Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
1. septembris, 2014
Drukāt

“Krastmaļos” ievāc brangu sēklu – šogad padevusies laba zirņu raža

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Saimnieks Jurijs Flaksis īpaši lepojas ar jauno noliktavu, kas izveidota pirms diviem gadiem. Noliktavā gulst sēklu maisi dažādos iepakojumos – pat pustonnu smagi.

Zirņi ir tikai viena no kultūrām, ko “Krastmaļi” audzē sēklas iegūšanai, vēl saimniecībā aug baltais un sarkanais āboliņš, timotiņš, ziemas kvieši un vasaras mieži, bet pēdējos gados plašāk izvērsta pākšaugu sēklu ražošana.

Pirms vairāk nekā 20 gadiem saimniecība sākusi darbu ar 13 hektāriem, audzējot miežus un sarkano āboliņu. Saimnieki jau sākotnēji izvēlējušies nodarboties ar zālāju sēklu ražošanu. “Kad sākās privātā saimniekošana, mums uzreiz bija skaidrs, ka audzēsim zālājus. Tas ir pietiekami sarežģīti,” atceras saimnieks Jurijs Flaksis. Pēc pirmajiem pieciem darbības gadiem saimnieks sapratis, ka “tā lieta iet” un strauji palielināti ražošanas apjomi. Līdz 2000. gadam saimniecība veiksmīgi nodarbojās ar graudaugu sēklkopību, bet vēlāk arvien vairāk pievērsās zālāju sēklkopībai un šobrīd tā kļuvusi par galveno darbības nozari.

Sākotnēji darbojušies senatnīgajā Dunalkas muižas ēkā, kur apgrozīts ap 60 t zālāju sēklas ik gadu. Vēlāk izdevies izbūvēt noliktavu, kur darba apstākļi uzlabojās. Bet pirms diviem gadiem tapusi jauna noliktava, kuras būvniecībā izmantots Eiropas līdzfinansējums. Tas ļāvis būtiski uzlabot darba apstākļus, salīdzinot ar iepriekšējo posmu, kad graudi tika bērti vēl vecajā ēkā uz grīdas un pažobelēs, kur dažkārt pat ūdens tecējis virsū.

Dzeltenos zirņus 
mīl ziemeļzemēs


Šobrīd “Krastmaļi” apsaimnieko 600 ha, audzējot dažādas kultūras. “Ir tādas kultūras, pie kurām visu laiku pieturamies, bet citas pamainās un nāk klāt,” stāsta Jurijs Flaksis. Pēdējo desmit gadu laikā aizvien vairāk tiek audzēti zirņi, kā arī izmēģinātas netradicionālas kultūras – lupīna un ķimenes. Saimniecībā saražo ap 100 t zālāju sēklas, ko sertificē un realizē Latvijā. Ik gadu “Krastmaļos” izdodas novākt arī ap 100 t dzelteno zirņu, ko tirgo Igaunijā, Norvēģijā, Dānijā, pašu mājās tie neesot tik iecienīti. Saimnieks novērojis, ka Latvijā pēdējos gados daudz vairāk zemnieki sākuši audzēt pupas, kas būs laba kultūra zaļināšanas pasākumu īstenošanā.

Šogad labi padevušies pelēkie zirņi un tie varētu konkurēt ar pupām, ko saimniecībā audzē pirmo gadu. Saimnieks saka, ka būs jāveic proteīna analīze, lai redzētu, kāds ir rezultāts. Eksportā saimniecība realizē tikai dzeltenos zirņus, bet visu pārējo izdodas realizēt Latvijas tirgū. Pelēkos zirņus šogad izdevies novākt 3,5 t/ha, kas arī ir labs rādītājs, par to realizāciju gan vēl tiek domāts. Saimnieks lēš, ka vairāk gan tie būtu domāti lopbarībai, nevis pārtikai. Kopumā izdevies nokult ap 20 t pelēko zirņu.

Viesojoties “Krastmaļos”, jau bija novāktas trīs ceturtdaļas platību, taču kulšanu uz laiku bija apturējis ilgstošais lietus. Jurijs Flaksis atzina, ka vēl palikušas vēlās kultūras, kas jānokuļ. Raža izdevusies salīdzinoši laba – rapsi izdevies novākt ap 4 t/ha, kas ir labs rādītājs. Skaidrības labad gan jāpiebilst, ka rapsis bija pārziemojis un kailsals to neskāra. Taču ziemas kviešus vajadzējis pārsēt ar vasaras kviešiem, kas vēl neesot novākti. “Lai arī vasara bija ļoti karsta, ražas ir labas. Kādreiz brīnījāmies, kā angļiem izdodas novākt 8 t/ha un vāciešiem arī, bet pēdējos gados šādas ražas izdodas sasniegt arī vietējiem zemniekiem,” stāsta Jurijs Flaksis.

Bija tā, 
kā nevarēja būt


Katrai kultūrai ir sava audzēšanas tehnoloģija – ir stabilas kultūras, kur raža jau ir prognozējama, bet citām, pat izdarot visu nepieciešamo, par rezultātu nevarot būt pārliecināts – īpaši tas attiecas uz sarkano āboliņu. Aizvadītā vasara bija raksturīga ar lielāku kaitēkļu daudzumu. “Ziemas rapsim ar kaitēkļiem kaut kā vēl tikām galā, bet, kad noziedēja ziemas rapsis, spīdulis uzmetās uz eļļas rutku, kur to bija tik daudz, ka pat miglošana nelīdzēja,” tā saimnieks.

