Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
18. augusts, 2016
Drukāt

Ašeradens: lielā ātrumā par milzīgu problēmu kļūst izglītības sistēma (22)

LETALETA

Arvils Ašeradens.

Uz Latvijas tautsaimniecības attīstību var raudzīties diezgan pozitīvi, intervijā aģentūrai BNS sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

“Ņemot vērā ģeopolitisko kontekstu, Latvijas situāciju vērtētu kā optimālu. Nākamajā gadā – pie ļoti piesardzīga ekspertu vērtējuma – izaugsme jau budžetā ir paredzēta 3,5%. Protams, joprojām saglabājas augsts patēriņš, kas veicina izaugsmi, bet tāpat eksports attīstās sekmīgi, kā arī sāk iegriezties banku kreditēšana gan juridiskām, gan privātpersonām – uz to gan būs uzmanīgi jāraugās. Tas rāda, ka varam diezgan pozitīvi raudzīties uz to, kā attīstīsies Latvijas tautsaimniecība,” klāstīja Ašeradens.

Savukārt, runājot par 5% izaugsmes sasniegšanu, ko par vienu no mērķiem noteikusi pašreizējā valdībā, ministrs uzsvēra, ka vēl ļoti daudz darba jādara. “Ir vairāki virzieni, pie kuriem šobrīd strādājam, un viens, protams, ir uzņēmējdarbības vides uzlabošana. Viens no lieliem jautājumiem šobrīd valdībai ir maksātnespējas administrēšana. Ja runājam par investīciju vidi, mums būs ļoti grūti sagaidīt kādas ārējās investīcijas, kamēr Ārvalstu investoru padome skaidri un gaiši nepateiks, ka šis jautājums Latvijā ir sakārtots. Latvijas ekonomika nav ne tik liela, ne tik izaicinoša, lai šeit ieguldītu resursus. Tomēr šķiet, ka beidzot, spriežot pēc pēdējā konceptuālā ziņojuma par maksātnespējas jomu, ir panāktas būtiskas pārmaiņas un lietas iet labā virzienā. Mums ir jāvienojas, kā monitorējam progresu šajā jautājumā, bet svarīgi, ka panākam izmaiņas no aktīvu sadales uz uzņēmumu atgriešanu atpakaļ dzīvē. Otrs lielais panākums ir maksātnespējas administratoru sertifikācija, kam bija liela neuzticība. Tas saskaras ar jautājumu par Maksātnespējas administrācijas vadītāju – šī persona būs ārkārtīgi izšķirīga, vai Latvijas valstij noticēs kā pievilcīgai investīciju videi,” skaidroja Ašeradens.

Vienlaikus viņš piebilda, ka lieta, kas lielā ātrumā kļūst par milzīgu problēmu, ir izglītības sistēma.

“Jautājums ir par to, kādas kompetences darba tirgum piegādā izglītības sistēma. Šobrīd pasaulē lielāko daļu pārmaiņu veido inženiertehniskās kompetences, un šajā ziņā mums ir milzīgs deficīts – aplēses liecina, ka darba tirgū trūkst apmēram 16 tūkstoši cilvēku ar šādu izglītību. Turklāt, pat neraugoties uz to, ka valdība ir novirzījusi naudu budžeta vietām augstskolās, tās nav iespējams nokomplektēt. Tāpat problēma ir tas, kā jaunieši tiek gatavoti vidusskolās. Vēl viena problēma, kuru šobrīd risinām trīs ministru formātā, ir jautājums par to, kā jauniešus piesaistīt tehniskajai izglītībai. Paredzams, ka nākotnē iztrūkums šajā nozarē būs 30 tūkstoši darbavietu. Trešā megaproblēma ir mūžizglītība. Gandrīz trešdaļa Latvijas iedzīvotāju strādā par minimālo atalgojumu, tas lielā mērā nozīmē, ka tas ir mazizglītots darbaspēks. Ja runājam par ekonomiskām pārmaiņām, jādomā, kā iedot šiem cilvēkiem pietiekami lielu kompetenču grozu,” klāstīja ekonomikas ministrs.

