Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens
Foto – LETA

Āboltiņas brīvlaišana: Ašeradens negrib aiziet pa Piebalga taku 9

Solvitas Āboltiņas izslēgšana no partijas “Vienotība” nenozīmē, ka viņai tūlīt pat būs jāatstāj arī Saeimas frakcija. Vēl vairāk – pagaidām nav zināms, vai viņu frakcijas vadībā tiešām nomainīs Hosams Abu Meri, kā to ieteikusi partijas valde. S. Āboltiņa gan solījusi līdz gada beigām nolikt deputātes mandātu, un, ja solījums tiks pildīts, tad jaunu frakcijas vadītāju “Vienotībai” vajadzēs.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Par šo jautājumu varētu lemt šodien frakcijas sēdē. H. Abu Meri neslēpa, ka esot jau apspriedies ar Āboltiņu. Gan viens, gan otrs uzskata, ka frakcijai lēmums par vadītāju esot jāpieņem vienbalsīgi un diskusijā ir jāpiedalās visiem frakcijas deputātiem.

Patlaban “Vienotības” frakcijā ir 22 deputāti, no kuriem mazāk nekā puse jeb 10 deputāti ir “Vienotības” biedri. Daļa frakcijas deputātu iestājušies jaunajā partijā “Kustība Par”, ir arī vairāku reģionālo partiju pārstāvji.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pirmdienas valdes sēdē, kad tika pieņemts lēmums par Āboltiņas izslēgšanu no partijas, vienprātības nebija. No 13 valdes pārstāvjiem, kas piedalījās sēdē, par šo lēmumu nobalsoja astoņi. Trīs ministri – iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis un labklājības ministrs Jānis Reirs – nebalsoja vispār, bet deputāti Ainārs Latkovskis un Hosams Abu Meri atturējās. Savukārt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš Āboltiņai solījis darbu ministrijā, valdes sēdē nepiedalījās, jo bija devies komandējumā.

J. Reirs sacīja, ka īsi pirms valdes sēdes atgriezies no komandējuma, iepriekš par šādu pavērsienu neesot bijis informēts, tāpēc Āboltiņas izslēgšana viņam nākusi kā sniegs no skaidrām debesīm. Šadurskis, kā zināms, vienmēr turējies pie frakcijas vadītājas labās rokas, savukārt Kozlovskis parasti izrādījis atturīgu vēsumu lēmumos, kas skar partijas iekšējās intrigas.

Arī A. Latkovskis neslēpa, ka viņš vairs nevēloties piedzīvot, ka partijas priekšplānā ir nevis valsts attīstības jautājumi, bet savstarpējie kašķi, kuru dēļ partija zaudējusi ne vienu vien savu biedru. Āboltiņas izmešana no partijas atkal radījusi labu augsni publiskai partijas nesaskaņu apspriešanai.

“Vienotības” priekšsēdētājs Arvils Ašeradens pirms valdes sēdes, kurā tika nobalsots par Ābol­tiņas izslēgšanu no partijas, viņai nosūtīja vēstuli, kurā informēja, ka “(..) valde pēc partijas valdes priekšsēdētāja priekšlikuma šodien izsludinātās valdes sēdes darba kārtībā ir iekļāvusi papildu jautājumu “Par partijas Saeimas frakcijas vadītājas rīcību un publisko komunikāciju ekonomikas ministra amata kandidāta izraudzīšanās gaitā””. Āboltiņa esot publiski komentējusi iespējamos kandidātus uz ekonomikas ministra amatu, lai arī to bija uzticēts veikt tikai partijas valdes priekšsēdētājam.

Savukārt Āboltiņa vēstulē Ašeradenam atbildējusi, ka “jau piektdien jūs informēju, ka man nav pieņemams tas, ka ekonomikas ministra izvirzīšanas procesā frakcija, kurai būs jābalso par attiecīgo lēmumu, tiek segmentēta un šķelta, un izslēgta no lēmuma pieņemšanas procesa. (..) Tāpat jau piektdien Jūs informēju, ka mana klātbūtne valdes sēdē pirmdien dotu nepareizu signālu frakcijai un medijiem, un neplānoju uz to ierasties”.

Reklāma
Reklāma

Neoficiāli partijas biedru sarunās Ašeradena solis tikt vaļā no Āboltiņas tiek vērtēts atzinīgi. Vairāki partijas biedri secina, ka Ašeradens nav vēlējies piedzīvot sava priekšgājēja Andra Piebalga likteni, kad viņš pameta partiju, jo nespēja ņemt virsroku pār Āboltiņu kā neoficiālo partijas vadītāju.

“Kas šobrīd notiek “Vienotībā”?” vaicā Ašeradens vakar publiski izplatītajā vēstulē. Viņš turpina: “Uz šo jautājumu īsā atbilde ir ļoti vienkārša – notiek saliedēšanās ap demokrātiski ievēlētu jauno partijas valdi un tās vadītāju.”