Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
3. marts, 2013
Drukāt

Arvien vairāk izvēlas šķirot papīru un izstrādājumus no plastmasas

Foto-LETAFoto-LETA

Lai arī atkritumu šķirošana un ”zaļā domāšana” pašlaik Latvijā vēl īpašus ekonomiskos ieguvumus nesniedz, pēdējos gados uzņēmumi, valsts un pašvaldību iestādes, skolas un citi sāk aizvien vairāk apzināties, ka pašu saražotie atkritumi citiem var kalpot par vērtīgām izejvielām. Aģentūras LETA vairāku aptaujāto uzņēmumu pieredze liecina, ka visbiežāk tiek šķirots papīrs un izstrādājumi no plastmasas, taču ir arī tādi, kas nodod metāllūžņus vai izlietotās baterijas.

AS “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone-Zatlere pastāstīja, ka uzņēmums visus savus atkritumus šķiro pa frakcijām un tie tiek nodoti licencētiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem. Par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu ir noslēgts līgums ar “Zaļo jostu”. 2012.gadā ”Cēsu alus” nodevis 72 tonnas kartona, 15 tonnas polietilēna plēves, 20 tonnas PET pudeļu, 83 tonnas stikla pudeļu un 8 tonnas krāsainā metāla. Kopš 2010.gada birojā atsevišķi tiekot vākts arī izlietotais biroja papīrs, kas tiek nodots pārstrādei Līgatnes papīrfabrikai. Pagājušajā gadā šādā veidā pārstrādei nodotas 1,2 tonnas papīra.

“Latvijas Balzams” pērn otrreizējai pārstrādei nodevis 322 tonnas makulatūras un 12,446 tonnas metāllūžņu, tostarp 5,479 tonnas alumīnija metāllūžņu, 6,920 tonnas melno metāllūžņu un 0,047 tonnas nerūsējošā tērauda metāllūžņu. Lai veicinātu darbiniekus savā ikdienā pārdomāti attiekties pret vides resursu izmantošanu, uzņēmumā ir ieviesta prakse izvietot birojā un ražotnē kastes izlietota kartona un papīra savākšanai, kas pēc tam tiek nodots makulatūrai.

Par atkritumu šķirošanu domā arī SIA “Neste Latvija”, kuras galvenā motivācija esot rūpēties par savas “ekoloģiskās pēdas nospieduma” mazināšanu. Uzņēmums pagājušajā gadā otrajai pārstrādei nodeva 403 kilogramus papīra, 76 kilogramus stikla, kā arī 19 kilogramus bateriju. Savukārt būvmateriālu ražotājs “Cemex”, lai ieviestu uzņēmumā videi draudzīgu praksi un samazinātu izmaksas, sācis īstenot programmu “Zaļā evolūcija”. Sākotnēji programmas laikā tika veikta papīra taupīšana un šķirošana, “Cemex” sāka otrreizēji pārstrādāta papīra izmantošanu gan drukas materiāliem, gan uzņēmuma veidlapām, aploksnēm un vizītkartēm, kā arī samazināja biroja papīra patēriņu, izmantojot to atkārtoti un samazinot izmantotā papīra biezumu.

“Cemex” programmas nākamais posms ir atkritumu šķirošana, līdz ar to uzņēmuma ražošanas teritorijās tiek šķiroti papīra, plastmasas, koka un metāla atkritumi, kas tiek nodoti atkārtotai pārstrādei. Īpaša uzmanība tiek pievērsta bīstamo atkritumu šķirošanai. Nākotnē tiek plānota arī degvielas un enerģijas taupīšana, izslēdzot gaismu. Lai strādātu pie degvielas taupīšanas, uzņēmumā ir izveidotas braukšanas kartes, lai atvieglotu darbiniekiem informācijas apmaiņu par pieejamiem maršrutiem un brīvajām vietām, kā arī apzināti tie cilvēki, kuri savās mašīnās labprāt pieņemtu līdzbraucējus.