Tāpat viņš norādīja, ka Latvija patlaban būtiski iepaliek e-pārvaldes attīstības jomā, kas, piemēram, Igaunijā ir milzīgs inovāciju un pārmaiņu avots. Ministrs līdz gada beigām plāno startēt ar vairākām iniciatīvām šajā jomā.

“Vārdu sakot, attiecībā uz 5% izaugsmi, bāze ir laba, bet ir jāveic daudz sarežģītu reformu, un tikai tad mēs varēsim runāt par ieguvumiem. Latvija vairs nav lēta darbaspēka valsts, savukārt Latvijas iedzīvotājiem trūkst kompetences, lai konkurētu starptautiskajos tirgos, tāpēc izglītības sistēmai ir jāuzņemas ļoti atbildība par to, kas notiks nākotnē,” teica Ašeradens.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka valdība apņēmusies sasniegt sabalansētu iekšzemes kopprodukta pieaugumu 5% robežās katru gadu no 2018.gada.

Pievienot komentāru

Komentāri (22)

  1. par ko lai atdod savu balsi vēlēšanās? vai tiešām kāds vēl balsos par zzs vai vienotību? puse Latvijas cilvēku ir izģērbti teju pliki….

  2. Nāksies atkārtoti divkāršot algas un prēmijas valsts uzņēmumu valdēm (un tagad arī vēl padomēm)!

  3. Vai tad ar eiropejiskas progresīvās nodokļu sistēmas atjaunošanu ir vieglāk?

  4. Nevar,nevar,nevar,nevar beku kustināt! Atbildēt

    Obligātā veselības apdrošināšana,jau arī,vienīgi Latvijā ir kļuvusi par milzīgu problēmu!

  5. Ministrs un runā muļķības. Uzņēmēji un daudzās iestādes nemaz negrib maksāt normālu algu pat cilvekiem ar augstāko izglītību. Cilvēki ir spiesti piekrist tādai algai, vismaz kaut kas. Lielo algu saņēmēji sēž valdībā un nekaunās sev tās celt vēl un vēl, plus saņem visādas piemaksas. Kur mūsu rūpniecība, kas notiek lauksaimniecībā? Kāpēc cilvēki brauc prom? Ko ministrs atbildēs? Būtu labi uzzināt. Būtu painteresējies par to, cik cilvēku ar augstāko izglītibu ir ilgstoši bezdarbnieki. Praktiska palīdzība no ministra.

    • Ministrs ir skaļrunis.
      Ko viņam uzraksta priekšā, to atskaņo.
      Ja nepareizi sarakstījuši priekšā vai
      sajaucis papīrus, tad iznāk kā iznāk…

    • Diemzheel jaatziist, ka Asheredana retorika par izgliitiibu ir master message vienotiibas PR programmaa un to par nopietnu uztvert nevar.

      Izgliitiiba ir svariiga, tikai izgliitotiem un ticiigiem cilveekiem ir pa speekam dziivot Latvijaa!

      Nav svariigi par ko Asheredans runaa, bet gan kaa vaardaa to vinjsh dara.

  6. ….Latvijas iedzīvotājiem trūkst kompetences, lai konkurētu starptautiskajos tirgos…, bet Latvijas politiķiem bez savas algas paaugstināšanas un ciniskas ūjināšanas vispār nekā nav, pat elementāras cieņas pret nodokļu maksātājiem!!!

  7. Izglītības pamatā ir dažādu valodu, kā sazināšanās iespēju, apgūšana plašā nozīmē, iekļaujot matemātiku kā universālu valodu, un spēju saprast saturu, kas nozīmē dabas un sociālo zinātņu pamatu pārzināšanu. Specifiskās profesionālās zināšanas var apgūt gan mērķtiecīgi stažējoties, gan darba vidē, gan pašmācības ceļā, gan tālāk papildinot iegūtos pamatus kursos, “skolās”.

  8. ko tas rūpnieciskas valsts inženieru īpatsvars darīs pakalpojumu ekonomikā? pasniegs sviestmaizes??

