Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
15. augusts, 2016
Drukāt

Ašeradens: jāsaņem drosme un ierēdniecībai jāmaksā vairāk. Un to var izdarīt ātri (35)

Foto - LETAFoto - LETA

Pirms jaunā konkursa uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu izsludināšanas jāpalielina iestādes vadītāja atalgojums, lai tādējādi piesaistītu labākos kandidātus, intervijā aģentūrai BNS sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

“Ir vairāki konkursi, kuros jau atlases procesos kā galvenā problēma ir iezīmējies zemais atalgojums. Runa ir par VID, Maksātnespējas administrācijas un zināmā mērā arī gaidāmo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amata konkursu. Zemais atalgojums ir minēts kā iemesls, kāpēc nevaram rēķināties ar kvalitatīvu atlases procesu un valdībai un sabiedrībai nav iespēju izdarīt izvēli. Uzskatu, ka valdībai ir jāsaņem pietiekami liela drosme un jāpasaka, ka valsts augstākajai ierēdniecībai ir jābūt atalgotai citādāk. Piemēram, VID gadījumā būtu jāuzdod profesionālai personāla atlases kompānijai novērtēt, kādam jābūt konkurētspējīgam atalgojumam un cik darba tirgū ir šādu kompetentu personu, kas būtu gatavi strādāt par attiecīgo cenu,” klāstīja Ašeradens.

Pēc viņa teiktā, budžeta sagatavošana ir piemērots laiks, kad par šo jautājumu runāt. “Šobrīd ir atvērts budžeta process, līdz ar to domāju, ka tas ir labs laiks, lai to darītu. Protams, ir jāskatās reāli, kā to varam darīt, taču mums ir jānosaka pietiekami augsts, konkurētspējīgs atalgojums, lai varētu piesaistīt konkursos pienācīgi kvalificētus kandidātus. Skaidrs, ka zināmu laiku aizņems attiecīgo likumu pieņemšana Saeimā, bet domāju, ka koalīcijā varam vienoties pietiekami ātri par izmaiņu izdarīšanu. Pēc tam jau mēneša laikā var steidzamības kārtā izdarīt izmaiņas likumā,” skaidroja ministrs.

Vienlaikus viņš atzina, ka jaunu konkursu ar augstāku piedāvāto atalgojumu nevarētu izsludināt, kamēr nepieciešamie lēmumi nav pieņemti Saeimā. “Šobrīd ir augusts, līdz septembrim valdībā varam šo jautājumu pietiekami kvalitatīvi izdiskutēt, līdz septembra vidum varam lūgt atzinumu profesionālām personāla atlases kompānijām, kas var novērtēt, cik lielam būtu jābūt atalgojumam par šādu amatu un kādām kompetencēm būtu jābūt kandidātiem, un pēc tam Saeima var pietiekami operatīvi pieņemt attiecīgo lēmumu. Skaidrs, ka būs diskusijas, bet domāju, ka mēneša laikā ar tām varētu tikt galā. Jā, process [konkursa izsludināšana] aizkavēsies par diviem, trijiem mēnešiem, bet neredzu to kā problēmu,” sacīja Ašeradens.

Ministrs gan neatbildēja, vai labāk būtu meklēt jauno VID vadītāju dienestā vai ārpus tā.

