Mobilā versija
+17.7°C
Liene, Liena, Helēna, Elena, Ellena
Piektdiena, 18. augusts, 2017
23. februāris, 2017
Drukāt

Ārvalstu studenti “atved” miljonus (9)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Izglītības un zinātnes ministrija ir pārāk aizņemta, īstenojot strukturālās reformas citās izglītības nozarēs, tāpēc par augstākās izglītības eksportu rūpe būtu jāuzņemas Ekonomikas ministrijai (EM). Tā uzskata domnīcas “Certus” pētnieki.

Viņi pēdējo gadu laikā pētījuši no ārvalstīm iebraukušo studentu pienesumu Latvijas ekonomikai, kā arī izvaicājuši ārvalstniekus par problēmām, ar kurām viņi sastapušies saistībā ar studijām mūsu valstī. “Certus” pētnieki, kas iedziļinājušies augstākās izglītības eksportā, ir Latvijas Universitātes asociētais profesors Daunis Auers un bijušais ekonomikas, kā arī izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

Viņi sarēķinājuši, ka ārvalstu studenti, kuri te mācās visus studiju gadus, nevis ieradušies uz īsu laiku apmaiņas programmu ietvaros, Latvijā iepriekšējā studiju gadā iztērējuši 148 miljonus eiro, kas ir būtisks pienesums valsts ekonomikai. Zināms, ka šobrīd Latvijā ir vairāk nekā 6000 šādu studentu un katru gadu viņu skaits aug. Šajā studiju gadā ārvalstu studentu ekonomiskais pienesums jau varētu būt par 20 miljoniem lielāks. Sarēķināts arī, ka augstākās izglītības eksports pērn Latvijā radījis 1474 darba vietas, bet šogad jau 1703. “Diez vai kāda cita tautsaimniecības nozare tik strauji aug,” teic D. Auers. Viņš piebilst: ārvalstu studenti ir arī glābiņš Latvijas augstskolām laikā, kad vietējo vidusskolu absolventu skaits aizvien krītas. “Studentu skaits būtu sarucis vēl vairāk, ja nebūtu daudz ārvalstu studentu,” uzsver pētnieks.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis ārvalstu studētgribētāju piesaistē redz lielu potenciālu: “Mums vajag ambīciju par Latviju kā globālās izglītības centru. Tas varētu dot milzīgu izaugsmi. Mums jādomā par nākotni. Izglītības un citu pakalpojumu eksports saistās ar daudz mazākiem riskiem videi.”

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Vai tomēr labāks budžeta piepelnīšanas veids nebija uzturēšanās atļaujas izsniegšana apmaiņā pret ieguldījumu biznesā vai īpašuma iegādi? Šo studentu absolūti lielākā daļa (vismaz tādās privātskolās kā Rīgas biznesa koledža vai Rīgas 1. vidusskola – nejaukt ar lidzīga nosaukuma valsts skolām ) tādu īstenu “studentu” nemaz nav. Tie visi ir Eiropas vīzas tīkotāji un Latviju pamet pat īsti nesākuši mācīties.

  2. Pienesums ir rektoriem no kuriem daži nopelna gadā algā 100 000 eiro un arī augstskolu administrācijām.

    Lektoram nav starpības vai māca “vietējo”, vai ārzemju studentu. Lektoram konstanta samaksa – 6,6 eiro par kontaktstundu (!!!).

  3. Latvia is not for sale.

  4. Viena ”augstskola” jau zaudēja licenci dēļ šādiem ”studentiem” naudas kāres dēļ …

  5. Tad lai valsts iekrāj-būs par ko viņus uzturēt.

  6. Viņi taču nabagi. Karš, bads, bet kur viņi ņem naudu?
    Mūsējie tad ir nabagu nabagi, jo nevar atļauties tādas summas maksāt!!!
    Ļoti laba politika… ārzemniekus skolojam radam darba vietas, bet vietējie neizglītoti ar slotu…

  7. Klapējam tik ciet to visu, kur māca bauriski vai silda bauru telpas. Lūk, kur nauda nāk griezdamās!

  8. Viņi varbūt ir izdevīgi dažiem biznesmeņiem, bet parastajai tautai tikai sadārdzina dzīvi, īpaši īres cenas. Viņiem vajag uzlikt limitu un nodokli.

"Oligarhu sarunas": KNAB deputātiem neļauj kopēt lietas. Prokurori atbild - paši vainīgi! (8)"Oligarhu lietas" parlamentārā izmeklēšanas komisija turpina skaidrot, vai krimināllietas izbeigšana bijusi pamatota. Vakardienas sēdē uzzinājām, ka deputāti nonākuši grūtībās, jo KNAB neļauj kopēt un nest līdzi divus svarīgus lēmumus, kas pievienoti krimināllietā.
Valsts apmaksāto studiju vietu sadale tradīciju varā (1)Darba tirgus prognozes valsts apmaksāto studiju vietu sadali ietekmē tikai daļēji
Draugiem Facebook Twitter Google+