Vai daudz nākas eksperimentēt? Reizēm gadoties, ka tieši tad, kad viss ir skaidrs un zināms, rodas ķibeles. Reiz iznācis vēl siltu timotiņa sēklu blīvi iepildīt maisos, līdz ar to sēklas dīdzība bijusi “uz robežas”.

Tas, ka pagājušajā ziemā izsala daudzas kultūras, visticamāk, korekcijas sēklu tirgū neieviesīs. J. Flaksis gan atzīst, ka nav skaidri iemesli, kāpēc tā noticis. “Nevar būt tā, ka dzīva paliek ganību airene un ziemas rapsis, bet izsalst tieši ziemas kvieši, kas vienmēr bijuši visizturīgākie,” notikušais joprojām pārdomas raisa “Krastmaļu” saimniekā. Viņa saimniecībā no 110 ha graudaugu izsaluši ap 100 un no atlikušajiem izdevies izaudzēt sēklu vien paša vajadzībām.

Izrādot saimniecību, saimnieks īpaši lepojas ar jauno noliktavu, kas izveidota pirms diviem gadiem. Noliktavā gulst sēklu maisi dažādos iepakojumos – pat pustonnu smagi, kas gan galvenokārt paredzēti lielajām saimniecībām. Zālāju sēklu maisījumus gatavo SIA “Krastmaļi Sēklas”, ko izveidojis Jurija dēls Mārtiņš Flaksis. Sēklas uzņēmums iepērk no tēva saimniecības, kā arī no Vācijas un Holandes, jo Latvijā kopējais apjoms nav tik liels, cik vajadzīgs, kā arī nepieciešama sugu daudzveidība.

Lielākie saimniecības klienti ir pašmāju zemnieki. “Krastmaļi” darbojas kooperatīvā “Durbes grauds” un visu saražoto, kas nav sēkla, ved uzglabāt kooperatīva graudu bunkuros un tālāk tas nonāk eksporta tirgos. Pākšaugus gan labprāt iepērkot igauņi, savukārt lietuviešiem ir speciāla programma šo augu audzēšanā, līdz ar to pākšaugus dienvidu kaimiņzemē audzē samērā daudz. Jautāts par konkurences apstākļiem, J. Flaksis atzīst, ka Latvija ir pārāk mazs tirgus lielajiem pasaules spēlētājiem, taču kaimiņvalsts tirgotāji šeit labprāt darbojas. Latvijas ražotāji gan “tur to kanti” un pazīstami arī ārpus pašu mājām.

“Latvieši tic tam, 
ko izaudzē”


Ieminos, ka, pēc Latvijas Sēklaudzētāju asociācijas datiem, 2011. gadā tikai 4% lauku bija apsēti ar sertificētām sēklām un šis rādītājs salīdzinoši ar citām valstīm ir ļoti zems.

J. Flaksis domā, ka situācija joprojām nav uzlabojusies. Turklāt strauji to nevar izdarīt, jo vajadzīga sēkla, kuras nav tik daudz. Piemēram, aizvadītajā ziemā izsala ziemas kvieši un tad nācās sēklu ievest. “Tā ir iegājies, ka daudzi tīra un sēj savu sēklu. Latvieši vairāk tic tam, ko paši izaudzē, bet jāsaprot, ka tas jāuztic profesionāļiem. Zemniekiem vajadzētu kļūt gudrākiem. Tad, kad labības laukos vējauzas būs mazāk, viņi būs gudrāki. Redzams, ka laukos tās kļūst arvien vairāk. Sēklkopībā vējauzas nedrīkst būt vispār,” atklāj sēklaudzētājs. Lai veicinātu sertificētas sēklas izmantošanu, būtu krietni jādomā, kā to izdarīt. Iespējams, varētu līdzēt iespēja piemaksāt pie subsīdijām un finansējums būtu jāsaņem zemniekam, kurš laukus apsēj, nevis zemes īpašniekam.

Kopumā graudkopība ir rentabls bizness un sēkl­audzētāji varot labi iztikt, realizējot graudus lopkopības vajadzībām. Tiesa, ja graudiem būtu ļoti zema cena un nāktos iztikt tikai no sēklaudzēšanas, tad būtu lielākas problēmas.

Turpmāk saimnieks iecerējis stabilu saimniekošanu. “Lai arī ziemā sējumi izsala, mēs sēsim atkal. Platību pieaugums nav plānots, pietiek ar šā brīža platībām. Jo visas sugas saaudzēt, nokult, attīrīt ir diezgan smags darbs,” viņš rezumē. Vai nākotnē “Krastmaļi” dažādos kultūras? Šogad izmēģināta ārstniecības augu audzēšana, taču pagaidām vēl nav skaidrs, vai Flakšu ģimene turpinās darboties ar tiem. Līdzās jaunajai noliktavai nelielā lauciņā iesēti cigoriņi, kas “Latvijas Avīzes” viesošanās laikā jau bija gandrīz noziedējuši. “Tie, kam nepatīk mauriņš, var iesēt šādu zāli, nopļaut vienreiz septembra sākumā un nākamajā gadā viņi atkal aug un zied,” iesaka saimnieks.

Veiksmes formula 


Starts 


Z/s “Krastmaļi” dibināta 1992. gadā, kad sāka apsaimniekot 13 ha zemes.

Nodarbojas ar graudaugu sēklkopību.

Izaugsme 


Pēc pirmajiem pieciem nostrādātajiem gadiem strauji palielina ražošanu, šobrīd jau apsaimnieko 600 ha.

No 2000. gada pievērsās zālāju sēklkopībai.

Dzeltenos zirņus eksportē uz Skandināviju.

Nākotne


Dažādot kultūraugus: sāk audzēt pupas, cigoriņus.

Izmēģināt ārstniecības augu audzēšanu.

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+