Foto – ASV vēstniecība

Ārvalstu institūciju bibliotēkas Rīgā sniedz gan zināšanas, gan izklaidi 0

Pieeja ASV Kongresa bibliotēkas datubāzei, leģendārā šansonjē Serža Geinsbūra dziesmas, Gētes Kopotie raksti oriģinālvalodā, filmas ar Žanu Gabēnu un grāmatas par skandināvu virtuvi – tie ir daži no dārgumiem, kas glabājas Rīgā esošajās ārzemju institūciju bibliotēkās.

Reklāma
Reklāma

 

Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 42
Lasīt citas ziņas

Labāk apmeklētas ir informācijas krātuves Rīgas centrā, bet bagātīgo ASV informācijas un resursu centru jaunajā ēkā Samnera Velsa ielā Pārdaugavā līdz šim apmeklējis tikai viens apmeklētājs.

 

Nopietni un izklaidējoši

Savulaik, kad vēl ASV informācijas un resursu centrs atradās Vecrīgā, tas bija biežāk apmeklēts ērtā novietojuma dēļ. Nesen devos uz Samnera Velsa ielu (bij. Remtes iela) Pārdaugavā, kur kļuvu par pirmo informācijas centra apmeklētāju jaunajās telpās. Pašlaik Pārdaugavā atrodas savulaik Vecrīgā bijušie informācijas resursi, kā arī jauni, taču tos vēstniecība biežāk papildinātu, ja tam būtu vairāk apmeklētāju. Izejot drošības pārbaudi, nokļūstu bibliotēkā, kas pārsteidz ar bagātīgām enciklopēdijām.Plauktos atrodama plašā Džordža Vašingtona enciklopēdija, enciklopēdija par ASV vēlēšanām no A līdz Z, grāmatas par ASV likumdošanu, kā arī Starptautisko attiecību enciklopēdija.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tāpat šeit var lasīt uz vietas vai ņemt līdzi ASV nozīmīgāko politiķu biogrāfijas – dižpārdokļu sarakstā ievietoto eksprezidenta Bila Klintona biogrāfiju “Mana dzīve”, grāmatu par bijušo prezidentu Džordžu Bušu junioru, kā arī grāmatas par esošo prezidentu Baraku Obamu.

Tāpat bibliotēkā atrodamas grāmatas par dažādām pasaules valstīm, kā arī atvēlēts plaukts izdevumiem angļu un latviešu valodā par Baltijas valstīm. Starp tiem atradu arī “LA” karikatūristu Ērika Oša un Gata Šļūkas karikatūru krājumus. Bibliotēkā ir arī plaša sadaļa ar romāniem, piemēram, ir Džona Grišema darbi. Resursu centrā arī pieejama periodika – nedēļas sabiedriski politiski žurnāli “Time” un “Newsweek”, mūzikas žurnāls “Rolling Stone”, dabas žurnāls “National Geographic”, kā arī jauniešu žurnāls “Seventeen”.

Ņemot vērā ASV bagātīgo ieguldījumu filmu vēsturē, bibliotēkā atrodamas klasisko amerikāņu mākslas un dokumentālo filmu DVD, kā arī datu nesēji ar nesen iznākušām filmām, piemēram, “Melnais gulbis”, “Karaļa runa”. Filmas tāpat kā grāmatas iespējams paņemt līdzi uz mājām. Bibliotēkā iespējama pieeja vairāk nekā 20 dažādu zinātņu datubāzēm, tostarp iespējama pieeja ASV Kongresa bibliotēkas datubāzei. Iespējams, ka apmeklētājus no plašās zināšanu krātuves attur tās atrašanās ārpus pilsētas centra, kā arī drošības pārbaude, kas jāiziet pirms katras došanās uz bibliotēku.

 

Centrā 
apmeklē vairāk

Viena no plašāk apmeklētajām ārzemju literatūras krātuvēm ir Gētes institūta bibliotēka Rīgā, kas atrodas netālu no Saeimas. Bibliotēkā atrodamas grāmatas par Vācijas politisko sistēmu, politiķu biogrāfijas, filozofijas grāmatas, kā arī liels skaits Vācijas klasiskās un modernās literatūras izdevumu. Klasikas cienītājus priecēs Tomasa Manna, Johanna Volfganga fon Gētes un Hermaņa Heses kopoto rakstu sējumi oriģinālvalodā. Arī šeit pieejama videotēka, kur ir gan vācu klasikas mēmās filmas, piemēram, režisora Frica Langa futūristiskais darbs “Metropole”, kā arī meistarīgās Vima Vendersa un talantīgā Vācijas turku režisora Fatiha Akina filmas. Lielā mērā manas vācu valodas zināšanas ir sekmējusi bibliotēka, kur sāku klausīties vācu pankroku, kā arī mīlas dziesminiekus, tādējādi papildinot vārdu krājumu.

