Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
15. augusts, 2012
Drukāt

Ārzemju filmu kompānijas dod vietējiem darbu

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Ārzemju filmu kompānijas saņem mūsu valsts atbalstu, vietējiem – darbs un ienākumi

 

 

Ikvienam roka jāpieliek…

Kā zināms, kopš 2008. gada finansējums filmu nozarei samazinājies aptuveni par 70%. Lai varētu darboties iemīļotajā vidē, producenti meklē citus ceļus. Viens no tiem – pakalpojumu sniegšana ārzemju filmu kompānijām. Tehnikas īre, filmēšanas vietu un aktieru atlase un citi servisi. Šogad veikts Nacionālā kino centra (NKC) pētījums liecina, ka labi veicies SIA “Film Angels Studio” un “Baltic Pine Films”. Taču “Aerodium”, nebūdams filmu nozares uzņēmums, atveda pasaulslaveno Honkongas aktieri, režisoru, kaskadieri Džekiju Čanu uzņemt filmas “Ķīniešu horoskops” kadrus Jelgavā. Kā tas izdevās?

“2010. gadā mūsu uzņēmums veidoja paviljonu izstādē “World EXPO 2010” Šanhajā. Paviljons strauji guva lielu popularitāti, un mūsu komunikācijas speciālisti nolēma uzaicināt Džekiju Čanu izmēģināt Laimes tehnoloģiju jeb lidojumu vēja tunelī. Viņš patiešām ieradās un bija sajūsmā! Varbūt Džekijs Čans vēlētos vēja tuneli izmantot kādā no savām filmām, ieminējāmies. Apmēram divus gadus personiski sūtīju viņam dažādas idejas, video, lai parādītu, ka vēja tuneļa izmantošana patiešām nepieciešama viņa jaunākajā filmā. Mērķtiecīgā darba rezultāts – Džekijs Čans lidošanas epizožu tuvplānus nolēma filmēt “Aerodium” tunelī un braukt ar visu komandu pie mums uz Latviju. Trīs nedēļu darbs filmā ilgst divas minūtes,” stāsta Ivars Beitāns, “Aerodium” valdes priekšsēdētājs. Džekija Čana komanda izvēlējās sadarboties ar mūsu “Film Angels Studio”, par kuras labo slavu viņiem pauduši Japānas kolēģi.

 

Jūrkalnes stāvkrasts – Āzijas filmu tirgum

Ja īstā Normandija par filmēšanos paģērē gandrīz visu filmas budžetu, dienvidkorejieši to nolemj atveidot Jūrkalnē. Un sadarbībā ar “Film Angels Studio” pagājušā gada vasarā stāvkrastā sarīkoja grandiozas Otrā pasaules kara ainas filmai “Mans ceļš”. Zemes īpašnieks Māris Dadzis, Ventspils novada domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks, sākumā bažījies, vai filmēšana nenodarīs pāri videi. Kad ieradušies erozijas un meliorācijas speciālisti, prāts kļuvis mierīgāks. Kaimiņi par šāviņu troksni nav sūdzējušies.

Kāds labums pagastam? Jau filmēšanas sagatavošanā kādiem desmit, divpadsmit pagasta vīriem bijis darbs. Pēc nodokļu nomaksas katru dienu uz rokas saņēmuši aptuveni 20 latu, turklāt ēdināšana bijusi par velti. Ar visiem pakalpojumu sniedzējiem tika noslēgti darba līgumi, un pašvaldība guva ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. “Kad filmēšana bija galā, iestājās neierasts klusums. Tas bija pierādījums, ka bez īpašiem ieguldījumiem, plikā vietā Latvijas ekonomikai var piesaistīt naudu. Kopējais filmēšanas budžets bija 20 miljoni eiro, Latvijas ekonomikai tie nesuši kādus divus miljonus eiro. Filmēšanas vietas izvēlei ar manu amatu nav sakara, filmētājiem to pateicu tikai kādā trešajā tikšanās reizē. Šī zeme man ir mantojumā, acīmredzot senči parūpējās, lai tā notiktu. Esmu šo to saglabājis no filmēšanas atribūtikas, noderēs muzejam,” stāsta M. Dadzis.

