Ašeradens: lielā ātrumā par milzīgu problēmu kļūst izglītības sistēma 22
Uz Latvijas tautsaimniecības attīstību var raudzīties diezgan pozitīvi, intervijā aģentūrai BNS sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
“Ņemot vērā ģeopolitisko kontekstu, Latvijas situāciju vērtētu kā optimālu. Nākamajā gadā – pie ļoti piesardzīga ekspertu vērtējuma – izaugsme jau budžetā ir paredzēta 3,5%. Protams, joprojām saglabājas augsts patēriņš, kas veicina izaugsmi, bet tāpat eksports attīstās sekmīgi, kā arī sāk iegriezties banku kreditēšana gan juridiskām, gan privātpersonām – uz to gan būs uzmanīgi jāraugās. Tas rāda, ka varam diezgan pozitīvi raudzīties uz to, kā attīstīsies Latvijas tautsaimniecība,” klāstīja Ašeradens.
Savukārt, runājot par 5% izaugsmes sasniegšanu, ko par vienu no mērķiem noteikusi pašreizējā valdībā, ministrs uzsvēra, ka vēl ļoti daudz darba jādara. “Ir vairāki virzieni, pie kuriem šobrīd strādājam, un viens, protams, ir uzņēmējdarbības vides uzlabošana. Viens no lieliem jautājumiem šobrīd valdībai ir maksātnespējas administrēšana. Ja runājam par investīciju vidi, mums būs ļoti grūti sagaidīt kādas ārējās investīcijas, kamēr Ārvalstu investoru padome skaidri un gaiši nepateiks, ka šis jautājums Latvijā ir sakārtots. Latvijas ekonomika nav ne tik liela, ne tik izaicinoša, lai šeit ieguldītu resursus. Tomēr šķiet, ka beidzot, spriežot pēc pēdējā konceptuālā ziņojuma par maksātnespējas jomu, ir panāktas būtiskas pārmaiņas un lietas iet labā virzienā. Mums ir jāvienojas, kā monitorējam progresu šajā jautājumā, bet svarīgi, ka panākam izmaiņas no aktīvu sadales uz uzņēmumu atgriešanu atpakaļ dzīvē. Otrs lielais panākums ir maksātnespējas administratoru sertifikācija, kam bija liela neuzticība. Tas saskaras ar jautājumu par Maksātnespējas administrācijas vadītāju – šī persona būs ārkārtīgi izšķirīga, vai Latvijas valstij noticēs kā pievilcīgai investīciju videi,” skaidroja Ašeradens.
Vienlaikus viņš piebilda, ka lieta, kas lielā ātrumā kļūst par milzīgu problēmu, ir izglītības sistēma.
“Jautājums ir par to, kādas kompetences darba tirgum piegādā izglītības sistēma. Šobrīd pasaulē lielāko daļu pārmaiņu veido inženiertehniskās kompetences, un šajā ziņā mums ir milzīgs deficīts – aplēses liecina, ka darba tirgū trūkst apmēram 16 tūkstoši cilvēku ar šādu izglītību. Turklāt, pat neraugoties uz to, ka valdība ir novirzījusi naudu budžeta vietām augstskolās, tās nav iespējams nokomplektēt. Tāpat problēma ir tas, kā jaunieši tiek gatavoti vidusskolās. Vēl viena problēma, kuru šobrīd risinām trīs ministru formātā, ir jautājums par to, kā jauniešus piesaistīt tehniskajai izglītībai. Paredzams, ka nākotnē iztrūkums šajā nozarē būs 30 tūkstoši darbavietu. Trešā megaproblēma ir mūžizglītība. Gandrīz trešdaļa Latvijas iedzīvotāju strādā par minimālo atalgojumu, tas lielā mērā nozīmē, ka tas ir mazizglītots darbaspēks. Ja runājam par ekonomiskām pārmaiņām, jādomā, kā iedot šiem cilvēkiem pietiekami lielu kompetenču grozu,” klāstīja ekonomikas ministrs.
Tāpat viņš norādīja, ka Latvija patlaban būtiski iepaliek e-pārvaldes attīstības jomā, kas, piemēram, Igaunijā ir milzīgs inovāciju un pārmaiņu avots. Ministrs līdz gada beigām plāno startēt ar vairākām iniciatīvām šajā jomā.
“Vārdu sakot, attiecībā uz 5% izaugsmi, bāze ir laba, bet ir jāveic daudz sarežģītu reformu, un tikai tad mēs varēsim runāt par ieguvumiem. Latvija vairs nav lēta darbaspēka valsts, savukārt Latvijas iedzīvotājiem trūkst kompetences, lai konkurētu starptautiskajos tirgos, tāpēc izglītības sistēmai ir jāuzņemas ļoti atbildība par to, kas notiks nākotnē,” teica Ašeradens.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka valdība apņēmusies sasniegt sabalansētu iekšzemes kopprodukta pieaugumu 5% robežās katru gadu no 2018.gada.
