Latvijā
Izglītība

Ārvalstu profesoriem atlaides nedos 16


Transporta un sakaru institūtā, kur apgūst aviācijas noslēpumus, gandrīz visi studenti studē krieviski.
Transporta un sakaru institūtā, kur apgūst aviācijas noslēpumus, gandrīz visi studenti studē krieviski.
Foto – Karīna Miezāja

Likumprojekts par izmaiņām Augstskolu likumā, kas iepriekš paredzēja profesora un citos akadēmiskos amatos ievēlēt arī pasniedzējus, kas nezina valsts valodu, patlaban Saeimā tiek gatavots izskatīšanai 3., pēdējā, lasījumā. Neraugoties uz to, ka daļa augstskolu mācībspēku un pētnieku prasījuši Saeimai neatteikties no ieceres “internacionalizēt” Latvijas augstskolas, neviens no šobrīd iesniegtajiem priekšlikumiem vairs neparedz pavērt plašāk durvis profesoriem no ārvalstīm.

Kā zināms, aprīlī Saeima izskatīja šo likumprojektu 2. lasījumā un noraidīja virkni priekšlikumu, ko vēl pirms deputātes mandāta nolikšanas bija iesniegusi Ilze Viņķele. Viens no visvairāk apspriestajiem ierosinājumiem bija, ka pirmajos divos gados pēc ievēlēšanas akadēmiskā amatā profesoriem, asociētajiem profesoriem, lektoriem un docentiem nav nepieciešams zināt valsts valodu augstākajā līmenī. Minētajos divos gados gan latviešu valodu vajadzētu iemācīties.

 

Internacionalizācija esot pietiekama

Saeima šo I.Viņķeles ierosinājumu noraidīja, taču pēc tam satraukumu par to pauda gan sabiedrībā zināmi profesori Vjačeslavs Kaščejevs un Andris Ambainis (abi gan ir arī partijas “Kustība Par” biedri, bet I. Viņķele ir šīs partijas valdē), gan arī Latvijas Jauno zinātnieku apvienība. Viņi uzskata: ja tiktu samazinātas valsts valodas prasības akadēmiskajam personālam, uz akadēmiskajiem amatiem Latvijas augstskolās varētu izsludināt starptautiskus konkursus. Atklātā vēstulē Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Saeimas atbildīgajai komisijai un citām institūcijām jaunie zinātnieki raksta, ka šobrīd bieži vien uz akadēmiskajiem amatiem augstskolās nemaz neesot reāla konkursa, jo piesakās tikai viens pretendents. Konkurence uz akadēmiskajiem amatiem pieaugtu, ja nebūtu tik augstas valodas prasības, tas savukārt liktu “iespringt” vietējiem mācībspēkiem. Rezultātā pieaugtu studiju kvalitāte augstskolās.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis sākotnēji solīja, ka IZM uz trešo lasījumu iesniegs priekšlikumu, kas ļaus profesoru amatos ievēlēt tos, kuri nezina latviešu valodu, bet zemāka līmeņa akadēmiskajam personālam nu gan atlaides neesot jādod. Tomēr šāds priekšlikums nav tapis. Kā noskaidroju IZM, izvērtējot situāciju, ministrijā secināts, ka tas nav nepieciešams.

Jāpiebilst, ka arī akadēmiskajā vidē attieksme pret nepieciešamību piesaistīt ārvalstniekus, samazinot valsts valodas prasības, nebūt nav viennozīmīga.

Tā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pārstāvis Edijs Šauers, lūgts paust RSU viedokli par nepieciešamību samazināt valodas prasības akadēmiskajam personālam, atbild: “Zināšanu internacionalizācija un akadēmiskā personāla mobilitāte ir neizbēgams mūsdienu process, ko labi redzam arī Latvijā. Jau tagad esošais juridiskais regulējums ļauj augstskolām ļoti labi piesaistīt gan ārvalstu studentus, gan ārvalstu viesprofesorus. RSU ir labs piemērs, kā iet starptautiskas augstskolas ceļu.” Līdzīgi spriež Latvijas Universitātes (LU) prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā Ina Druviete, kura uzskata, ka multilingvisms jau tagad ir realitāte Latvijas augstskolās: tajās studē ārvalstnieki, bet Latvijas mācībspēki un studenti stažējas un studē ārzemēs. Ārvalstniekiem ir iespēja ieņemt viesprofesoru, vieslektoru un citus amatus, kam netiek prasītas valsts valodas prasme. I. Druviete ironizē, ka nevajadzētu par profesora vai lektora “kvalitātes zīmi” uzskatīt nespēju runāt latviski. Tikmēr viņas kolēģis, LU prorektors sociālo un tiesību zinātņu jomā Jānis Ikstens ir citās domās. Viņš atklāj: “Mēs vēlētos lielāku konkurenci konkursos uz akadēmiskajiem amatiem, un ārvalstu mācībspēku plašāka līdzdalība būtu solis šajā virzienā.”

 

Bailes par “siltām vietiņām”?

Jāpiebilst, ka tie, kuri atbalsta valodas prasību samazināšanu mācībspēkiem no ārvalstīm, uzskata, ka viespasniedzēju statuss ne visus ārvalstniekus, kas varētu strādāt Latvijas augstskolās, “iekārdina”. Ar viespasniedzējiem līgumu slēdz tikai uz diviem gadiem, viņi nevar ieņemt administratīvus amatus.