“Domāju, ka tas ir atkarīgs no konkrētās kandidatūras. Finanšu ministrija ir atbildīga par politiku un kopējo stratēģiju šajā jautājumā, un, ja finanšu ministre ir uzstādījusi, ka vadītājs ir jāmeklē no ārpuses, iespējams, tā ir jādara. Svarīgi, ka šim cilvēkam ir jābūt ļoti kompetentam finanšu inženierijā, jo VID ir nepieciešamas ļoti gudras reformas, VID efektivitāte ir jāuzlabo. Mūsu kaimiņi igauņi ir ļoti labi strādājuši ar IKT sistēmu ieviešanu, nodokļu nomaksas atbilstība ir ievērojami augstāka, bet izmaksas ir zemākas par iekasēto eiro nekā pie mums. Mums ir jāiet sistēmu attīstības virzienā. Ja kāds no VID esošajiem darbiniekiem var apliecināt gatavību to darīt, ļoti labi, bet, ja kāds no ārpuses – arī ļoti labi. Konkursa vērtēšanas komisijai būs jāparāda, kas ir labākā izvēle. Domāju, ka tas bija nepieņemami, ka šobrīd mums nebija iespējas izvēlēties, bet vienkārši tika atrasts cilvēks, kurš bija gatavs uzņemties šo amatu par attiecīgo atalgojumu,” klāstīja Ašeradens.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka pēdējos gados VID darbība uzlabojas. “Gribētu uz VID raudzīties objektīvi. Pirmkārt, redzam, ka nodokļu ieņēmumi šobrīd aug straujāk nekā tautsaimniecība – nodokļu ieņēmumu pieauguma temps ir aptuveni 6% gadā, bet tautsaimniecības izaugsmes – ap 2% gadā. Tas liecina, ka salīdzināmos apstākļos VID relatīvi labi tiek galā ar ēnu ekonomiku. Pirms diviem gadiem 28% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet šobrīd jau tuvu 30% no IKP ir nodokļu iekasējamība. Pēdējos divos gados šis rādītājs ir audzis, un tendence ir saglabājusies. VID ir uzņēmis pietiekami labu tempu. (..) Manuprāt, VID attīstās pietiekami labi. Piemēram, pēdējie soļi, kas ir sperti drošības un uzraudzības jomā, ir ļoti labi. Jā, ir diskutēts par analītiskās kapacitātes celšanu, kas ir svarīgs jautājums, bet kopumā VID attīstās labi,” pauda ekonomikas ministrs.

Politiķa ieskatā Latvija ir nobriedusi nepieciešamajām pārmaiņām un sagaida spēcīgu VID vadītāju. “Ir vesels saraksts ar reformām, kas ir jāveic. Līdzīgi ir ar Maksātnespējas administrācijas vadītāja meklējumiem. Konkurss beidzās bez rezultātiem, un tam par galveno iemeslu tika minēts zemais atalgojums. Lai izpildītu tik sarežģītus uzdevumus, kādi ir uzstādīti, nepieciešami eksperti, un eksperti maksā. Tāpēc mums ir jāsper attiecīgie soļi. Domāju, ka līdzīga situācija būs ar KNAB. Ir jāizmaina valsts pieeja šim jautājumam,” atzina Ašeradens.

Jau vēstīts, ka Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova nolēmusi atsaukt savu kandidatūru VID ģenerāldirektora amatam.

“Vienotības” iebildumu dēļ valdība pagājušajā nedēļā uz nedēļu atlika Koļegovas apstiprināšanu VID ģenerāldirektora amatā. Koļegovas kandidatūru VID vadītāja amatā atbalstīja Zaļo un zemnieku savienība un Nacionālā apvienība. Pēc valdības lēmuma atlikt lemšanu Koļegova apliecināja, ka joprojām ir gatava kļūt par VID vadītāju, tomēr vēlāk domas mainīja – piektdien iesniegumā finanšu ministrei viņa norāda, ka atsauc savu piekrišanu pārcelšanai uz VID vadītājas amatu un šī viņai neesot viegla izvēle.

Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars aģentūrai BNS skaidroja, ka uz vakanto VID ģenerāldirektora amatu tiks rīkots jauns konkurss.

VID ir finanšu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā, kā arī iekasē nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus Eiropas Savienības budžetam, īsteno muitas politiku un kārto muitas lietas.

Pievienot komentāru

Komentāri (35)

  1. Pietiek grābt tikai sev Atbildēt

    Saņemiet beidzot drosmi un maksājiet vairāk ārstiem un skolotājiem!

  2. izskatās,ka lielai daļai komentētāju nav nekāda priekšstata kā strādā ierēdnis – viņš dara, ko liek politiķis, citādi tu tur nestrādāsi – pati biju 15 gadus ministrijā

  3. Kad jūs saņemsiet drosmi un samazināsiet ierēdņus un to algas!?

  4. Neredzu savu komentāru, ka, patriecot pārrijušos birokrātus un ieceļot viņu vietā cilvēkus par divreiz mazāku algu, nekas nebūtu sliktāk!

  5. Mīli savu tuvāko! Atbildēt

    Un kas tad ministriem ir tie tuvākie?

  6. Jums ir vara un varat izņirgāties par vienkāršo cilvēku.

  7. Štrunts par bitēm,ka tik medus Atbildēt

    Vairāk nekā zinātniekiem!

  8. Sen samilzušo ierēdńu skaitu. Tikai tad pēc nopelniem var maksāt vairāk.

  9. Pareizi Ašeraden! Atbildēt

    Igaunijā pat ministriju ir par divām mazāk! Un obligātā veselības apdrošināšana ieviesta jau pirms četrpadsmit gadiem! Tikai no mums visus šos gadus slēpta!

