Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
22. augusts, 2016
Drukāt

Ašeradens: Rīgā par ēku siltināšanu pilnīgi nekādas intereses (17)

Foto-LETAFoto-LETA

Arvils Ašeradens

Rīgas pašvaldībā pietrūkst politiskās gribas rast risinājumus ēku siltināšanas problēmām, intervijā aģentūrai BNS sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Viņš norādīja, ka drīzumā sāksies pasākumi Eiropas Savienības (ES) fondu programmā energoefektivitātes celšanai ēkās. “Attīstības finanšu institūcija “Altum” cītīgi strādā pie šī jautājuma, un ceru, ka no septembra programma beidzot sāks strādāt. Cik saprotu, pieteikšanās notiek ļoti aktīvi. Protams, esmu mazliet nelaimīgs, ka, tikai sākoties aukstajai sezonai, atveram programmu, bet ceru, ka tas dos iespēju no nākamā pavasara aktīvi uzsākt darbus,” klāstīja Ašeradens.

Pēc viņa teiktā, ļoti aktīva ir Valmieras, Ventspils, Cēsu un Liepājas pašvaldība, tāpat Tukuma un Jūrmalas pašvaldība, savukārt no Rīgas neesot pilnīgi nekādas intereses.

“Neformāli šo jautājumu esmu pārrunājis ar Rīgas vicemēru Andri Ameriku, un viņa vērtējums bija, ka Rīgā ir ļoti grūti panākt vienošanos starp iedzīvotājiem, lai šos procesus izkustinātu. Tas gan man šķiet vairāk ir politiskās gribas trūkums atrast risinājumus. Tas nav adekvāti, ka ir tik milzīga programma un tā netiek izmantota, ņemot vērā, ka Rīgā ir lielākā daļa siltināmo ēku. Bez Rīgas mums energoefektivitātes mērķus būs grūti sasniegt. Protams, esmu priecīgs par nosauktajām aktīvajām pilsētām, kas darbojas šajā programmā,” pauda ekonomikas ministrs.

Taujāts, kas notiks ar galvaspilsētas dzīvojamo fondu ilgtermiņā, ja netiks veikti uzlabojumi, Ašeradens atzīmēja, ka tas ir jautājums Rīgas domes vadībai. “Manuprāt, ir lieliska iespēja rīdziniekiem baudīt šīs programmas ieguvumus. Piemēram, ar Daugavpils mēru esam pat pārrunājuši, kā piesaistīt šai programmai vēl citu finansējumu,” viņš piebilda.

Pievienot komentāru

Komentāri (17)

  1. Letiņ - tev ir problēmas? Auseklītis, pūšļotājs un siltināšana tās atrisinās! Atbildēt

    Padomijas būvēto dzīvojamo fondu visādi “apsaimniekotāji” un “namu pārvaldnieki” ir noveduši līdz nopietnai slimībai, bet zāļu – kapitālā remonta – vietā ļautiņiem piedāvā ņemt ātro kredītu un iegādāties celtniecības UZTURA BAGĀTINĀTĀJU – siltināšanu …

