×
Mobilā versija
Brīdinājums +27.7°C
Rozālija, Roze
Trešdiena, 18. jūlijs, 2018
29. janvāris, 2018
Drukāt

Gatis Eglītis. Ārvalstu investori (ne) nāk

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Latvijai nav izdevies piesaistīt lielu starptautisku zīmolu ar nozīmīgām investīcijām (piemēram, virs 30 miljoniem eiro). Izņēmums ir IKEA, bet arī tas ienācis ar vairāku gadu aizturi.

Ārvalstu investīciju jomā gandarī pērn sasniegtais investīciju apjomu vairākkārtējs pieaugums: deviņos mēnešos piesaistīti ap 700 miljoniem eiro, kas ir piecreiz vairāk nekā attiecīgajā posmā 2016. gadā. Latvijā arī piesaistītas ap 35% no Baltijas kopējām investīcijām, kas ir labs rezultāts.

Komentējot labos rezultātus, ekonomikas ministrs steidz slavēt “valsts īpašo politiku” ārvalstu investīciju piesaistē un kā sasniegumus min jaunizveidoto Ārvalstu investīciju piesaistes nodaļu ministrijā, jaunu pieeju ārvalstu investīciju piesaistei un Rīcības plānu globālo biznesa centru piesaistei. Tomēr, palūkojoties tuvāk, nākas secināt, ka 2017. gada rezultāts vairāk atgādina “beigta kaķa atlēcienu”*, jo 2016. gada investīciju bāze cieta milzīgu samazinājumu dēļ “Swedbank” lēmuma samazināt ieguldījumu apjomu (citādi investīciju apjoms būtu līdzinājies 2014.–2015. gadam), turklāt grūti saskatīt, kuri tieši valdības lēmumi būtu veicinājuši ārvalstu investīciju atgūšanos.

Pašreiz Eiropā ir straujš ekonomikas uzrāviens un lielāka pieprasījuma vilkme neizbēgami veicina ārvalstu investorus Latvijā ieguldīt papildu jaudās, ražotnēs un tehnoloģijās. Investīcijas lielākoties veic jau Latvijā strādājoši ārvalstu kapitāla uzņēmumi, jo jaunu nozīmīgu investoru piesaiste diemžēl ir retums. Patiesībā jau kādu laiku Latvijai nav izdevies piesaistīt lielu starptautisku zīmolu ar nozīmīgām investīcijām (piemēram, virs 30 miljoniem eiro), kas būtu labs signāls arī citiem potenciāliem investoriem. Zināmākais piemērs – IKEA par savu nodomu ienākt Latvijā informēja pirms vairākiem gadiem, bet projekts tika “iesaldēts”.

Pēdējā laikā Lietuvai ir labāk veicies nozīmīgu investīciju projektu piesaistē; var minēt divus veiksmes stāstus: “Continental” ražotnes pieteikumu un plānoto “Booking.com” pakalpojuma centru, katru ar 900 darba vietām nākamo gadu laikā.

Gatis Eglītis, ekonomistsGatis Eglītis, ekonomists

Man ir daži priekšlikumi, kā tuvākajos gados piesaistīt jaunus ārvalstu investorus.

Pirmais. LIAA pašreiz ir četras lielās funkcijas, un investīciju piesaiste ir tikai viena no tām, tāpēc LIAA vadībai ir grūti veltīt nedalītu uzmanību un resursus ārvalstu investoru piesaistei un apkalpošanai. Iespējams, būtu jāiet Igaunijas un Lietuvas virzienā, kur investīciju piesaistei ir izveidotas atsevišķas aģentūras: “Invest Lithuania” un “Estonian Investment Agency” ar ievērojami vairāk investīciju piesaistes ekspertu: Lietuvā ap 60, Igaunijā ap 40, LIAA tikai 14. Investīciju aģentūra varētu atrasties Ministru prezidenta paspārnē, citstarp signalizējot par ārvalstu investīciju lomu Latvijas ekonomikā.

Otrais. Kā norāda ārvalstu investori, darba tirgus sakaršanas jautājums kļūst arvien aktuālāks, tomēr viena liela darbaspēka rezerve nesaņem pelnīto uzmanību. Jau gandrīz desmit gadus ir pieejami dāsni Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļi bezdarbnieku un darba meklētāju apmācībām un programmām (NVA uzskaitē ir ap 60 000 bezdarbnieku), tomēr manā skatījumā atbalsta pro­grammām trūkst kvalitatīva piedāvājuma konkrētu darba tirgū pieprasītu zināšanu un praktisko iemaņu apguvei.

NVA arī nespēj dažu mēnešu laikā piedāvāt ātru un administratīvi vienkāršu specifisku zināšanu apguvi konkrētu investoru vajadzībām. Iespējams, daudz efektīvāk būtu, ja daļu no NVA ESF finansējuma novirzītu LIAA, kas kopā ar esošiem un potenciāliem ārvalstu investoriem, piesaistot arodskolas un universitātes, šo finansējumu izmantotu mērķtiecīgām praktiska rakstura darbinieku apmācībām un pārkvalifikācijai, ar garantiju radot jaunas darba vietas. Vai arī pašai NVA strauji jāmaina akcenti.

Trešais. Visas reģiona valstis sacenšas par investīciju piesaisti un tiešā un netiešā veidā piedāvā dažādus stimulus, īpaši lieliem projektiem. Latvijā līdz šim ir bijuši vairāki labi stimuli investīcijām, piemēram, UIN atlaide investīciju projektiem virs 10 miljoniem eiro, kas daļai uzņēmumu bija izdevīgāki par to, kas ir ieviests no 2018. gada. Manuprāt, ir kļūda atteikties no efektīvi strādājošās UIN atlaižu programmas, ja vien netiek piedāvāti citi instrumenti investoru uzmanības piesaistīšanai. Viena iespēja ir pielāgot ES fondu pro­grammu grantus konkrētiem lieliem investīciju projektiem: piemēram, programmas “Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā” ietvaros.

Ceturtais. Iespējams, daudz aktīvāk jāizmanto Speciālo ekonomisko zonu (SEZ) režīms ārvalstu investīciju piesaistei. Kauņā pēdējie lielie investīciju projekti nobāzējušies vietējā SEZ, tātad, visticamāk, lietuvieši iemācījušies pasniegt garšīgu “burkānu” ārvalstu investoriem. Latvijā ir samērā maz gadījumu, kad nozīmīgi ārvalstu investori izmanto SEZ un brīvostas priekšrocības. Kas mazina “burkāna” efektu? Piemēram, Rīgas brīvostas pārvalde SEZ atļauj primāri strādāt tādiem uzņēmumiem, kas spēj nodrošināt arī kravu apjoma pieaugumu, lai gan daudzos gadījumos tas var būt nevajadzīgi ierobežojošs kritērijs potenciāliem ārvalstu investoriem.

 

* “Beigta kaķa atlēciens” – investoru žargonā šo teicienu “A dead cat bounce” attiecina uz īslaicīgu atkopšanos pēc ilgstoša pagrimuma, skaidro “investopedia”. Tas radies no novērojuma, ka pat beigts kaķis atleks no zemes, ja vien tas kritīs no pietiekami liela augstuma vai pietiekami ātri. Red.piez.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+