Kādas formalitātes jākārto, lai iegādātos augus no ārzemēm 0
“Vēlamies Kijevā iegādāties 100 aprikožu, 100 persiku un 100 kizila stādu. Kādas formalitātes jākārto privātpersonai?” ARTŪRS LIEPĀJĀ
– Atšķirībā no Eiropas Savienības valstīm, ievest stādus no Ukrainas būs daudz grūtāk, vajadzīgas daudzas atļaujas, taču neiespējami tas nav, – stāsta Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) vecākā inspektore Ilva Neparte.
Lai uzzinātu, kādi fitosanitārie sertifikāti nepieciešami, vispirms ieteicams vērsties savai dzīvesvietai tuvākajā VAAD nodaļā. Tur arī jāreģistrējas Fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu un augu produktu apritē iesaistīto personu reģistrā (valsts nodeva ir 7,11 eiro). Ja ir e-paraksts, to var izdarīt arī iestādes mājaslapā www.vaad.lv.
Aptuveni dažus desmitus eiro lieli izdevumi paredzami arī robežkontrolē, augus ievedot. Taču galvenās grūtības gulstas uz ukraiņu stādaudzētavas pleciem, kurai jāspēj nodrošināt visas Latvijas dienestu prasības un sagādāt vajadzīgos sertifikātus.
Dažādu jaunu šķirņu izmēģinājumi notiek Pūrē, kur ir liela pieredze augu ceļošanā. Kā pastāstīja augļkope Inese Drudze, vieglāk un lētāk ir ievest nevis apsakņotus stādus, bet gan potzarus. Tiem vajadzīgās atļaujas un sertifikātus sagādāt ir vienkāršāk, jo ievedamo stādu augsnei ir stingras prasības. Taču viegli tas nav pat zinātnisko iestāžu sadarbības ietvaros.
Potzarus ievest ir izdevīgāk arī tāpēc, ka tos var uzpotēt uz Latvijas klimatiskajiem apstākļiem piemērotiem potcelmiem.
Lielākos daudzumos audzēt šos kauleņkokus un cerēt uz peļņu būtu veltīgi, jo tiem kopumā ir vāja salcietība. Ja plāno stādīt lielāku augļu dārzu, jāņem vērā, ka Latvijas klimatiskajos apstākļos aprikozes un persiki ir īpaši problemātiski audzējamas kultūras. Labākas ražas izdevies iegūt no vietējās selekcijas materiāla, jo ilgos darba gados atlasīti salcietīgākie eksemplāri. Sekmīgi tiek praktizēta arī aprikožu potēšana salcietīgu plūmju galotnēs. Persiku audzēšanu speciālisti vispār uzskata par problemātisku, un ražu var iegūt, galvenokārt audzējot neapkurināmās siltumnīcās. Turklāt ražas laikā tirgos un veikalos ir papilnam dienvidzemju augļu, kas ir skaistāki un lētāki, nekā Latvijā iespējams izaudzēt.
Inese Drudze gan piebilst, ka individuālo kolekcionāru aprindās selekcija parasti notiek puslegāli vai pat pavisam nelegāli, entuziastu sirds bailēs trīc, vedot pāri robežai pie krūtīm piespiestus vai zābakos paslēptus potzarus. Tomēr tieši šie trakie dārznieki, kādu Latvijā nav mazums, arī veic aprikožu un citu retumu selekciju. Diemžēl šādi var ieceļot arī bīstamas slimības, piemēram, Ukrainā izplatītā šarka, ko dēvē par vējlapu slimību.