    • Visiem redzams fakts kas nevienam pat źurnalistiem te nav bijis seviški interesants.

    • pie mums nedrīkst Atbildēt

      ieviest nekādus obligātos piespiedu maksājumus, jo birokrāti, redzot, ka jums obligāti jāmaksā, uzskrūvēs cenas līdz privātā sektora līmenim un vēl trīsreiz augstāk un tad vēl kliegs, ka nav naudas. Ja jau mums nav valsts medicīnas, painietesējieties savā bankā vai jebkur citur, kādas ir apdrošināsanas iespējas. Būs lētāk par obligātajām klaušām, ko grib uzspiest birokrāti.

  10. Ierēdniecībai jau arī maksā vairāk! Pat daudzkārt vairāk!!

  11. Jāsaņem drosme un jāpasaka, ka alga jāsaņem par darbiem nevis nedarbiem. No kura laika jāmaksā par iznīcināšanu? ierēdniecība neveicina valsts attīstību, līdz ar to secinājumi…par ko u no kā alga?

  12. Taadu specaalistu kaa Kolegova Latvijaa nav daudz. Tu, Asheredans, nezini pat pusi no taa ko zin un speej Kolegova.

    Speeciigs VID vadiitaajs peec Asheredana domaam ir tas kursh neaiztiek Aboltinju un Reiru, proti, mani – Asheredanu.

  13. Ljoti pareizi, nu ljoti, jaateic, ka par daudz pareizi. Taapeec jaatziist, ka konstekstaa ar notiekosho ljoti manipulatiivs un PR eksperu sagatavots teksts.

    Lamatas…Reira laikaa bija visas iespeejas to dariit, laikam Dambiitis neljaava.

  14. NEVIS
    VAIRĀK
    JĀMAKSĀ,
    BET
    PĒC
    REZULTĀTIEM
    !!!!
    Nejēdz
    rezultatīvi
    strādāt – ar
    kāju pa
    nepieklājīgu
    vietu un
    prom !!!

  15. Pārmetumi nevietā! Atcēlām steidzamības kārtā algu griestus padomniekiem,dubultojām algas valsts uzņēmumu valdēm,atjaunojām valsts uzņēmumos trekno gadu padomes! Vēl tikai atliek atjaunot trekno gadu konfidenciālos vadības līgumus departamentu un aģentūru vadītājiem,padomes valsts un pašvaldību aģentūrās,muzejos,kinoteātros un namu pārvaldēs! Un to tiešām var izdarīt ātri.Nav jau neapliekamais minimums vai samazināta PVN likme maizei! Jāsaņem tikai drosme!

  16. Jāsāk maksāt no rijības sajēgu zaudējušajiem birokrātiem vidējā alga. To var izdarīt ātri.

  17. Visiem to var izdarīt ātri,tikai ne skolotājiem. Kā krīzes laikā atņēma, tā līdz šai dienai nav atdota atpakaļ tā laika līmenī. Tad varēju nopelnīt 400 latus, šobrīd 340 eiro. Dzirdams,ka šogad būs vēl mazāk. Ja izglītības iestādes strādātu naktīs, varētu mēğināt piepelnīties līdzīgi kā mediķi,bet skolas un PII nestrādā naktīs. Kā izdzīvot, kā pensiju nopelnīt?

  18. kautkā vienotība steidz spodrināt spalviņas,vai ti netuvojas vēlēšanas?drīz parādīsies solvitas gudrā runa,vai kādi apmelojumi,pazemojumi pret kādu…

  19. jāsaņem ne drosme, bet nahālība!

  20. Piekrītu,var maksāt vairāk,bet saglabājot iepriekšējo budžetu,jāsamazina skaits,jādod strādāt tiem,kuri strādāt vēlas un prot,nevis atsēdēt savas stundas.

  21. Ierēdņu skaits jāsamazina, tad mo ietaupījuma variet maksāt arī vairāk. Tik uzpūstu ierēdņu skaitu uz nodokļu maksātāju pleciem valsts, kas
    neko neražo, nevar atļaities.