Bet vai tiešām ārvalstu mācībspēkiem Latvijas augstskolas būs iekārojama pastāvīga darbavieta, ja mācībspēku algas te ir zemākas kā rietumvalstīs. LJZA aprēķinājusi, ka profesoru algas ir virs 2000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Jā, mazāk nekā rietumvalstu universitātēs, toties konkurētspējīga alga Latvijā. “Jā, piemēram, Somijā, algas ir daudz lielākas, taču arī dzīves dārdzība ir augstāka,” teic LZJA valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa. Viņa norāda: nav pat tik svarīgi, cik daudz ārzemnieku pieteiksies pastāvīgam darbam Latvijas augstskolās, būtiski, lai nebūtu šķēršļu tiem, kas to vēlas. I. Siliņa arī uzskata: tie, kuri iebilst pret valsts valodas prasību “mazināšanu”, patiesībā vēlas sargāt nevis latviešu valodu, bet gan savas “siltās vietiņas”. Proti, daļa augstskolās strādājošo baidoties no konkurences.

Vienīgo priekšlikumu, kas iesniegts uz trešo lasījumu un paredz studiju procesā vairāk izmantot angļu valodu vai citas Eiropas Savienības (ES) valodas, iesniedzis deputāts Ints Dālderis, kurš ierosinājis likumā noteikt, ka ne mazāk kā desmit procenti jebkuras studiju programmas kredītpunktu apjoma jāīsteno kādā citā ES oficiālajā valodā. Viņaprāt, tas veicinātu Latvijas studējošo starptautisko mobilitāti. Šāds priekšlikums gan bija iesniegts arī uz otro lasījumu un tika noraidīts.

Jāatgādina, ka pirms vairākiem mēnešiem raisījās arī diskusija par to, vai augstskolu rektoriem jāzina valsts valoda. Rīgas Juridiskajā augstskolā par rektoru bija ievēlēts Mels Kenijs, kuru valdība nevarēja apstiprināt amatā tieši valsts valodas prasmes dēļ. Viņa iecelšana tika atlikta, kamēr M. Kenijs latviešu valodu iemācīsies, bet rektora pienākumus uz laiku uzticēja LU prorektoram J. Ikstenam. Kā noskaidroju augstskolā, ar M. Keniju darba attiecības tomēr pārtrauktas un uz rektora amatu viņš vairs nepretendēs. Acīmredzot īsā laikā apgūt latviešu valodu augstā līmenī nav bijis iespējams.

 

IZM grib liegt studijas krieviski

Vēl viens no Saeimas noraidītajiem priekšlikumiem, ko iepriekš bija iesniegusi I. Viņķele, paredzēja augstskolai ļaut pašai izvēlēties studiju valodu. Tas tika noraidīts, turklāt IZM uz trešo lasījumu iesniegusi priekšlikumu, kas, tieši otrādi, ierobežos studiju valodu izvēli. Proti, IZM vēlas panākt, lai ne tikai valsts augstskolas, bet arī privātās koledžas un augstskolas nedrīkstētu mācīt studentus krievu valodā. IZM šo ierosinājumu skaidro ar nesen pieņemtajām izmaiņām Izglītības likumā, kas paredz vidusskolās gandrīz pilnībā pāriet uz mācībām latviešu valodā. Augstskolām būtu jānodrošina šo valodu prasību pēctecība. Augstākās izglītības pārskata dati par pagājušo gadu liecina, ka daļā privāto augstskolu studijas krieviski joprojām ir populāras. Transporta un sakaru institūtā (TSI) krieviski studē pat 86 procenti no visiem studējošajiem. Institūtā gan ir arī vairāk nekā pustūkstotis ārvalstu studentu, liela daļa no Vidusāzijas valstīm. Varbūt viņi, nevis vietējie krievi studē krieviski? Izrādās, IZM nav datu par to, cik daudz vietējo un cik ārvalstnieku Latvijā studē krievu valodā. Arī pati augstskola konkrētus skaitļus nenosauc. Tomēr, ja TSI pērn bijuši 2358 krieviski studējošie, bet ārvalstnieki – 528, skaidrs, ka liela daļa krieviski studējošo tomēr ir Latvijas iedzīvotāji.

Pret IZM priekšlikumu jau iestājusies Privāto augstskolu asociācija, kuras vadītājs – Biznesa augstskolas “Turība” rektors Aldis Baumanis – vēstulē Saeimai norāda, ka IZM nav apspriedusi ar augstskolām šo priekšlikumu.

Arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs uzskata, ka šis IZM priekšlikums vēl nopietni apspriežams. Kad tieši komisijā izskatīs svarīgo likumprojektu, vēl nav zināms.

Jāpiebilst, ka iepriekš daļa valsts augstskolu pārstāvju, piemēram, bijušais Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis, prasīja IZM, lai maina likumu, ļaujot arī valsts augstskolām organizēt studijas krieviski. Citādi tās nevarot piesaistīt ārvalstu studentus no bijušās Padomju Savienības un tās nevarot līdzvērtīgi konkurēt ar privātajām. Nu izskatās, ka IZM nolēmusi konkurenci izlīdzināt pavisam pretējā veidā.

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv