Asada vainas pierādījuma gadījumā Krievija varētu piekrist uzbrukumam Sīrijai 0
Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņojis, ka Maskava varētu piekrist militārai operācijai pret Sīriju, ja tiks pierādīts, ka prezidenta Bašra al Asada režīms ir pielietojis ķīmiskos ieročus.
Tomēr vienlaikus aģentūrai AP un Krievijas Pirmajam televīzijas kanālam sniegtajā intervijā Putins uzsvēris, ka šāda operācija pieļaujama vienīgi ar ANO Drošības padomes mandātu.
“Ja ir pierādījumi, ka ķīmiskie ieroči ir lietoti un ka to darījusi regulārā armija (..), tad šie pierādījumi jāiesniedz ANO Drošības padomei. Un tiem jābūt pārliecinošiem,” intervijā sacījis Putins.
Viņš piebildis, ka gadījumā, ja tiks saņemti nepārprotami pierādījumi par ķīmisko ieroču pielietošanu un tiem, kas tos pielietojuši, Krievija “būs gatava rīkoties visapņēmīgākajā un nopietnākajā veidā”.
Krievijas prezidents arī apstiprinājis, ka Maskava Sīrijai piegādājusi zināmu skaitu zenītraķešu sistēmu “S-300” sastāvdaļu, taču tagad piegādes esot “apturētas”.
Tikmēr ASV prezidents Baraks Obama jau ieguvis Kongresa līderu atbalstu ierobežotam militāram triecienam pret Sīriju, lai sodītu Asada režīmu par ķīmisko ieroču pielietošanu.
Prezidenta iecerei uzbrukt Sīrijai otrdien atbalstu apsolījis gan Pārstāvju palātas spīkers Džons Bēners, gan apakšnama vairākuma līderis Ēriks Kantors, kuri pārstāv republikāņus. Tomēr abi norādījuši, ka likumdevēji šajā jautājumā balsos saskaņā ar savu “sirdsapziņu”, ļaujot noprast, ka viņi negrasās ietekmēt savus partijas biedrus.
Arī Senāta Ārlietu komisija vienojusies par rezolūcijas projektu, kurā administrācija pilnvarota lietot “ierobežotu” spēku pret Sīriju. Projektā operācijas laiks ierobežots ar sešdesmit dienu termiņu, kuru prezidentam ir tiesības vienreiz pagarināt vēl uz 30 dienām, ja tiek saņemta attiecīga Kongresa piekrišana.
Vienlaikus rezolūcijas projektā paredzēts aizliegt jebkādu ASV sauszemes spēku iesaistīšana kaujas darbībā Sīrijas teritorijā.
Balsojumi gan Pārstāvju palātā, gan Senātā gaidāmi nākamnedēļ.
Obama otrdien paziņojis, ka ASV ir arī plašākas ieceres, kā palīdzēt sīriešu nemierniekiem Asada spēku sakaušanā.
Tikmēr ANO ģenerālsekretārs Bans Gimuns otrdien paudis šaubas par iecerētā ASV uzbrukuma atbilstību starptautisko tiesību normām, norādot, ka spēka pielietošana likumīga ir vienīgi pašaizsardzības nolūkos, vai arī pamatojoties uz ANO Drošības padomes mandātu.
Obamam līdz šim nav izdevies pārliecināt arī amerikāņu tautu par nepieciešamību uzbrukt Sīrijai, un kā liecina kārtējā aptauja, pretestība iespējamajai militārajai operācijai pieņemas spēkā.
Pret raķešu triecieniem Sīrijai iebilst 56% amerikāņu, kamēr atbalstu tiem izteikuši tikai 19% respondentu, bet 25% aptaujāto vēl nespēja formulēt savu viedokli. Vienprātības nav arī ierindas kongresmeņu starpā.
Savukārt Francijā veiktas aptaujas dati liecina, ka teju trīs ceturtdaļas francūžu uzskata, ka par iespējamo militāro intervenci Sīrijā ir jārīko balsojums parlamentā.
Kopumā par labu tam, ka šo jautājumu izšķir parlaments, izteikušies 74% francūžu. No tiem 42% ir “stingra pārliecība”, ka par uzbrukumu Sīrijai ir jābalso parlamentam, bet 32% tam “dotu priekšroku”, liecina aptauja, kuru pēc telekanāla BMF pasūtījuma veicis pētījumu centrs CSA.
Lai debatētu jautājumu par Sīrijas krīzi, Francijas parlaments trešdien pulcējas ārkārtas sēdē, taču premjerministrs Žans Marks Ero noraidījis iespēju, ka par uzbrukumu Sīrijai varētu tikt sarīkots balsojums.
Francijas prezidents Fransuā Olands var dot rīkojumu par militāra uzbrukuma īstenošanu bez parlamenta apstiprinājuma. Tiesa gan, vairāki likumdevēji mudinājuši prezidentu nodot šo jautājumu balsošanai parlamentam.
Kā ziņots, vairāki simti cilvēku gāja bojā Damaskas pievārtē 21.augusta uzbrukumā, kurā, domājams, tika izmantoti ķīmiskie ieroči. Nemiernieki, kā arī dažas Rietumu un arābu valstis ķīmisko ieroču izmantošanā apsūdz Sīrijas valdību, bet oficiālā Damaska, Krievija un Ķīna – pašus nemierniekus.
Daudzas Rietumu un jaunattīstības valstis pret nemiernieku apsūdzībām izturas piesardzīgi un aicina sagaidīt ANO inspektoru ziņojumu šajā lietā.
Taču ASV un Francija pēc 21.augusta notikumiem aktīvi aģitē par militāras intervences uzsākšanu Sīrijā. Sākotnēji šo ieceri atbalstīja arī Lielbritānijas valdība, tomēr parlaments tur pagājušo ceturtdien nobalsoja pret valsts līdzdalību karā pret Sīriju.