  22. Jaunākie ierēdņi vārās savā sulā un priekš augstākajiem no viņu vidus sanāk "čiks" Atbildēt

    “(..)jāpalielina iestādes vadītāja atalgojums, lai tādējādi piesaistītu labākos kandidātus.”
    Es, piemēram, esmu labs kandidāts – Dr. grāds inženierzinātnēs, zinu vairākas svešvalodas, vadu nelielu uzņēmumu. Bet, lai tāds kā es kandidētu uz augstākā ierēdņa amatu, tad parasti ir 2 prasības: 1) izglītība ekonomikā vai jurisprudencē; 2) vismaz 10 gadu darba stāžs valsts pārvaldē. Un es šajā “klubiņā” neierakstos. Kas atliek – tie ar stāžu valsts pārvaldē, bet bez kvalitātes.

  23. Izlasīju virsrakstu un nobijos – Ašerādens grib no ierēdņiem izkratīt augstākus nodokļus …

  24. kāpēc dzēšam komentārus,par to,ka saku taisnību,ka knapi velkam kājas,ka pusi algu maksā konvertā,ka kauna nav sev cet algas un mums uz to jānoskatās!!
    Valdība atklāti par mums ieņirdz,to Aboltiņa nodemostrēja perfekti!!!

  25. AŠERADENAM TURPMĀK SKOLOTĀJA ALGU, VIENĪGAIS KO PROT , VĀVUĻOT

  26. taada sajuuta, ka valsts aparaataa straadaajoshiem vajag naudinju, pieliekam!!! Kad jautaa par minimaalo algu celjam pa 37 eur, tad -> aaa, nee ne vairaak par 10 eur. Ne jau ar algas celshanu vien var kko panaakt, Ir jaabuut kkaadam dienestam, kas pieskata iereednjus, delna vai.

  27. Miervaldis Gotiņš Atbildēt

    Parasti ubagiem neziedoju, bet, ja Ašeradens mirst badā, izņēmuma kārtā piešķiršu 20 centus. Tas nav normāli, ka tik bagātā valstī augstākā ierēdniecībs cieš badu!

  28. mēs lielākais vairums strādājam par zemu atalgojumu+ puse konvertā un pamēģini papīkstēt,darba devējs uzreiz parāda uz durvīm,ne sosiālās garantijas,ne pensijai,ne atalgojums,mēs jau gadiem tā eksistējam.
    NEZ CIK TA LIELA ALGA IR VID PRIEKŠNIEKAM,TAS NOTEIKTI IR PĀRIS TŪKSTOŠI UN VĒL PAR MAZS,NU NEMAZ VAIRS KAUNA NAV,KO TĀDU PIEDĀVĀT,PACELT ALGU.VNK CŪKAS!!!!

  29. Un kurš saņemsies drosmi pateikt, ka arī zemākai ierēdniecībai jāmaksā vairāk? Daudzviet Latvijā augstākā ierēdniecība tikai parazitē uz zemākās rēķina.

  30. Jānosaka, ka skolotāja alga 300 eiro/mēnesī. Policistam 280 eiro/mēnesī. Ugunsdzēsējam – 70 eiro/mēnesī. Medmāsām un medbrāļiem pietiks ar 40 eiro/mēnesī.
    Augstākajiem ierēdņiem minimālā alga – 9000 eiro/mēnesī.
    Prieks, ka Latvija ir izdevusies valsts!

    • Nevaino Latviju,
      kuras vardu vazaa, un zem kura slepjas joprojaam plaukstosas koruptivas krievu ieredniecibas tradicijas ( lasi Gogoli, C’ehovu, Zos’cenko u.t.t )!
      Bet Arvilam jateic, paarfraazeejot, ka “Negodigs spalvu met, bet netikumu nemet!” – maksaa, cik gribi, vienalga buus par maz. Godiigumu nevar nopirkt par naudu. Katrai sabiedribai savas tradicijas – savejas esam pazaudejus’i, dziivojam ar bizantiski-maskaviskajam, lasot “santas”, jusmojot par “kriitaa” n,emtaam maajaam Marupe, vai Sigulda, un puceejot paraada “bembukin,us”…
      Les Miserables (Victor Hugo)

  31. No tiem vairākiem tūkstošiem Latvijas ierēdņu vismaz 2/3 ir nevajadzīgi liekēži. Ja paliktu tikai tie, kas patiešām nepieciešami, naudas algām pietiktu.

    • pareizi domu gājiens,citādi ir deputāti,tiem vietnieki,padomnieki,grāmatveži un kas tik viņiem nav un vēl par maz,vēl pagājušā gada nogalē pacēla algas sev un viņiem uzspļaut ir uz tautu kura velkās,ka rāpulis un nezin,kā izdzīvot..par tautu ieņirdz viņi un to Aboltiņa tik demonstratīvi nodemostrēja,ka maz nelikās pfu

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+