Mobilā versija
Brīdinājums +0.6°C
Īrisa, Irīda, Airisa
Svētdiena, 22. oktobris, 2017
16. jūnijs, 2017
Drukāt

Vasals Latgolā! Septītā “1836 enduro km” moto ekspedīcija iezīmē Latvijas austrumus. 2.diena

Foto - no privātā arhīvaFoto - no privātā arhīva

Ārā rasina īslaicīgs lietus, bet visādi citādi laiks braukšanai ar moci ir lielisks. Pēc brokastīm laižam pētīt Latvijas vecākās dzelzceļa stacijas noliktavas ēku, par ko vakar stāstīja “šmakovkas” Jānis.

PAR EKSPEDĪCIJAS PIRMO DIENU LASI ŠEIT.

Interesanti, ka 1860. gadā atklātā Kārsavas stacija ir pirmā Eiropas Savienības stacija līnijā no Pēterburgas uz Rīgu. Stacijas Daugavpilī un Rīgā ir celtas vēlāk.

Ja pati stacijas ēka ir restaurēta un atjaunota, tad blakus esošā, no sarkaniem ķieģeļiem būvētā noliktavas ēka, ir pamesta un izdemolēta. Jācer, ka Kārsavas jauniešiem, kuri apzinājuši vecās, kultūrvēsturiskās ēkas, kas šobrīd nolemtas iznīcībai, izdosies pievērst pašvaldības uzmanību un atgriezt šīs vērtīgās celtnes dzīvē.

Pētot ēkas, vienā no sienām izdodas uziet Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras ģeodēzisko punktu. Atrodam arī vecu Mercedes W123, kam vieta būtu Rīgas Motormuzejā vai kādā privātkolekcijā.

Netālu no stacijas, pie pašas valsts robežas, krūmos un brikšņos, pie pamestas sētas ieaudzis, rēgojas 1901. gadā brāļu Udemu būvētā ķieģeļu cepļa pussagruvušais dūmenis. Udemu brāļu vadītā cepļa galvenais galamērķis bija Pēterburga. Kārsavā daudzas ēkas, kas būvētas no tiem, stāv vēl šobaltdien, tajā skaitā arī šīs stacijas ēkas.

Pētot dūmeni, ķiveres nost nevelkam, jo redzam, ka sarkanie ķieģeļi ik pa brīdim nobirst gluži kā asaras, zaļajā zālē apraudot zudībai nolemtās laikmeta liecības.

Pa lauku un mežu takām ducinām Malnavas virzienā, kur maiznīcā “Dzīles” mūs sagaida laipnā un smaidīgā saimniece Aina. Skaidrā latgaļu valodā viņa mums stāsta par Malnavas vēsturi, tagadni un to, kā smaržoja mājās tikko cepta maize un ar kādu mīlestību tā tika gatavota.

Turpat, pāri ceļam atrodas skaistā Malnavas muiža ar parku, Aina mūs ieved pa muižas “baltajiem vārtiem”, pie kuriem senos laikos muižas saimniece svētkos un svētdienās dalījusi baltmaizi. Pa šiem pašiem vārtiem Otrā pasaules kara sākumā te iebraucis arī Ādolfs Hitlers, kurš šeit motivējis savus virsniekus pirms cīņām par Ļeņingradu. Parkā saglabājušies vāciešu celtie bunkuri un dārznieka māja, kas gaida savus atjaunotājus.

Tuvojas vakars, bet mums vēl jāspēj apciemot “Muzikantu” ciema folkloras kapellu “Sābri”, kuriem šodien Salnavas skolā ir mēģinājums. Kultūras nama direktore Valentīna mūs iepazīstina ar muzikantiem skolas darbmācības kabinetā, kur klausāmies stāstus un baudām autentisko folkloras mūziku.

Krēslo, un mums līdz tumsai jāspēj nokļūt “Līdumniekos”, kur pie Zabolotjes ezera piecus sagurušus motobraucējus gaida lielisks koka namiņš ar ugunskuru un lakstīgalām, kas priecē mūs līdz pat rīta ausmai!

Pievienot komentāru

Kāpēc konjaku nav jāsilda plaukstās un kādi kokteiļi modē, stāsta slavens pazinējsKonjaka pazinējs Žans Mišels Košē: konjaku jau 150 gadus bauda kokteiļos un pirms lietošanas to nav nepieciešams sildīt plaukstās!
Draugiem Facebook Twitter Google+