Mobilā versija
+10.3°C
Gusts, Gustavs, Tālrīts
Pirmdiena, 27. marts, 2017
7. marts, 2017
Drukāt

Ārzemniekiem būs grūtāk nopirkt zemi Latvijā (11)

Foto - LETAFoto - LETA

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, skatot grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, lēma par priekšlikumiem, kas paredz precizēt lauksaimniecības zemes iegādes kārtību. Kopumā likumā izmaiņas nepieciešamas, jo Eiropas Komisija (EK) iebildusi pret lauksaimniecības zemes tirgus regulējumu, kāds tas šobrīd ir Latvijā. Vienlaikus likumprojekts paredz atvieglot zemes iegādes nosacījumus vietējiem lauksaimniekiem, kā arī neļaut ārzemniekiem pirkt zemi, ja viņi pastāvīgi neuzturas Latvijā, informē Saeimas Preses dienests.

Deputāti šodien atbalstīja priekšlikumu, kas paredz fiziskām un juridiskām personām nosacījumu prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1.pakāpē, ja persona vēlas iegādāties zemi Latvijā. Tāpat, lai izskaustu fiktīvus zemes pirkšanas un pārdošanas darījumus, deputāti noteica, ka pēc 2018.gada 1.janvāra zemes īpašumu reģistrēšana zemesgrāmatā notiks pēc pašvaldības komisijas atļaujas saņemšanas.

“Šodien pārskatījām virkni priekšlikumu, lai panāktu šī likumprojekta svarīgāko mērķi – zemi izmantot lauksaimnieciskajā ražošanā un ļaut to maksimāli izmantot Latvijas iedzīvotājiem. Diemžēl komisijas deputātu atbalstu guva tikai daži lauksaimnieku organizācijas “Zemnieku saeima” priekšlikumi, kas bija vērā ņemami un saturīgi. Deputātiem gan Saeimas sēdē būs jāizšķiras, vai, piemēram, zemes pircējiem-ārzemniekiem prasīt pierādīt finansējuma izcelsmes likumību vai arī uzlikt citas prasības. Skatot šo likumprojektu, izskatījām daudzus priekšlikumus, kas bija sagatavoti pēc Eiropas Komisijas iebildumiem. Ja tas netiktu darīts, Latvijai varētu piemērot soda sankcijas. Pie grozījumiem strādāja arī darba grupa, kas ņēma vērā arī iedzīvotāju iesniegto kolektīvo iesniegumu par aizliegumu ārzemniekiem iegādāties zemi Latvijā. Vienlaikus bija intensīvi jāstrādā ar priekšlikumiem, lai mūsu valsts zemes iegādē priekšroka tomēr būtu vietējiem lauksaimniekiem,” norāda komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš.

Likumprojekts paredz nosacījumu, ka zemi nedrīkst iegādāties citu Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas valstu, kā arī Šveices Konfederācijas pilsoņi, kuri pastāvīgi neuzturas Latvijā. Tas pats attieksies uz ārvalstniekiem, kuri ir uzņēmumu īpašnieki. Ja cilvēks nav dzīvojis Latvijā un nav saņēmis Latvijas izsniegtu ES pilsoņa reģistrācijas apliecību, zemi iegādāties nedrīkstēs, skaidro R.Naudiņš.

Lai atvieglotu zemes iegādi pašmāju lauksaimniekiem, plānots mainīt pirmpirkuma tiesību kārtību. Ja īpašnieks vēlēsies savu zemi pārdod, pirmpirkuma tiesības uz to būs zemes nomniekam un Latvijas zemes fonda pārvaldītājam. Patlaban likums paredz šādu normu – ja kopīpašnieks pārdod savu zemes daļu, pirmpirkuma tiesības ir zemes kopīpašniekiem.

Paredzēts, ka pašvaldības neapbūvētu lauksaimniecības zemi varēs nomāt ar izpirkuma tiesībām. Zemi varēs nomāt uz laiku līdz 12 gadiem, nomas maksu gadā nosakot 4,5 procentu apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Uz šādu zemes iegādes kārtību varēs pretendēt fiziska persona, kura gada laikā pēc nomas līguma noslēgšanas sāks zemes apsaimniekošanu. Zemi varēs izpirkt ne agrāk kā ceturtajā gadā. Plānots, ka šī kārtība stāsies spēkā 2018.gadā.

Lai nepieļautu daudzu tūkstošu hektāru lauksaimniecības zemju koncentrēšanos viena vai cieši saistītu cilvēku rokās, zemes iegādes kārtība papildināta ar jaunu ierobežojumu – saistītās personas turpmāk drīkstēs iegūt īpašumā līdz 4000 hektāru lauksaimniecības zemes. Patlaban viena fiziskā vai juridiskā persona zemi var iegādāties līdz 2000 hektāru. Pašvaldības, pamatojoties uz attīstības prioritātēm, var noteikt ierobežojumus, kas var būt arī mazāki.

