Asanžs piekrīt nopratināšanai Londonā 0
Interneta vietnes “WikiLeaks” dibinātājs Džuljens Asanžs ir piekritis tam, ka Zviedrijas prokuratūras darbinieki viņu nopratinātu Ekvadoras vēstniecībā Londonā, kur Asanžs ir guvis patvērumu, lai netiktu izdots Zviedrijai, kur viņš tiek turēts aizdomās par seksuālu uzmākšanos, paziņoja Asanža zviedru advokāts Tomass Olsons.
“Mēs šodien nosūtījām prokuroriem apstiprinājumu, ka Džuljens Asanžs piekrīt tikt nopratināts Londonā,” sacīja Olsons. Advokāts piebilda, ka Asanžs nav izteicis īpašas prasības par šo nopratināšanu. Olsons sacīja, ka viņam nav informācijas par to, kad šī nopratināšana varētu notikt.
Zviedrijas prokuratūra martā piedāvāja Asanžam nopratināšanu Londonā, atsakoties no savas agrākās prasības, ka viņam jāierodas Zviedrijā atbildēt uz apsūdzībām, ka viņš Zviedrijā izvarojis kādu sievieti un seksuāli uzmācies citai sievietei. Prokuratūra mainīja savu nostāju, jo augustā iestāsies noilgums dažiem no Asanžam inkriminētajiem noziegumiem.
43 gadus vecais Austrālijas pilsonis Asanžs jau vairākus gadus uzturas Ekvadoras vēstniecībā Londonā, lai izvairītos no aizturēšanas un izdošanas Zviedrijai. Zviedrija 2010. gada 18 .novembrī izdeva starptautisku orderi Asanža aizturēšanai, lai varētu viņu nopratināt saistībā ar aizdomām, ka viņš Zviedrijā izvarojis kādu sievieti un seksuāli uzmācies citai sievietei. Abas šīs sievietes bija “WikiLeaks” brīvprātīgās līdzstrādnieces. Asanžs atsakās atgriezties Zviedrijā šo apsūdzību atspēkošanai, jo bažījas par to, ka Zviedrija viņu izdos ASV, kur viņam draudētu mūža ieslodzījums vai nāvessods par slepenu ASV diplomātisko, militāro un izlūkošanas dokumentu publiskošanu, ko ir veikusi “WikiLeaks”.
“WikiLeaks” 2010. gadā izpelnījās starptautisku uzmanību, publiskojot desmitiem tūkstošu slepenu ASV militāro dokumentu par karadarbību Afganistānā un Irākā. Pēc tam šī vietne ir publicējusi vēl daudz dažādu slepenu ASV dokumentu. Britānijas policija 2010. gada 7. decembrī aizturēja Asanžu, tomēr apcietinājums viņam tika nomainīts pret mazāk stingru drošības līdzekli, un viņam bija jāievēro stingri noteikumi, ko paredz tiesas lēmums atbrīvot Asanžu pret drošības naudu un ļaut viņam dzīvot kāda atbalstītāja savrupnamā.
Asanžs ir zaudējis Britānijā visās tiesu instancēs cīņā pret izdošanu Zviedrijai, tādēļ viņš nav pametis Ekvadoras vēstniecību Londonā kopš 2012. gada 19. jūnija, kad viņš tur ieradās un lūdza politisko patvērumu, kuru Ekvadora tā paša gada 16. augustā viņam piešķīra. Britānija atsakās atļaut Asanža brīvu aizbraukšanu no valsts, jo tai esot pienākums izdot viņu Zviedrijai. Tā arī draud Asanžu aizturēt, ja viņš atstātu vēstniecību un mēģinātu nokļūt lidostā.
