Foto – AFP/LETA

Ārzemju aizdevēji žmiedz Grieķiju 8

Grieķijas parlamenta deputāts izteicies, ka starptautiskie aizdevēji mums liek īstenot “traku politiku”.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 42
Lasīt citas ziņas

Uz Grieķiju nedēļas sākumā atbraukušie starptautisko aizdevēju – Eiropas Savienības, Eiropas Centrālās bankas un Starptautiskā valūtas fonda – pārstāvji mudinājuši valsts valdību īstenot jaunus taupības pasākumus, lai Grieķija saņemtu aizdevumu nākamo daļu aptuveni miljarda eiro apmērā.

“Traka” taupība


Rīt Grieķijas valdībai jāiesniedz parlamentam nākamā gada budžeta likumprojekts. Tiesa, Grieķijas valdība un starptautiskie aizdevēji vēl nespēj vienoties par veidiem, kā samazināt valsts budžeta iztrūkumu. Kreditori uzstāj, ka budžeta apjoms jāsamazina par vismaz 1,3 miljardiem eiro, lai tādējādi tā iztrūkums būtu vien trīs miljardi eiro no iekšzemes kopprodukta, un tas jādara, arī ceļot nodokļus. Tikmēr Grieķijas valdība šobrīd kategoriski atsakās ieviest jaunus nodokļus. “Viņi liek mums īstenot traku politiku,” sarunā ar britu laikrakstu “The Guardian” sūkstījās kāds vārdā nenosaukts Grieķijas deputāts. “Ja mēs īstenosim kaut pusi no tā, ko viņi grib, lai mēs darām, valstī sāksies revolūcija. Vai viņi ir traki?”

CITI ŠOBRĪD LASA

Grieķijas valdība tikmēr norāda, ka budžeta iztrūkuma daļu varētu segt, samazinot birokrātijas izmaksas, apvienojot dažādas valsts aģentūras un ie-stādes un rūpīgāk tvarstot nodokļu nemaksātājus un krāpniekus, raksta Grieķijas laikraksts “Eleftherotypia”. Starptautisko aizdevēju komanda gan norāda, ka ar šādiem pasākumiem nebūs līdzēts. Tie rosina ieviest jaunus nodokļus, tostarp jaunu īpašuma nodokli. Tāpat galdā likti piedāvājumi samazināt valsts tēriņus, kas nozīmētu ierēdņu atlaišanu, algu samazinājumu valsts sektorā strādājošajiem, pensiju apcirpšanu un nodokļu likmju paaugstināšanu.

Grieķijas politiskie novērotāji spriež, ka Grieķijas parlaments, kurā valdībai ir tikai četru balsu vairākums, diezin vai apstiprinās šādas prasības. Premjerministra Antonisa Samara partijas “Jaunā demokrātija” un sociālistiskās partijas “PASOK” veidotajai visnotaļ nestabilajai koalīcijai lielāko opozīciju veido galēji kreiso partiju apvienība “Syriza”. Tās līderis Aleksis Ciprass mudinājis valdību veidojošo partiju politiķus pamest to, lai nākamā gada budžets, ja tajā tiks ietverti jaunie taupības pasākumi, netiktu pieņemts.

Sasniedz 
”lūzuma punktu”


Arī Samars iestājas pret tik stingriem taupības pasākumiem apmaiņā pret aizdevēju naudu. Viņa vietnieks premjera amatā Evangels Venizels no “PASOK” partijas pagājušajā nedēļā sasauktajā preses konferencē paziņoja, ka Grieķija nonākusi “lūzuma punktā”. “Budžeta iztrūkuma samazināšana no 15,9 līdz trim procentiem radījusi tikai jaunus cilvēciskos zaudējumus un paildzinājusi Grieķijas ekonomisko lejupslīdi,” paziņoja Venizels, norādot, ka taupības pasākumu dēļ bezdarbs aizvien palielinās un nesen sasniedzis 27,2 procentus. “Mūsu ārvalstu draugiem jāsa-prot, ka vairāk taupības pasākumu mēs nepanesīsim,” apgalvoja premjera vietnieks. Grieķijas parāds šogad ir sasniedzis 179 procentus no IKP. Vēl 2010. gadā tie bija 120 procenti.