SIA “Zaļā josta” mārketinga vadītāja Laima Jekšiņa skaidroja, ka mūsdienās uzņēmumi arvien biežāk apzinās, ka viņiem vairs nevajadzīgas lietas var derēt citiem. Lai gan Latvijā var uzskatīt, ka par sašķirotiem atkritumiem tiek maksāta smieklīga nauda, citviet Eiropā iedzīvotāji un uzņēmēji novērtē atkritumu šķirošanu kā ievērojamu iespēju samazināt savus izdevumus. Ja iedzīvotāji vēl neizjūt ievērojamu ietaupījumu, ko sniedz atkritumu šķirošana, tad uzņēmēji apzinās, ka, šķirojot atkritumus, izdevumus izdosies samazināt, jo atkritumu apsaimniekošanas cenas ar katru gadu aug.

Šobrīd uzņēmēju vidū populārākie ir dalītās vākšanas konteineri papīram un plastmasai. Īpaši izdevīgi tas ir vairumtirgotājiem, mazumtirgotājiem, ēdināšanas uzņēmumiem un citiem uzņēmējiem, kas savā ikdienas darbā izfasē preces. SIA “Zaļais cikls” valdes loceklis Aivars Šveida uzskata, ka uzņēmumu aktivitāte atkritumu šķirošanā patlaban bieži ir atkarīga vien no sirdsapziņas, bet nākamo piecu gadu laikā situācija varētu mainīties un Latvija sasniegt Eiropas valstu līmeni. Viņš pastāstīja, ka otrreiz pārstrādājamo materiālu iepirkšanas cenas ir ļoti dažādas, piemēram, papīrs maskā aptuveni 50 latus par tonnu, caurspīdīga plēve – 200 latus, bet krāsaina – 100 latus par tonnu, savukārt caurspīdīgas PET pudeles maksā ap 300 latiem, bet krāsainas – ap 200 latiem par tonnu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere pauda, ka gan iedzīvotajiem, gan uzņēmumiem ir ekonomisks ieguvums no atkritumu šķirošanas. Ja uzņēmumi atkritumus šķiro un viena daļa tiek nodota pārstrādei, tad samazinās daudzums, kas uzņēmumam rodas vešanai uz atkritumu poligonu, tādējādi samazinās izdevumi par atkritumu apsaimniekošanu. Lai arī ne visos gadījumos, taču bieži mēdz arī būt, ka par pārstrādei nodotajiem atkritumiem var saņemt pretī naudu, jo tas jau kādam citam kļūst par izejvielu. Tāpat, strādājot videi draudzīgi, uzņēmumiem ir iespēja atbrīvoties no Dabas resursu nodokļa maksāšanas, proti, ja uzņēmums nodrošina noteiktu veidu un apjomu atkritumu nodošanu un savākšanu pārstrādes uzņēmumam, tad tas tiek atbrīvots no dabas resursu nodokļa.

Patlaban ne visi Latvijā radītie atkritumi tiek te arī pārstrādāti – mūsu valstī ir iespējams pārstrādāt PET pudeles, makulatūru, dzīvsudraba saturošas spuldzes un metāllūžņus. “Baltijā ir tikai viens uzņēmums, kas pārstrādā dzīvsudrabu saturošas spuldzes, un tas atrodas Liepājā. Šādas spuldzes pārstrādei un arī PET izstrādājumi pārstrādei uz Latviju tiek vesti no Igaunijas un Lietuvas,” norādīja ministrijas pārstāve. Tajā pašā laikā viņa minēja, ka Latvijā pietiekami raiti uz priekšu neiet stiklu pārstrādes jautājums, taču attīstība ir manāma. Ideju līmenī jau ir doma par akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidi Latvijā. Tāpat ir daudz citu atkritumu, kurus ir iespējams pārstrādāt, bet to nav iespējas veikt šeit uz vietas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+