  2. Publikācija interneta portālā “DELFI”, 12.01.2013.:
    “Ervins Straupe: Siltināšanas veicināšanai jāstrādā, nevis ‘jāmeklē dzirdīgas ausis’!”
    .
    Viedoklis komentāru sadaļā pie publikācijas:
    Mg.oec., MBA (12.01.2013., 09:42)
    .
    Esmu ekonomists lielā apsaimniekošanas uzņēmumā. Kad sākās visa šī epopeja, kuru var raksturot ar lozungiem, ka “siltināšana ir panaceja visiem dzīves gadījumiem”, “visiem apsaimniekotājiem jāsiltina”, “siltināšana (divas kājas) – tas ir labi, nesiltināt (četras kājas) – tas ir slikti”, savukārt apšaubīt siltināšanu skaitījās vēl lielāka ķecerība, nekā pie padomju varas slikti par Dižo Ļeņinu izteikties – tomēr tam visam nenoticēju un parēķināju ieguvumus no šī pasākuma. Rezultātā sanāca, ka vienīgais, kas tiek “siltināta”, ir ekonomika banku sistēmas un “siltināšanas” biznesa izskatā. Jautājumi, par kuriem “pieklājīgā pārvaldnieku sabiedrībā” kategoriski aizliegts runāt, ir sekojoši:
    .
    1. Tie, kas redzējuši māju termogrāfijas, noteikti ir ievērojuši, ka galvenās siltuma noplūdes vietas ir logu šķirbas, ieejas mezgli, pagrabi (īpaši, ja aktuāla kaķumīļu problēma), bojātas paneļu šuves. Paneļu un ķieģeļu sienas nemaz tik ļoti cauri nesalst, tādēļ būtiskus siltuma ietaupījumus var iegūt jau ar minimāliem ieguldījumiem, sakārtojot minētos elementus.
    .
    2. Projektējot padomju laiku mājas, ventilācijas sistēmas tika paredzētas, vadoties no apsvēruma, ka gaisa apmaiņa dzīvojamās telpās notiek arī pa logu / durvju konstrukcijām. Daudzi ir ievērojuši, ka, ieliekot pakešu logus, šie logi visu laiku ir jātur ziemas vēdināšanas režīmā, pretējā gadījumā telpās veidojas mitrums un sasmacis gaiss. Tātad, ja māja tiek hermetizēta – aplikta ar vati un nomainīti logi, siltuma zudumi būs pa atvērtajiem logiem (nu vai arī mitrums bojās mājas konstrukcijas). Ja mājai, kopā ar termosa apvalku, netiek ieviesta ventilācijas sistēma ar rekuperāciju, lielas jēgas (iedzīvotājiem) no šī pasākuma nav.
    .
    3. Pats garšīgākais. Mājas aplīmēšanai ar vati tiek rīkots IEPIRKUMS. Tie, kas ir saskārušies ar veiktiem darbiem “Publisko iepirkumu likuma” rezultātā, zina, ka tā ir iespēja izvēlēties visnekvalitatīvāko un neprofesionālāko darbu izpildītāju. Iepirkuma specifikācijā nedrīkst neatļaut piesaistīt apakšuzņēmējus, tā ir nepamatota konkurences ierobežošana (kas netic, aizejiet ar savu specifikāciju uz LIAA), tad nu rezultātā – darbus veic kāds piektais vai pat septītais apakšuzņēmējs, par naudu, kas palikusi pāri pēc visas starpnieku ķēdītes.
    .
    4. Dārgā (un parasti nekvalitatīvā) “kompleksā siltināšana” teorētiski atmaksājas, ja prognozē tiek ielikta nepārtraukta apkures cenas celšanās, un arī tad ekonomiskais efekts parādās tikai apmēram pēc 16 gadiem (ja tas termoss tik ilgi nostāv un mājas konstrukcijas zem tā). [Saskaņā ar Eiropas Padomes (EP) jaunākajiem pētījumiem – ekonomiskais efekts jeb siltināšanas atmaksāšanās var būt sagaidāma pašā ideālākajā gadījumā tikai pēc 50 gadiem, un arī tad tikai teorētiski, bet vidēji – tikai pēc līdz pat 150 gadiem.] Savukārt, ja apkures cenu pieaugums nepārsniedz 3%, kredīta atmaksas laikā (vidēji 20 gadi) līknes tā arī nekrustojas.
    .
    Nenoliedzami, par savu kopīpašumu ir jārūpējas, tai skaitā, jādomā par apkures izmaksu samazināšanu. Taču – šeit būtu jādomā par savām, nevis banku, “siltināšanas” biznesmeņu un to lobiju interesēm.

    Ir sacīts: “DOMĀ līdzi!!!…” 😉

  3. siltumbiznesotāju dziesmiņa Atbildēt

    Kaut krīze mums nav beigusies un komentos skan gaudas,
    Vēl tauta maksā rēķinus, tātad par daudz tai naudas.
    To naudu nevar atstāt jums, un saprotat jūs paši –
    Mēs izshēmosim aši, ka aptīrīt jūs knaši.
    Mums ļoti patīk naudina tai kabatā, kas jūsējā,
    Un tad pēc vienas shēmiņas tā legāli kļlūst mūsējā!

