Mobilā versija
Brīdinājums +3.5°C
Urzula, Severīns
Sestdiena, 21. oktobris, 2017
11. novembris, 2016
Drukāt

Ārzemju zemes pircējiem nerod ierobežojumu (11)

Foto - Zanda BirzeFoto - Zanda Birze

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nespēj atrast līdzekli, kā ierobežot ārzemju pircēju pieplūdumu Latvijas lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgū.

Deputātiem šonedēļ balsojot, netika atbalstīts Saeimas deputāta Armanda Krauzes (ZZS) priekšlikums noteikt, ka zemes pircējam jāprot valsts valoda. Vienlaikus bija paredzēts, ka no likuma svītrotu noteikumu pircējam būt ar lauksaimniecības izglītību, tādējādi piekāpjoties šā gada maijā Eiropas Komisijas (EK) izvirzītajai prasībai grozīt zemes iegādes noteikumus.

Šonedēļ notikusī komisijas sēde parāda, ka būtībā deputātiem joprojām nav atbildes uz galveno jautājumu: “Ko darīt ar pašlaik likumā ierakstīto prasību zemes pircējam būt lauksaimniekam vai ar lauksaimniecības izglītību?” Kā zināms, EK iebilst šai likumā noteiktajai prasībai, tāpēc ka tā esot pretrunā ar Eiropas Savienības dalībvalstīs noteiktajiem principiem par kapitāla brīvu plūsmu un brīvību veikt uzņēmējdarbību.

Komisijā, kurā apsprieda otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus grozījumiem likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) vaļsirdīgi atzina, ka, lai kā izgrozītu likumu, ārzemju pircēju ierobežošanai neesot īsta risinājuma. Viņaprāt, zemes pircējiem prasot valsts valodas prasmi, tas būtu vairāk politisks lēmums, kam grūti rast pamatojumu. Arī Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis (Nacionālā apvienība) nav pārliecināts, vai ar valsts valodas prasmi vien ārzemju pircējus būšot iespējams nodalīt no Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem. Pēc deputāta Jāņa Klauža (ZZS) domām, prasība prast valsts valodu neļaušot nopirkt zemi tiem Latvijas iedzīvotājiem, sevišķi Latgalē, kuri runā krieviski.

Deputāti noraidīja arī deputāta Edgara Putras (ZZS) priekšlikumu noteikt, ka pircējam jābūt “ar zināšanām lauksaimniecībā” un ka viņam jādeklarē dzīvesvieta un pastāvīgi jādzīvo Latvijā.

Starp E. Putras iesniegtajiem priekšlikumiem bija arī revolucionārs priekšlikums noteikt, ka zemi drīkstētu nopirkt tikai tā dēvētās fiziskās personas. Ar to tiktu pārtraukta firmu, tostarp galvenokārt ar ārvalstu kapitālu, neierobežota uzdarbošanās zemes tirgū. Aplūkojot 50 lielāko Latvijā reģistrēto lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieku sarakstu, tajā ir gan zviedru pensiju fondi, gan zviedru un krievu bankas, gan zviedru kokapstrādes uzņēmumi, kas nenodarbojas ar lauksaimniecību un negrasās to darīt. Pēc speciālistu atzinuma, Latvijā reģistrētās firmas ar ārvalstu kapitālu vai tās, kuru īpašnieki ir ārzemju pilsoņi, ir lielākās lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieces. Pēc Valsts zemes dienesta datiem, 2016. gada 1. jūlijā 7409 uzņēmumiem piederēja 473 501 hektārs lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Lielākajai šo ārzemju pircēju daļai zeme ir izdevīgs peļņas avots, ko dod gan minētie platību maksājumi, gan noma, ko par zemi tagad spiesti maksāt pašmāju zemnieki. Bet arī šo priekšlikumu komisija noraidīja.

Deputāti, kuriem piebalsoja pat Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvis Guntis Gūtmanis, izsprieda, ka, ieviešot šo noteikumu, zemi vairs nevarēšot nopirkt pašmāju SIA, biedrības, reliģiskās organizācijas un citas juridiskas personas. Arī Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka atzina, ka par šo priekšlikumu zemniekiem neesot vienprātības.