 

“Filmētāji vēlējās, lai Jūrkalnes viesu namu saimnieki pazemina cenas. Es nepiekritu – viss maksā tik, cik maksā. Pēc kāda laika korejieši tomēr nāca dzīvot “Zaķukrogā”. Bet daži, kuriem ir kredītsaistības, piekrita strādāt par zemāku cenu. Es teicu: mīļie kolēģi, vai tad mēs, kurzemnieki, nespējam noturēties! Bet ekonomiskā situācija ir tāda, kāda ir,” teic Jūrkalnes viesu nama “Zaķukrogs” saimniece Evija Andžāne-Kalniņa.

 

Pie viņas apmetušies septiņi cilvēki – filmas režisors, skaņu režisors, teksta autors un citas svarīgas personas: “Vēl aizvien sarakstos ar tekstu autoru, ļoti interesanti. Zinu, ka citiem uzņēmējiem negāja tik labi. Masu skatu dalībniekiem bija slapji šineļi, dubļaini zābaki, viesu māju saimnieki pēc tam dabūja taisīt kosmētisko remontu. Nesaprotu, kāpēc transports un strādnieki bija no Lietuvas. Lielais bizness no filmas tika viņiem. Bet robežu paplašināšana jebkurā gadījumā ir ieguvums.”

 

Visu izšķir procenti

Gan Lietuvu, gan Igauniju esam apsteiguši ar Rīgas filmu fondu (RFF), kas nosmeļ ārzemju filmu kompānijas, kuras grib filmēt Baltijā. Rīgas dome RFF projektu konkursa uzvarētājiem atmaksā 7 – 15% no Rīgā un Latvijā filmējot iztērētās naudas. Jo vairāk Rīgas kadros, jo vairāk darba Latvijas filmu profesionāļiem, jo lielāks procents. Visgudrāk rīkojušies briti, minot Rīgu filmas nosaukumā – “Valanders: Rīgas suņi” atguva visus 15% galvaspilsētā iztērētās naudas. Turklāt šajā filmā Rīga tik tiešām ir Rīga, nevis Berlīne (kā filmās “Mans ceļš” un “Berlīnē”). Bet ārzemnieki siro pēc vēl lielākiem atvieglojumiem. NKC vadītāja Ilze Gailīte-Holmberga atceras, ka somu kinolentes “Dzelzs debesis” producents guvis atbalstu RFF, bet tomēr devies uz Austrāliju, kur valsts atbalsts filmētājiem bija 40%. Ungārijā tas ir 25, Čehijā – 20%, pasaulē vidēji – 20% apmērā. “Maija beigās Latvijas valdība pieņēma noteikumus par 25% valsts atbalstu (ar provizorisku nosaukumu “Latvijas filmu fonds”, oficiāli – “Valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanas kārtība ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā”, kas aptvers visu Latviju). Uz šiem valsts budžeta līdzekļiem varēs pretendēt Latvijā reģistrēti filmu producenti, kas noslēguši līgumu ar ārvalstu kolēģiem par filmas uzņemšanu Latvijā. Tagad šie noteikumi jāapstiprina Eiropas Komisijā,” stāsta I. Gailīte-Holmberga. Domājot par augstiem atbalsta procentiem, Jaunzēlandē tapušais kases grāvējs “Gredzenu pavēlnieks” strauji palielinājis tūristu pieplūdumu. Un nu Jaunzēlandē filmēs visu laiku ienesīgākās filmas “Avatars” turpinājumu! Savukārt Šveicē uzņemtās Bolivudas filmas pievilina tūristus no Indijas. Un viņi tur tērē divreiz vairāk nekā citzemju ceļotāji.