  4. siltumbiznesotāju dziesmiņa Atbildēt

    Kaut krīze mums nav beigusies un komentos skan gaudas,
    Vēl tauta maksā rēķinus, tātad par daudz tai naudas.
    To naudu nevar atstāt jums, un, saprotat jūs paši,
    Mēs izshēmosim aši, kā aptīrīt jūs knaši.
    Mums ļoti patīk naudiņa tai kabatā, kas jūsējā,
    Un tad pēc vienas shēmiņas tā legāli kļūst musējā!

  5. atkal tautas tracināšana Atbildēt

    Nekādus jaunus kredītus neņemšu, jo nevaru atļauties. Ja Ašeradens grib kādam uzspiest kredītu, lai nāk par galvotāju un drīkst uzreiz arī sākt maksāt, jo es nemaksāšu. Esošos kredītus turpināšu maksāt, bet Ašeradena uzspiesto maksās pats Ašeradens. Starp citu, atkal nonākam pie emigrācijas tēmas. Ja Latvijā turpināsies mēģinājumi izturēties pret cilvēkiem kā slaucamām govīm, tas būs vēl viens motivators pārcelties uz turieni, kur nav rijīgu monopolistu un izspiedējbiznesus lobējošu ministru.

  6. Es varētu piemaksāt,lai nebūtu tik karsts.Turu logus vaļā ,gan vasarā ,gan ziemā.Svaigs gaiss ir svarīgāk ,kā svīšanaka pārmērīgā siltumā.
    Būtiskāk gan ir padomāt par ārējo kiftu uzstādīšanu daudzdzīvokļu mājās.Tur ļoti daudzi padzīvojuši cilvēki dzīvo .Ja ir jānes iepirkumi uz 4.-5. stāvu ,diezkas nav ,vēl ar visādām mugurkaula problēmām.Kad būtot
    Ļ eningradā 1963.g izbrīnījos par šādu jaukumu .

  7. EKONOMIJAS shēma–ES fondu finansējusm -Upurjēri ņem BANKĀ līdzfinansētu 15 gadu kredītu ,,notiek siltināšana ,virtuālā ekonomija ! Tālāk ,saglabāta siltumapgādes sistēma (piegādātājs/Izmaksas) , siltuma izmaksas aug (sitēmas eksplotācijas vai energoresursu sadārdz. dēļ) .Patērētājs ir ieguvis īpašumam reālu(apgrūtinājumu) Kredītsaistības iepretim virtuālai Ekonomijai.Kam labi ? Vai patērētājam ? Nē ! Labi Bankai un Monopolistam (garantēta sistēmas saglabāšana- siltumpiegāde ). Vai Mazpilsētās daudzzēvokļu īpašumi var iegūt Siltumsūkņa un mehānisko sildsistēmu ? Nē ! Jo to neviens Nefinansēs: NE Eiropas Fondi ,Ne VAlSTS ,Ne-Pašvaldība —Ne VIENS ! Ja tā notiktu tad tikai siltuma sistēmas principu nomaiņa radītu 55% siltuma izmaksu ekonomiju,bet 25% vel siltināšana ,iegūstot 80% sarukumu.

  8. Pirmais ir runāt par ENERGOTAUPĪBU ,bet otrais ir MONOPOLS un MANTOTĀ, ARHITEKTŪRA un CENTRALIZĒTĀ siltumapgāde. Itkā jau varētu tīri friši Mazpilsētās Valmierā,Saldus,Talsi,Roja,Limbaži,Tukums realizēt Energotaupības Pilotprojektus ,bet tiemmaz kāds sakars ar Siltināšanu. Vispirms ir jarada Energo taupoša sistēma un tad vel jasiltin panākot kopējo finansiālo kumulatīvo efektu. Iespaidīgi !

    • vispirms jālikvidē monopoli Atbildēt

      jo, kamēr monopolists patvaļīgi nosaka cenas, taupīt ir bezjēdzīgi. Pat vairāk, kaitīgi. Jo jūs maksāsiet gan par taupības pasākumiem, gan vēl monopolcenas maksāsiet. Sajēgu zaudejušie izspiedēji monopolisti apstāsies tikai bankrota draudu priekšā. Tātad vispirms vietējās apkures sistēmas un atteikšanās no bandīta monopolista, pēc tam izvērtēt situāciju un tad arī būs redzams, kur vajadzēs taupīt, kur siltināt, bet kur iztiks ar atteikšanos no monopolista.