Neatrodot nekādu risinājumu ārzemju pircējiem, tautas kalpi aizrāvās ar likumā lietotās terminoloģijas precizēšanu, debatējot, vai par lauksaimniecisku darbību būtu uzskatāma koku stādu vai augļu dārzu un stādu audzēšana. Debatēja, debatēja, kamēr piekusa, atstājot neizskatītu pusi no 66 pavisam iesniegtajiem priekšlikumiem.

Komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība) plāno tos skatīt nākamnedēļ. Bet arī starp neizskatītajiem priekšlikumiem nav atrodams neviens, kas kaut vai daļēji ierobežotu ārzemju pircēju pieplūdumu. Kā gaisā pakārts paliek arī šā gada 15. septembrī R. Naudiņa vadītajai komisijai nodotais 10 480 Latvijas pilsoņu parakstītais iesniegums “Latvijas zeme Latvijas pilsoņiem”.

Saeimas deputātam Armandam Krauzem jautāju, vai pašlaik padomā ir cits veids, kā ierobežot ārzemju pircēju pieplūdumu Latvijas zemes tirgū. Deputāts atzīst, ka cita pagaidām neesot. Armands Krauze gan domā, ka vēl viss neesot zaudēts. Par priekšlikumu zemes pircējiem prast valsts valodu viņš runāšot Saeimas plenārsēdē, skatot likumprojektu otrajā lasījumā.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Nepamatoti nosoda zemes īpašniekus par zemes iznomāšanu. ZEMES īpašnieks ir līdzvērtīgs jebkura uzņēmuma akcionāram, līdzīpašniekam, kas iegulda savu kapitālu ražošanā ar nolūku gūt peļņu. Zeme ir vērtīgākais nekustamais īpašums ražošanas balsts Latvijā. Nauda ir kļuvusi bezvērtīga.

  2. Prātiņ , nāc mājās!!! Atbildēt

    Dieva dēļ , bez zemes nebūs Latvija, mēs un mūsu bērni būs vergi, esiet gudri, NEPĀRDODIET ,bet IZĪRĒJIET!!!
    P.S. Pamēģiniet nopirkt zemi AAE (Apvienotajos Arābu emirātos), vai arī painteresējieties cik maksā zeme ,tepat, Zviedrijā!

  3. Un par šādiem koalīcijas trīcekļiem lai es vēl balsotu? Savas algas gan atļāvās palielināt un Citadeli par pusvelti pārdot!

  4. Kur ir informācija,kā to dara citās valstīs? Nedzīvojam taču uz Marsa!

  5. Nobijušies no Junkera!

  6. Veselu gadu tērē mūsu naudu ne par ko Ko tad tas iesniedzējs nerada risinājumu ? “aksts !iesniedza tikai iesniegšnas pēc ?

  7. lūk, valsts varas intelektuālais līmenis (par inteliģenci šeit vispār nevar runāt!)! … labi apmaksāti pļāpātāji ir sasēdušies varas krēslos .. idioti bez mugurkauliem! … ar mēslu dakšām “kungi” ir jāpadzen no iesildītām vietām, ja nevar aizstāvēt savu tautu, kultūru (kam kalpo ekonomika Latvijā?… vai tamdēļ, lai piepildītu varas krēslos sēdošo jampampiņu kabatas, vai arī, lai kalpotu latviešu kultūras uzturēšanai?)

  8. Idini jau visu sačakarejuši vēl fantazē, Putram smadzenes putrā, Krauze ari sakjukt babu pleas klausot

  9. ēdot slikti palika

  10. “Kā zināms, EK iebilst šai likumā noteiktajai prasībai, tāpēc ka tā esot pretrunā ar Eiropas Savienības dalībvalstīs noteiktajiem principiem par kapitāla brīvu plūsmu un brīvību veikt uzņēmējdarbību.”

    Nu, tur varēja mierīgi atbildēt: tad kad būs izlīdzinātas dzīves līmeņu atšķirības ar veco EU, tas viss arī būs – un viss, ja vien mums tiešām nevajag pārdot, protams.

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+