Ekonomika
Bizness

Arvien vairāk Baltkrievijas kravu īpašnieku izvēlas kravas sūtīt caur Latviju, nevis Lietuvu0


VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.
VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.
Foto: F64

Arvien vairāk Baltkrievijas kravu īpašnieku izvēlas savas kravas sūtīt caur Latviju, nevis caur Klaipēdu Lietuvā, un pērn kravu apjoms no Baltkrievijas ir pieaudzis par aptuveni 10%, tā intervijā aģentūrai LETA pastāstīja VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

Baltkrievijas kravu īpatsvars pašlaik veido 27% no visām kravām.

“Baltkrievija kravu transportā pašlaik ir ļoti aktīva ļoti dažādos virzienos, un es redzu, ka savus augļus ir nesusi arī pārstāvniecība, ko mēs atvērām Minskā. Mēs to grasāmies arī paplašināt,” stāstīja Bērziņš, norādot, ka kravu īpašniekiem galvenais kritērijs ir, lai krava pēc iespējas ātrāk un vienkāršāk tiek nogādāta no rūpnīcas līdz galapunktam.

“Ja mēs to visu varam nodrošināt uz skaidriem noteikumiem, tad tā ir pieeja, kura darbojas. Arī izmaksas tiek rēķinātas kopā visā transporta koridorā, nevis atsevišķi par dzelzceļa pakalpojumiem. Mēs, sadarbojoties ar Baltkrieviju, kravu īpašniekam esam ieguvuši diezgan lielu ekonomiju, un kā mēs redzam, tad arvien vairāk savas kravas izvēlas sūtīt caur Latviju, nevis caur Klaipēdu Lietuvā,” teica LDz vadītājs.

Viņš skaidroja, ka tas nav tikai dzelzceļa, tas ir visa transporta koridora dalībnieku darbs.

Kā piemēru Bērziņš minēja lielo nozīmi tam, kādā tehnikā ir investējuši ostas termināļi, norādot, ka “Panamax” tipa kuģa frakts diennaktī ir 15 000-20 000 ASV dolāru, un, ja terminālim ir jaudīga iekraušanas tehnika un šādu kuģi var piekraut vienas diennakts laikā, tad tas ir daudz lētāk nekā tad, ja kuģis tiek krauts veselu nedēļu.

LDz valdes priekšsēdētājs norādīja, ka koridora konkurētspēja ir kopīgs darbs. Ja kāds šajā koridorā ir pārāk dārgs vai neefektīvs, kopējā mozaīka sabrūk un liela daļa kravu aizplūst uz citiem koridoriem. Loģistika ne vienmēr izvēlas taisnāko, bet gan efektīvāko ceļu, skaidroja Bērziņš.

“Konkurenci nozarē es pašlaik pat sauktu par asiņaini konkurējošu. Taču tas tiešām attiecas uz dažādiem transporta koridoriem, nevis vairs uz viena koridora ostām vai termināļiem,” pauda LDz vadītājs.
Saistītie raksti

Viņš arī piebilda, ka vienlaikus ir jābūt arī sadarbības iespējām. “Ar to pašu Lietuvu mēs esam konkurenti, bet vienlaikus ir daudzas lietas, kurās mēs varam sadarboties, jo kravu apjoms reģionā ir pietiekams.

Piemēram, Ķīnai ir pilnīgi vienalga, vai viņu kravas virzās caur Lietuvu vai caur Latviju, jo viņiem šis posms ceļā ir pārāk mazs. Tādēļ dažkārt ir svarīgāk iet ar kopīgu Baltijas piedāvājumu. Es domāju, ka uz šādu sadarbību mēs arī iesim,” skaidroja Bērziņš.

LA.lv