  9. Vai KĀDS cilvēks var Izskaidrot LOĢISKO ķēdi —-Daudzdzīvokļu Mājas siltināšana un Patērējāmā CENTRALIZĒTĀ siltumapgādes sitēmas Sniegtā Ekonomija ? Es mēģināju ,bet man nesanāca, es ir muļķis!

  10. Ņemsim tak visi kā viens bankās tos kredītus.Aplīmēsim tās mājas ar porolonu. Un pēc 15-20 gadiem,kad būsim norēķinājušies ar parādiem var būt ka dažuviet tas putuplast porolons vēl turesies,ja ne renovēsim atkal pa jaunam.

  11. Siltināsim nu tak tās mājas. Visi kā viens būsim parādos bankām ar visiem procentiem uz 15 -20 gadiem.Varbūt pat pielīmētais fasādēm porolons līdz tam laikam turēsies. Ja nē,tad ņemsim atkal bankās jaunu aizdevumu jaunai renovācijai!

  12. Kā vienmēr kādiemdikti jau gribas pagrābstīties un pasildīt rokas.Firmiņām vajag nopelnīt.Darbs būs izdarīts tā kā tagad vērojams Olainē. Kad pienācīgi pa namiem šuves nevar salabot. Aizķēza māju fasādi ar baltu vielu,kura līdzīga košļājamai gumijai.Aia viena gala pavelc,viss smērējums nokritīs uz galvas.Toties par to cītīgi jāmaksa. Kaut būtu jābū tieši otrādi un tiem smērētājiem būtu jāmasā mums par morālo kaitējumu.

  13. Problēma ir līdzmaksājumā. Valdības nostājai jābūt viennozīmīgai, kuram vajag lai kaut kas notiek, tas arī par to maksā. ES vajag lai samazinātos kaut kādi CO2 un būtu nosiltinatas mājas, viņi par to arī maksā. Piekrītu arī tiem, kas stāsta par monopolkurinātājiem. Kā var sanākt ka 1MW siltumenerģijas apkurei dzīvoklim izmaksā bez maz 2reiz dārgāk kā privātmājai? Pie tam ņemot vērā uzbūvēšanas un uzturešanas izmaksas. Gan jau ka kādam valdībai pietuvinatam no tā ir labi, tikai “kopējais vezums” no tā nekust.

  14. Bezjēdzīga programma. naudu atnes no eiropas ar vienu maisu, bet 20 gadus caur banku kredītiem nes prom ar daudz maisiem. Tāda ilustratīvi izskatās siltinātāju programma. Biznesu uz nabagiem taisa.
    Izbāžat galvu no eiropas pakaļas – mājas ir privātīpašums, kāda daļa valstij par to, ka es nesiltinu. Privātīpašums. Tas vecais dzīvoklis izmaksu ziņā sāk līdzināties jauna dzīvokļa kredītam. Nu nav jāsiltina avārijas stāvoklī esošas 40-50 gadus vecas ēkas. Maz pozitīvu piemēru, ka pēc siltināšanas dzīvo labāk – sākas mitruma un pelējuma programma, slimības iedzīvotājiem, kuras neviens nesaista ar siltināšanu. Pelējums un mitrums rada slimās ēkas sindromu un attiecīgi ietekmē iedzīvotāju veselību. To siltināšanu vajag valdībai, jo eiropas pakaļā lienot, apsolīja, ka samazinās CO2. Tas co2 ir biržas spekulāciju auglis, ar kura palīdzību tiek slaukti valstu budžeti.

  15. ekonomikas īsais kurss Ašeradenam Atbildēt

    Kamēr ir apkures monopoli, siltināsana ir bezjēdzīga, jo monopolcenas kāpums iznīcinās visus rezultātus.

  16. ekonomikas īsais kurss Ašeradenam Atbildēt

    Kamēr saglabājas izspiedējs apkures monopolists, siltināšana ir bezjēdzīga. Monopolists kompensēs jebkuru patēriņa samazinājumu, uzskrūvējot monopolcenu.

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+