam nekas neinteresē …kamēr ir notikusi nelaime tad -atmostās …..jūs esāt jauns un sakiet visu kā ir pietik slēpt no tautas

        • Artusam interesi tikai Artuss Atbildēt

          Viss tas parejais ir tikai poza, gluzi ka uz skatuves. Kamer citi strada vins tikai telo, ka kaut ko dara un kaut ko saprot bet aiz visa ta ir tikai tuks, banals mazins cilvecins ar ne cik izcilam prata spejam kurs iedomajies, ka visai pasaulei jabut vina personigai sunu budai. Bez rezisora palidzibas vins nekur talu nespej noklut, bet ta jau ir ar ne tik parak talantigiem aktieriem.

          • Ko nu muldi, kurš ta tur strādā? Atsēž tikai labākajā gadījumā laiku, braukā komandējumosun saņem piķi

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāda ir tava Ziemassvētku vēlēšanās?

Ziemassvētku vecītim arī jāmaksā nodokļi

Valsts oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” portālā “lvportals.lv” publicēta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz kādu lasītāja jautājumu, kurš stāsta, ka, plānojot Ziemassvētkos strādāt “Salaveča amatā”, gribot iesniegt sludinājumu internetā par sevi. Lasītājs vaicā: “Kā to izdarīt godīgi, kā samaksāt nodokļus par to?” VID viens no piedāvātajiem variantiem ir reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpības utt.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (22)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+