Mobilā versija
Brīdinājums +4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
19. septembris, 2012
Drukāt

Ārvalstniekiem piederot nedaudz mazāk par 10% Latvijas meža

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijā ārvalstniekiem pieder līdz 300 tūkstošiem hektāru meža, kas ir mazāk par 10%, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” norādīja Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

“Lai arī precīzi pateikt, cik meža platību pieder ārzemju investoriem, ir grūti, jo pārdošanu jau arī var noformēt, izmantojot dažādus uzvārdus, prokūristus un pilnvarotās personas. Pēc tām aplēsēm, ko mēs esam veikuši, ārzemniekiem pieder līdz 300 tūkstošiem hektāru meža no 3,2 miljoniem hektāru, kuros kopumā Latvijā aug mežs. Proti, tas ir nedaudz mazāk par 10%. Tā kā valsts savus mežus nepārdod, to dara privātpersonas, tad, ja attiecinām šo pārdoto apmēru pret privātā meža platībām, kas ir vairāk nekā 1,6 miljoni hektāru, procentuālais īpatsvars ir lielāks,” atzina Muižnieks.

Viņaprāt, apgalvojums, ka ārvalstnieki Latvijā izpērk mežus, ir pārspīlēts. “Apgalvojums, ka tieši šajā brīdī meža īpašnieki pārdod savus īpašumus masveidā ārzemniekiem, nav pamatots. Saskaņā ar Valsts zemes dienesta mājaslapā atrodamo informāciju 2011.gadā kopējais darījumu skaits ar meža zemi ir 3064 darījumi, turpretī ar lauksaimniecības zemi – 12 134 darījumi,”  informēja biedrības vadītājs.

Muižnieks arī sacīja, ka ārvalstnieki Latvijas mežus apsaimnieko apdomīgi. “No mežsaimnieciskā viedokļa, zinot, kāda saimniekošanas prakse ir tajos mežos, ko nopērk ārzemju investori, man nav zināmi piemēri, kas liecinātu par kaut kādu nepārdomātu saimniekošanu – meži tiek atjaunoti, viss notiek atbilstoši Latvijas likumiem un prasībām. Ir pat tā, ka, nopērkot īpašumu, kurā jau veikta ciršana un mežs nav atjaunots, viņi to izdara, ieguldot labā stādāmā materiālā, jo saredz to kā ilgtermiņa investīciju. No šāda viedokļa skatoties, problēmas ar ārvalstu īpašniekiem es neredzu,” pastāstīja Latvijas Meža īpašnieku biedrības vadītājs.

Viņš minēja, ka Latvijas mežus pārsvarā iegādājas skandināvi. “Pārsvarā tie ir skandināvi, tās ir valstis, kur mežsaimniecībai ir ļoti liela nozīme tautsaimniecībā, un viņiem ir ilga mežsaimniecības pieredze. Viņi saprot, cik vērtīgs ir mežs. Tie pārsvarā ir norvēģi, zviedri, nedaudz mazāk – vācieši un dāņi,” teica Muižnieks.

Viņš arī norādīja, ka ir dažādi iemesli, kādēļ mežsaimnieks izlemj pārdot savu mežu. “Iemesli ir visdažādākie. Ir pat tā, ka cilvēkam vienkārši vajag naudu, piemēram, lai samaksātu par operāciju sev vai kādam radiniekam, un viņam vienkārši nav cita avota, kur to naudu ņemt. Tad vienīgā iespēja ir pārdot mežu. Ja īpašums ir mazs un turpmākā dzīve netiek saistīta ar mežsaimniecību kā uzņēmējdarbību, tad arī bieži vien cilvēks nolemj to pārdot, jo īpaši tad, ja konkrētā platībā saimnieciskā darbība jau ir veikta un ja tur to varēs darīt tikai pēc gadiem 50–60,” pavēstīja Muižnieks.

Biedrības vadītājs piebilda, ka ir arī tendence, ka arvien vairāk īpašnieku no laukiem pārceļas uz pilsētu un līdz ar to arī saikne ar īpašumu paliek vājāka. “Nereti šāds īpašnieks neliekas ne zinis par šo īpašumu – vai nu nav laika, vai gribēšanas, vai pat varēšanas, jo, piemēram, aizbraukt no Rīgas uz īpašumu Daugavpilī ir lielas izmaksas. Tad viņi meklē variantus, ko tālāk ar šo īpašumu darīt. Diemžēl Latvijā meža īpašnieku kooperācijas kustība līdz šim nav bijusi attīstīta. Tāpēc tāds variants, ka iestāties kooperatīvā un nodot pēc būtības mežu apsaimniekošanā uzticamam uzņēmumam, kura viens no īpašniekiem esi pats, līdz šim nav bijis,” teica Muižnieks.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+