Ārvalstu studenti mācības Latvijā bieži vien uzsāk gada sākumā. RSU uz ievadlekcijām vienkopus pulcējas gan ārvalstnieki no citām ES valstīm, gan Āzijas.
Ārvalstu studenti mācības Latvijā bieži vien uzsāk gada sākumā. RSU uz ievadlekcijām vienkopus pulcējas gan ārvalstnieki no citām ES valstīm, gan Āzijas.
Fot: Dainis Bušmanis

Ārvalstu studenti “atved” miljonus 9

Izglītības un zinātnes ministrija ir pārāk aizņemta, īstenojot strukturālās reformas citās izglītības nozarēs, tāpēc par augstākās izglītības eksportu rūpe būtu jāuzņemas Ekonomikas ministrijai (EM). Tā uzskata domnīcas “Certus” pētnieki.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Kokteilis
Krišjāņa Kariņa sieva Anda publisko emocionālu vēsti vīra atbalstam: “Es apprecēju vienu no drosmīgākajiem, godīgākajiem, gudrākajiem un labestīgākajiem vīriešiem pasaulē” 435
Lasīt citas ziņas

Viņi pēdējo gadu laikā pētījuši no ārvalstīm iebraukušo studentu pienesumu Latvijas ekonomikai, kā arī izvaicājuši ārvalstniekus par problēmām, ar kurām viņi sastapušies saistībā ar studijām mūsu valstī. “Certus” pētnieki, kas iedziļinājušies augstākās izglītības eksportā, ir Latvijas Universitātes asociētais profesors Daunis Auers un bijušais ekonomikas, kā arī izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

Viņi sarēķinājuši, ka ārvalstu studenti, kuri te mācās visus studiju gadus, nevis ieradušies uz īsu laiku apmaiņas programmu ietvaros, Latvijā iepriekšējā studiju gadā iztērējuši 148 miljonus eiro, kas ir būtisks pienesums valsts ekonomikai. Zināms, ka šobrīd Latvijā ir vairāk nekā 6000 šādu studentu un katru gadu viņu skaits aug. Šajā studiju gadā ārvalstu studentu ekonomiskais pienesums jau varētu būt par 20 miljoniem lielāks. Sarēķināts arī, ka augstākās izglītības eksports pērn Latvijā radījis 1474 darba vietas, bet šogad jau 1703. “Diez vai kāda cita tautsaimniecības nozare tik strauji aug,” teic D. Auers. Viņš piebilst: ārvalstu studenti ir arī glābiņš Latvijas augstskolām laikā, kad vietējo vidusskolu absolventu skaits aizvien krītas. “Studentu skaits būtu sarucis vēl vairāk, ja nebūtu daudz ārvalstu studentu,” uzsver pētnieks.

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis ārvalstu studētgribētāju piesaistē redz lielu potenciālu: “Mums vajag ambīciju par Latviju kā globālās izglītības centru. Tas varētu dot milzīgu izaugsmi. Mums jādomā par nākotni. Izglītības un citu pakalpojumu eksports saistās ar daudz mazākiem riskiem videi.”