    • paklausoties LNT Vieglatletikas abus komentetajus – milzīga problēma ir netikkai izglītības sistēma – bet pati valoda

    • Lai biezie var savstarpēji plātīties:
      – Man pie durvīm šveicars ar divām augstākajām izglītībām,
      istabene ar trīs, suni ved pastaigā ar divām profesora zvāņijām.
      Visi par minimālo algu ! Kā cara laikā ! –

  9. Vēl vairāk ierēdņu un vēl lielākas algas! Jo to taču var izdarīt ātri!

    • Par diženu Latviju! Atbildēt

      Tieši tā – jo lielākas algas ierēdņiem, jo lielāks IKP. Liels IKP liecina, ka krīze beigusies!
      Bet joprojām aicinu skolotājiem, ugunsdzēsējiem, policistiem, ārstiem, inženieriem maksāt algu 250 eiro/mēnesī. Tā kā ierēdņi ir gudri (ekonomists un jurists ir garants gudrībai visās dzīves jomās, arī inženierzinātnēs, jo piem., daudzi inženieri ir nejēgas ekonomikas un juridiskajos jautājumos, bet visi ekonomisti un juristi lieliski orientējas būvniecībā, metalurģijā, ķīmijā, mašīnbīvē, IT, rūpniecībā), tā kā ierēdņi ir izglītoti, nav pāķi, kalpo no rīta līdz naktij tautai un valstij – jānosaka, ka ierēdņu minimālā alga ir 5000 eiro/mēnesī. Protams, pāķiem jāmaksā pāķu algu.

  10. Vienotības vienas dienas politikas rezultāts!

  11. Boikotējiet inženierzinātnes! Atbildēt

    Aicinu jauniešus nestudēt inženierzinātnes – darbs grūts, bet alga maza. Ejiet mācīties par ekonomistiem un juristiem – tiksiet kādā ministrijā par ierēdni, alga vismaz 2000 eiro mēnesī, sociālās garantijas, viegls darbs bez atbildības, darbs bez nakts stundām un arī brīvdienās nebūs jāstrādā, bieži ceļojumi pa ārzemēm, no darba neviens jūs neatlaidīs…ja paveiksies, tad tiksiet par VIDa vadītāju ar algu 8000 eiro mēnesī.

  12. Melo acīs skatīdamies.
    Pirmkārt, vēl darba tirgū ir padomju laikā izglītību ieguvušie speciālisti (tas, ka daudzi no tiem spiesti strādāt par vēdera tiesu, nenozīmē ka tiem nav izglītības).
    Par vidusskolām un izglītības kvalitāti – prasi ka nu atbildību Piebalgam, kurš sāka reformas uz sabiedrības stulbināšanu, ar steigu atceliet testu sistēmu un apvienotos priekšmetus, nekādas izvēles vidusskolas kursa apjomā VISIEM jāzina pilns kurss.
    Un kas tās par kompetencēm, kurs vienu gadu vajag, citu vairs nē, te biorobotiņus un nedomājošu masu atražo. Izglītots cilvēks spēj kompetenti izmantot zināšanas jebkurā jomā, jebkurā darbā, tikai šauri ieprogrammēta skrūvīte jau skolu beidzot var izrādīties nederīga.

    • Jā vai Piebalgs atzīs savu 90.gadu ministrēšanas kļūdu, kad salaida visu tu – tū… ? Tur jau tas sākums nekompentencei ir. Piekrītu – iz vajadzīgi izglītoti cilvēki ar plašu zināšanu loku ( to šauro specialitāti apgūs pat darbā) , tikai otrādi gan neiznāk – Ja mācīts, ka ir labā vītne, tad pie kreisās nu nekā…

  13. “Gandrīz trešdaļa Latvijas iedzīvotāju strādā par minimālo atalgojumu, tas lielā mērā nozīmē, ka tas ir mazizglītots darbaspēks.”
    Tas lielā mērā nozīmē tikai to, ka viņi negrib UZREIZ nomirt badā kopā ar ģimeni!

  14. Kā tad.Ejat mācīties par inženieriem.Mazliet vairāk par palīgstrādnieka 600 eiro mēnesī saņemsiet.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (3)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+