Mobilā versija
-4.3°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Otrdiena, 6. decembris, 2016
26. novembris, 2014
Drukāt

Arvien vairāk iedzīvotāju satrauc kara draudi (1)

irakas_kars

Kopš 2011.gada ir mainījusies sabiedrības izpratne par riskiem, kas apdraud katru indivīdu, rāda “Swedbank” veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Ģeopolitiskās situācijas ietekmē būtiski ir audzis to iedzīvotāju īpatsvars, kurus satrauc kara draudi – ja 2011.gadā šo aspektu akcentēja 35% aptaujāto, šogad – 51%.

Tomēr visvairāk aptaujāto – 70% – bažījas par mīļo un tuvo cilvēku zaudēšanu.

Augušas arī bailes no neārstējamām slimībām – šogad tās biedē jau 50% iedzīvotāju agrāko 45% vietā. Biežāk no neārstējamām slimībām baidās stiprā dzimuma pārstāvji (53% pret 48%) un rīdzinieki (54%), kā arī iedzīvotāji, kas vecāki par 55 gadiem (57%).

Stabilizējoties ekonomiskajai situācijai, nedaudz mazinājušās bažas par darba zaudējumu – no 17% 2011.gadā līdz 13% šogad. Kā drošāka tiek uztverta arī apkārtējā fiziskā vide, kas atspoguļojas vidēji zemākās bažās kļūt par vardarbības upuri – šogad bažas pauž 15%, 2011.gadā – 19%.

Neskatoties uz dažādu, tostarp dzīvību un veselību apdraudošo, risku uztveres saasināšanos, kopš 2011.gada turpina augt to iedzīvotāju īpatsvars, kas uz vēlāku laiku atliek nepieciešamību meklēt risinājumus šīm bažām. To iedzīvotāju īpatsvars, kuri atliek ārsta apmeklējumu, vēl aizvien ir augsts – šogad tie ir 35%. Tāpat gandrīz katrs trešais iedzīvotājs (27%) atliekamo darbu sarakstā ierindo finanšu uzkrājumu veidošanu, bet 26% atliek sportisku aktivitāšu sākšanu.

Finanšu jautājumu risināšanas atlikšana ir saistīta ar pieaugošo finansiālās drošības sajūtu – finansiāli aizsargāti šogad jūtas gandrīz ceturtdaļa (24%) iedzīvotāju, kas ir par pusotru reizi vairāk nekā 2012.gadā (15%). Domājot par savu finanšu stabilitāti neparedzētu apstākļu gadījumā, par 7% ir audzis to iedzīvotāju īpatsvars, kas paļaujas uz citu tuvinieku atbalstu – šogad šādas cerības pauž tieši puse aptaujāto. Tai pat laikā šogad par trešdaļu samazinājies to iedzīvotāju skaits (10%), kuri paļaujas uz valsts nodrošinātiem pabalstiem.

Aptauja atklāj, ka audzis dzīvību apdrošinājušo iedzīvotāju īpatsvars – kopš 2011.gada tas ir audzis no 17% līdz 23%. Tos, kas dzīvības apdrošināšanu ir iegādājušies, pamatā vada vēlme parūpēties par sev tuviem un dārgiem cilvēkiem (72%) un hipotekāro kredītu esamība (33%). Savukārt apdrošināties plānotāju skaits ir palicis nemainīgs – 23%. Arī viņiem galvenais iegādi motivējošais aspekts būtu vēlme parūpēties par saviem tuviniekiem (76%), bet otro vietu pēc svarīguma dala nodrošināšanās pret problēmām segt hipotekārā kredīta maksājumus (20%) un bieži ārvalstu komandējumi (20%).

Jaunākais “Swedbank” pētījums par dzīvības apdrošināšanu sadarbībā ar “OMD Snapshots” veikts oktobrī un novembrī, aptaujājot 708 Latvijas iedzīvotājus Rīgā, citās pilsētās un lauku teritorijās.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. kas tad to tautu tracina? Visadi ciemini atbrauc, sastasta visadus trakumus,tad vel pasmaju skribenti kautko gudri izdoma,tauta visu klausas ar lielu prieku- kadi gudri politiki ir Latvija.Malaci!

Draugiem Facebook Twitter Google+