Reklāma
Reklāma

Tā kā institūts nodarbojas ar valodu mācību kursiem, šeit atrodamas vārdnīcas un mācību līdzekļi. Līdzīgi kā citās ārzemju literatūras krātuvēs, šeit pieejama periodika – analītiskā žurnāla “Der Spiegel”, kā arī respektablo laikrakstu “Frankfurter Allgemeine Zeitung”, “Die Zeit” u. c. numuri.

Gētes institūta bibliotēku dienā apmeklē ap 50 – 60 cilvēku, starp tiem ir studenti, vācu valodas apguvēji, pensionāri, intelektuāļi un tūristi.

 

Arī grāmatas 
par virtuvi

Emīls Zolā? Ir. Onorē Balzaks? Ir. Gijs Mopasāns. Ir. Šādas atbildes saņemu no speciālistes Zanes Neimanes Francijas institūta mediatēkā (franču kultūrā šis jēdziens attīstījās 20. gs. 80. gados, un ar to raksturoja vietas, kur informācija pieejama jaunajos datu nesējos; jau 90. gados par mediatēkām sāka saukt vietas, kur publiski pieejamas gan tradicionālās grāmatas, gan informācija jaunajos datu nesējos). Šeit pieejami arī dzīvesgudrie lidotāja un rakstnieka Antuāna de Sent-Ekziperī darbi, kā arī modernista Mišela Velbeka romāni. Šeit var atrast arī lielu skaitu franču filozofu un sociologu darbu, piemēram, Voltēra, Pjēra Burdjē, Žana Bodrijāra, Žana Mišela Sartra, Simonas de Bovuāras, Rolāna Barta, Žaka Lakāna u. c. grāmatas oriģinālvalodā. Tāpat mediatēkā var klausīties leģendārā šansonjē Serža Geisbūra, kā arī mūsdienu franču mūziķu, piemēram, grupas “Indochine”, ierakstus. Mediatēka piedāvā arī filmas ar aktiermeistarības dižgariem Žanu Gabēnu, Žerāru Filipu, Burvilu, Luiju de Finesu, Pjēru Rišāru, Žerāru Depardjē, Alēnu Delonu… Pieejamas arī jaunākās franču filmas, piemēram, “Kvēlojošā vasara”, “Neaizskaramie” un “Māk-slinieks”. Neiztikt arī bez grāmatām par Francijas mākslu. Līdzīgi kā citās ārzemju literatūras bibliotēkās, šeit atrodama periodika, vārdnīcas un valodas mācību grāmatas. Liela sadaļa veltīta arī Francijas vēsturei un politiskajai sistēmai, kur atrodami arī biogrāfiski darbi par Francijas politiķiem.

“Pie mums nāk bērni, studenti, intelektuāļi, pensionāri, kā arī valsts iestāžu darbinieki, kas mācās franču valodu,” teic Z. Neimane. Pēc viņas vārdiem, vidēji dienā mediatēku apmeklē apmēram 50 cilvēku.

Rīgas centrā plaši apmeklēts ir arī Ziemeļvalstu ministru padomes “Norden” informācijas centrs. Tā speciāliste Ieva Hermansone stāsta, ka bibliotēkā atrodamas ZMP publikācijas par vidi, ilgtspējīgu attīstību, zaļo enerģiju, radošajām industrijām un padomes dokumenti. Bibliotēkā pieejama nozaru literatūra, jo sevišķi daudz grāmatu ir par medijiem. Šeit ir arī daudz grāmatu par mākslu, dizainu un ziemeļvalstu virtuvi, kā arī ap 400 vienību liela skandināvu dokumentālo un mākslas filmu kolekcija.

Visām ārvalstu literatūras bibliotēkām raksturīgs, ka tās reprezentē savu valsti, kultūru un valodu, kā arī dod iespējas dažādus materiālus lietot oriģinālvalodās.