Likumprojekts arī precizē zemes iegādes nosacījumu ievērošanas kontroli. Turpmāk pašvaldībām būs jāpārbauda rakstveida apliecinājumi par zemes izmantošanu lauksaimniecībā izpildi.

Grozījumi paredz no likuma izslēgt nosacījumu, ka zemi drīkst pirkt personas, kas vismaz pēdējo trīs gadu laikā ir saņēmušas ES tiešos maksājumus. Paredzēts izslēgt arī normu, kas paredz saimniecībām vai uzņēmumiem zemes iegādē nosacījumu par to, ka ieņēmumiem no lauksaimnieciskās ražošanas jāveido vismaz viena trešdaļa no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem pēdējo trīs gadu laikā. Tāpat juridiskām personām vairs netiks piemērota prasība, lai vismaz vienam īpašniekam vai pastāvīgam darbiniekam ir atbilstoša profesionālā izglītība. Par šīm normām EK pret Latviju ierosinājusi pārkāpumu procedūru, pamatojoties uz to, ka ierobežojumiem jābūt samērīgiem un tie nedrīkst būt diskriminējoši attiecībā pret citiem ES pilsoņiem.

Tautsaimniecība komisija rīt plānojusi noslēgt darbu pie šī likumprojekta, informē R.Naudiņš. Grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” trešajā galīgajā lasījumā vēl jāskata Saeimai.

Saeima 2014.gada vasarā ieviesa būtiskas izmaiņas lauksaimniecības zemes tirdzniecībā, lai veicinātu iedzīvotāju ieinteresētību lauksaimnieciskajā ražošanā un izskaustu spekulatīvus darījumus un masveida zemes izpirkšanu.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Kā tad ka stipri grūtāk…labas zemes vispār jau nav…

  2. Atkal viens solītis Latvijas paverdzināšanas virzienā…

  3. Nesen LA lasīju par lielākajiem ārzemnieku zemes darījumiem. 110 000 ha. Tie ir 10 gruntīgi kolhozi. Un pārdevis šo zemi viens ārzemnieks otram ārzemniekam. Par šādiem darījumiem būtu jāmaksā nodoklis. Bet , kā jau kolonijas valstī, nodoklis samaksāts par Latvijas zemes pārdošanu citas valsts kasē. Tā kā mēs vairs gandrīz nodokļus par zemi valdības līmenī nesaņemam, tad nekavējoties jāpieņem likums, kur valsts pārvaldes ierēdņu skaitu regulē valstij un tās iedzīvotājiem piederošā zemes platība. Cik zeme izpārdota ārzemniekiem, tik jāsamazina esošais ierēdņu skaits. Uz pāšvaldībām tas neattiecas . tās saņem zemes nodokli neatkarīgi no īpašnieka. Un drošības policijai šis punkts jāuzmana visvairāk. Par šo darījumu ārzemnieki tikai iesniedza dokumentus zemes grāmatā īpašuma apstiprināšanai.

  4. jau izpirkta mūsu zeme, par vēlu, par vēlu…….

  5. Pamazām E.S. sprāgst nost. Launums vājinās.

  6. vis jau ir izpardots te vairs nav ko pardot

  7. Beidzot kautkas patikams.Pietiek halaucikus ielaist.Musu zemniekiem vajaga zemiti.Un vajaga valdibas lielaku adbalstu .Ceresim ka vienreiz beiksies bardaks.Un ari uz parejo deretu ari ievest kartibu.Musu tautiesiem,ari vajaga dzivot,un normali.Kapec citas valstis nav tadu problemu?Doma palidz.Musejie tikai piebastu savas kabatas.Neviena valsti tik atri nepaliek par milonariem,ka pie,mums.Viela pardomam.

  8. Latviešiem nevajag ielaisties uz šo kompromisu.
    valsts zemes teritorija nav fizisku juridisku personu mantisks īpašums. darījumi būs nelikumīgi.

    • ES komisiju un Latvijas saeimas kompetencē ir tikai ievērot zemes teritorijas un un dabas resursu dabiskās mantojuma aprites pēctecību. Dabiskās mantojuma tiesības ir vienīgās likumīgās valsts tiesības

  9. Tā nav Latvijas valsts likumdošana. Latvijas zeme nav fizisku juridisku mantisks īpašums. tas attiecas uz vietējiem vēl vairāk nekā uz ārzemniekiem.
    Starptautiskās tiesības aizliedz pielietot okupācijas likumdošanu svešā teritorijā.

Cerības par noietu Ķīnā gaist: Latviešiem neizdodas iemācīt ķīniešiem ēst piena produktus (18)Vecajai Eiropai neizdevās iemācīt ķīniešiem ēst piena produktus, tas nepadodas arī latviešiem
"Sadales tīkls" iegādāsies 200 000 viedo skaitītāju; uzstādīs visā Latvijā (9)AS ”Sadales tīkls” iegādāsies 200 000 viedo skaitītāju, aģentūrai LETA teica uzņēmuma pārstāve Tatjana Smirnova.
Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+