Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
8. februāris, 2016
Drukāt

Ārzemju īpašnieku skaits – nezināms. Atbilde “LA” lasītājai

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Cik Latvijā ir valstij piederošās zemes, cik pieder Latvijas pilsoņiem un cik ārzemniekiem?

 

Pēdējoreiz Valsts zemes dienestā (VZD) sagatavotais pārskats par zemes piederību Latvijā liecina, ka 2015. gada 1. janvārī no 1 005 775 zemes gabaliem fiziskām personām piederēja 648 392, juridiskām personām 108 057, vietējām pašvaldībām 32 225, bet valstij 14 309 īpašumi. No zemes gabalu kopskaita 173 620 bija fizisko un juridisko personu lietojumā nodotie zemes gabali, valstij vai pašvaldībām piekrītošie, zemes reformas pabeigšanai un rezerves zemes fondam paredzētie, kā arī zeme zem publiskajiem ūdeņiem.

No zemes kopplatības – 6 448 241 hektāra – 2015. gada 1. janvārī fiziskām personām piederēja 3 075 189,7 hektāri jeb 56,5%, juridiskām personām – 1 005 660,2 hektāri jeb 18,4%, vietējām pašvaldībām – 94 268,9 hektāri jeb 1,7%, valstij – 1 260 023,6 hektāri jeb 21,3%. Savukārt jaukta statusa kopīpašumā bija 19 172 zemes gabali 17 839 hektāru kopplatībā jeb 0,3%.

Pārējo platību – 995 259,5 hektārus – veido fizisko un juridisko personu lietojumā nodotā zeme, valstij vai pašvaldībām piekrītošā, zemes reformas pabeigšanai un rezerves zemes fondam paredzētā, kā arī zeme zem publiskajiem ūdeņiem.

Pēc VZD apkopotajiem svaigākajiem datiem, smeltiem no Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra, 2013. gada 31. decembrī ārzemniekiem esot piederējuši 17169 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes un 10112 hektāri mežu. 2013. gadā lielākās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības, kas pieder ārvalstu fiziskajām personām, ir Skrundas novadā (996 ha), Saldus novadā (742 ha) un Jelgavas novadā (672 ha). Te jāpiebilst, ka šīs ziņas ir tikai par ārvalstu fiziskajām personām piederošajām zemēm. Cik daudz zemes patiesībā pieder ārzemniekiem, tas pilnīgi precīzi nevienā valsts iestādē nav zināms.

2014. gada pavasarī sagatavotais VZD nekustamā īpašuma tirgus apskats liecina, ka Latvijā lielākās lauksaimniecībā izmantojamās zemes pircējas bijušas SIA. Oficiāli – Latvijas un kādas ārvalsts kopuzņēmumi ar 51% mūsu valsts pilsoņiem piederošajām kapitāldaļām. Patiesībā šajos kopuzņēmumos Latvijas pilsoņi ir īpašnieki vien “uz papīra”. Pēc VZD atzinuma, šo firmu īpašumā varētu būt aptuveni 320 000 līdz 350 000 hektāru jeb 14% no lauksaimnieciski izmantojamās zemes kopplatības.

Kā zināms, ilgāk nekā gadu Saeimā mocījās ar likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” grozījumiem, ar kuriem sākotnēji bija iecerēts ierobežot ārzemnieku ieplūšanu Latvijas zemes tirgū. Taču no tā nekas neiznāca, tāpēc ka Latvijai jāievēro ES dalībvalsts starptautiskās saistības.

Pievienot komentāru

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nu lābi, lābi, varu arī šoreiz es samaksāt…

Veselības rēķini – no aizsardzības budžeta

Valdība vakar atbalstījusi 2,81 miljona eiro pārdali no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta, lai segtu rēķinus par Latvijas iedzīvotāju saņemto veselības aprūpi ārzemēs un segtu līdzekļu deficītu fenilketonūrijas un citu ģenētiski determinētu slimību korekcijas preparātu apmaksai. No AM budžeta programmas “Valsts aizsardzības politikas realizācija” uz Veselības ministriju tiek pārdalīti 341 018 eiro, bet no programmas “Militārpersonu pensiju fonds” tiek pārdalīti 2,36 miljoni eiro. Tā kā Veselības ministrija ir ieplānojusi rēķinu apmaksai novirzīt vēl arī citus līdzekļus, piemēram, no ietaupītajiem līdzekļiem par laboratoriskajiem izmeklējumiem, tad ar piešķirtajiem līdzekļiem no Aizsardzības ministrijas budžeta pietiekot, lai segtu šogad radušos rēķinus.

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (10)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat politiķu piemēru, pašiem kūtri iesaistoties zemessardzē?
Draugiem Facebook Twitter Google+