Filmu pievilkšanas spēks nezina robežu. Kristīne Jēkabsone, Liepājas virtuālā kinomuzeja autore, portālā ievieto slavenu pasaules filmu uzņemšanas vietu aprakstus un piedāvā tās apmeklēt. Visvairāk interesējas par “Džeinas Eiras”, “Smalkā stila”, “Šerloka Holmsa” un “Titānika” uzņemšanas vietām. Vai skatītāji tur nokļūst, ziņu nav, tas ceļojumu aģentūru ziņā.

Jau otro gadu notiek akcija “Filmu ceļi Latvijā” (rīko “Viasat” un filmu kanāli TV1000, Tūrisma attīstības valsts aģentūra), šogad maršrutā iekļauta arī Jelgava, kur uzņemtas epizodes “Vella kalpiem”, pērn indiešu filmai “Maatran” un šovasar jaunajai Džekija Čana filmai.

 

Nikita_9Filmai – Kannas, Ņikitam – velosipēds

Bet kāds ir Latvijā uzņemto filmu liktenis? Vai tās novērtē kinoprofesionāļi? Dienvidkorejiešu filma “Mans ceļš”, kuras epizodes filmētas Jūrkalnē, “Cinevillā” un Rīgā, piedzīvoja pirmizrādi Berlīnes kinofestivālā. Bet režisora Sergeja Lozņicas Demenes pagastā uzņemtā filma “Miglā” piedalījās Kannu kinofestivālā un ieguva Starptautiskās kinokritiķu federācijas FIPRESCI balvu. Turklāt Latvijas filmu studija “Rija” filmai “Miglā” nav tikai pakalpojumu sniedzēja, bet gan sadarbības partnere ar savu līdzfinansējumu.

Demenes pagasta priekšsēdētāja Valentīna Gadzāne: “Filmas “Miglā” tapšana pagasta iedzīvotājiem bija ļoti priecīgs un interesants notikums, par filmēšanu rakstīja presē, tagad esam pazīstami. Filmēšanas grupa dzīvoja Daugavpilī. Demenē filmēšanai izīrējām divus dzīvokļus un pagrabu, ko pēc tam filmas grupas strādnieki izremontēja. Vēl izmantoja mūsu transportu, cilvēki nopelnīja, piedaloties masu skatos. Mūsu bērni arī filmējās, Ņikita Peremotovs (attēlā) tika diezgan lielā lomā.” Ņikitas audžumāte Olga Sizova atceras, kā mājās mācījušies lomas tekstu. Lai saprastu puikas raksturu un varētu labāk saspēlēties, aktieri aizveduši Ņikitu uz Daugavpili ekskursijā un pabraukāt ar karuseļiem. Filmēšanās Ņikitam bijusi ļoti svarīga, jo agrāk īstajā ģimenē viņam bijuši ārkārtīgi smagi dzīves apstākļi, tagad bērns redzējis ko vairāk. Un par lomas honorāru nopirka riteni.

 

Uzziņa

Rīgas filmu fonda atbalstītie starptautiskie filmu projekti

* 2011. gadā filmēja:

“Baltic Pine Films” – “Valanders: Rīgas suņi” – Rīgā (projekts ar Lielbritāniju);

“Film Angels Studio” – “Mans ceļš” – Jūrkalnē un Rīgā (projekts ar Dienvidkoreju);

“Boheme International” – “Apgabala drāmas teātris” – Rīgā (projekts ar Krieviju);

“Filmu studija Rija” – “Miglā” – Demenes pagastā (kopražojums ar Vāciju, Nīderlandi, Baltkrieviju);

“Ego Media” – “Cilvēks, kurš izglāba pasauli” – Rīgā (projekts ar Dāniju).

* 2012. gadā filmēja:

“Film Angels Studio” – “Yae no Sakura” – Ādažos (projekts ar Japānu);

“Sun & Moon Pictures Intl.” pieteikums “Berlīnē” – Rīgā (projekts ar Dienvidkoreju);

vairākas ārzemju kompānijas Latvijā filmējušas arī bez RFF atbalsta.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+