Ārvalstu profesoriem atlaides nedos 6
Likumprojekts par izmaiņām Augstskolu likumā, kas iepriekš paredzēja profesora un citos akadēmiskos amatos ievēlēt arī pasniedzējus, kas nezina valsts valodu, patlaban Saeimā tiek gatavots izskatīšanai 3., pēdējā, lasījumā. Neraugoties uz to, ka daļa augstskolu mācībspēku un pētnieku prasījuši Saeimai neatteikties no ieceres “internacionalizēt” Latvijas augstskolas, neviens no šobrīd iesniegtajiem priekšlikumiem vairs neparedz pavērt plašāk durvis profesoriem no ārvalstīm.
Kā zināms, aprīlī Saeima izskatīja šo likumprojektu 2. lasījumā un noraidīja virkni priekšlikumu, ko vēl pirms deputātes mandāta nolikšanas bija iesniegusi Ilze Viņķele. Viens no visvairāk apspriestajiem ierosinājumiem bija, ka pirmajos divos gados pēc ievēlēšanas akadēmiskā amatā profesoriem, asociētajiem profesoriem, lektoriem un docentiem nav nepieciešams zināt valsts valodu augstākajā līmenī. Minētajos divos gados gan latviešu valodu vajadzētu iemācīties.
Internacionalizācija esot pietiekama
Saeima šo I.Viņķeles ierosinājumu noraidīja, taču pēc tam satraukumu par to pauda gan sabiedrībā zināmi profesori Vjačeslavs Kaščejevs un Andris Ambainis (abi gan ir arī partijas “Kustība Par” biedri, bet I. Viņķele ir šīs partijas valdē), gan arī Latvijas Jauno zinātnieku apvienība. Viņi uzskata: ja tiktu samazinātas valsts valodas prasības akadēmiskajam personālam, uz akadēmiskajiem amatiem Latvijas augstskolās varētu izsludināt starptautiskus konkursus. Atklātā vēstulē Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Saeimas atbildīgajai komisijai un citām institūcijām jaunie zinātnieki raksta, ka šobrīd bieži vien uz akadēmiskajiem amatiem augstskolās nemaz neesot reāla konkursa, jo piesakās tikai viens pretendents. Konkurence uz akadēmiskajiem amatiem pieaugtu, ja nebūtu tik augstas valodas prasības, tas savukārt liktu “iespringt” vietējiem mācībspēkiem. Rezultātā pieaugtu studiju kvalitāte augstskolās.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis sākotnēji solīja, ka IZM uz trešo lasījumu iesniegs priekšlikumu, kas ļaus profesoru amatos ievēlēt tos, kuri nezina latviešu valodu, bet zemāka līmeņa akadēmiskajam personālam nu gan atlaides neesot jādod. Tomēr šāds priekšlikums nav tapis. Kā noskaidroju IZM, izvērtējot situāciju, ministrijā secināts, ka tas nav nepieciešams.
Jāpiebilst, ka arī akadēmiskajā vidē attieksme pret nepieciešamību piesaistīt ārvalstniekus, samazinot valsts valodas prasības, nebūt nav viennozīmīga.
Tā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pārstāvis Edijs Šauers, lūgts paust RSU viedokli par nepieciešamību samazināt valodas prasības akadēmiskajam personālam, atbild: “Zināšanu internacionalizācija un akadēmiskā personāla mobilitāte ir neizbēgams mūsdienu process, ko labi redzam arī Latvijā. Jau tagad esošais juridiskais regulējums ļauj augstskolām ļoti labi piesaistīt gan ārvalstu studentus, gan ārvalstu viesprofesorus. RSU ir labs piemērs, kā iet starptautiskas augstskolas ceļu.” Līdzīgi spriež Latvijas Universitātes (LU) prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā Ina Druviete, kura uzskata, ka multilingvisms jau tagad ir realitāte Latvijas augstskolās: tajās studē ārvalstnieki, bet Latvijas mācībspēki un studenti stažējas un studē ārzemēs. Ārvalstniekiem ir iespēja ieņemt viesprofesoru, vieslektoru un citus amatus, kam netiek prasītas valsts valodas prasme. I. Druviete ironizē, ka nevajadzētu par profesora vai lektora “kvalitātes zīmi” uzskatīt nespēju runāt latviski. Tikmēr viņas kolēģis, LU prorektors sociālo un tiesību zinātņu jomā Jānis Ikstens ir citās domās. Viņš atklāj: “Mēs vēlētos lielāku konkurenci konkursos uz akadēmiskajiem amatiem, un ārvalstu mācībspēku plašāka līdzdalība būtu solis šajā virzienā.”
