Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
9. oktobris, 2012
Drukāt

Asinis. Uzzinām vairāk par tām

Dainas Girgensones ilustrācijaDainas Girgensones ilustrācija

Šie viskozie šķidrie audi, kas apskalo un caurplūst jebkuram orgānam un ķermeņa daļai, ir visvairāk pētītā organisma substance. Pārmaiņas tajā bieži vien ir visagrīnākā neveselības izpausme.

 

Dažādo asins šūnu daudzums, bioķīmiskie rādītāji un izmaiņas tajos ļauj laikus uzzināt par organismam draudošām briesmām vai to jau skārušiem slimīgiem procesiem, palīdz izvērtēt ārstēšanās efektivitāti un izveseļošanās sekmīgumu.

 

* Organismā, kā zināms, viss ir savstarpēji saistīts. Un asinīm tajā ir īpaša loma – tās piegādā uzturvielas visām ķermeņa šūnām, nodrošina gāzu apmaiņu, atnesot šūnām skābekli un aizvadot ogļskābo gāzi un vielmaiņas atliekproduktus (pienskābi, urīnvielu u. c.), kā arī izplatot organismā dzīvības procesu norisei nepieciešamus ķīmiskus savienojumus (fermentus, vitamīnus, hormonus, imūnšūnas). Asinis piedalās organisma aizsardzībā pret slimības izraisošiem vīrusiem un baktērijām, uztur pastāvīgu ķermeņa temperatūru, relatīvi nemainīgu dažādu vielu koncentrāciju organisma iekšējā vidē jeb homeostāzi, palīdz dziedināt ievainojumus un brūces.

 

* Asins sastāvā lielākā daļa – aptuveni 55% – ir plazma, kas nodrošina audiem nepieciešamo vielu transportēšanu organismā. 90% no iedzeltenā, puscaurspīdīgā viskozā šķidruma veido ūdens, bet tajā ir arī olbaltumvielas (albumīni, globulīni un fibrinogēns), sāļi, lipīdi, glikoze, aminoskābes un citi savienojumi. Plazmas ķīmiskais sastāvs ir tik sarežģīts, ka to nav iespējams izveidot mākslīgi.

Ja no plazmas atdala fibrinogēnu, kas piedalās asins recēšanā, iegūst asins serumu. Tas nesabiezē.

 

* Asinīs ir aptuveni 200 dažādu komponentu, kas katram cilvēkam veido savu, individuāli atšķirīgu asins formulu.

 

Eritrocītu jeb sarkano asins šūnu asinīs ir visvairāk, 40%–50%. Šo saspiesta, abpusēji ieliekta diska veidola asins formelementu galvenā funkcija ir skābekļa piegāde visām organisma šūnām un ogļskābās gāzes aizvadīšana no tām.

 

* Sarkano krāsu asinīm piešķir tieši eritrocīti – precīzāk, to sastāvā esošais īpašais dzelzi saturošais pigments hemoglobīns, kas viegli pievieno skābekli un transportē to. Tāpēc hemoglobīna līmenis asinīs ir tik būtisks.

 

* Eritrocītu un/vai hemoglobīna daudzumam mazinoties, var rasties mazasinība jeb anēmija.

 

* Uz sarkano asins šūnu virsmas atrodas antigēni – kopumā aptuveni 300 –, kas nosaka piederību konkrētai asins grupai. Daļai cilvēku ir A tipa antigēni, citiem B, vēl citiem gan A, gan B antigēni vai arī nav ne vienu, ne otru – un atbilstoši A, B, AB vai 0 grupas asinis.

Visizplatītākā ir 0 jeb I grupa – šādas asinis ir aptuveni 45% cilvēku, A jeb II grupai pieder 40%, B (III) grupai – 11%, bet visretākā ir AB (IV) grupa, tikai 4%.

 

* Veicot asins pārliešanu, jāņem vērā arī katras asinsgrupas īpašnieka rēzus faktors, viszināmākais no visiem eritrocītos esošajiem antigēniem. Caurmērā 15% cilvēku tas ir negatīvs. Ģenētiski noteiktais KELL faktors raksturo asins recēšanas īpatnības.

 

* Leikocīti jeb baltās asins šūnas gādā par organisma aizsardzību pret slimību ierosinātājiem, svešiem mikroorganismiem un slimām, ļaundabīgām šūnām. Ar cirkulācijas plūsmu dažāda veida leikocīti (neitrofilie, eozinofilie un bazifilie; limfocīti un monocīti) sasniedz iekaisuma vietu, koncentrējas tajā un iznīcina bojātās vai atmirušās organisma šūnas vai tajā nonākušos kaitīgos svešiniekus.

Dažāda veida leikocītu procentuālajai attiecībai asinīs ir nozīmīga loma slimību diagnostikā.

 

* Vismazākie formelementi, trombocīti jeb asins plātnītes, saskarē ar gaisu vai nelīdzenu virsmu ierosina asins recēšanu. Šo unikālo procesu nodrošina virkne bioķīmisku reakciju, kuru rezultātā veidojas asiņu receklis – trombs, kas aizsprosto traumas vai cita iemesla dēļ radušos asinsvada bojājumu, tā sieniņa sadzīst, taču asins plūsma netiek nosprostota.

 

* Asins šūnas producē kaulu smadzenes, kas atrodas 206 skeleta kaulos un kuru kopējais svars pieauguša cilvēka organismā ir aptuveni 1,5 kilogrami. Leikocīti veidojas arī liesā un limfmezglos.

 

Jaunas asins šūnas rodas nepārtraukti, pakāpeniski nomainot bojāgājušās. Eritrocīti dzīvo aptuveni četrus mēnešus, leikocītu mūžs ilgst no dažām dienām līdz vairākām nedēļām, trombocītu – aptuveni nedēļu.

 

* Vienā kubikmilimetrā asiņu pieaugušam cilvēkam ir aptuveni 4,5 miljoni eritrocītu, 4500–8000 leikocītu un 200 000–300 000 trombocītu.

 

* Asinis organismā plūst pa artērijām – no sirds uz plaušām un tālāk uz ķermeņa perifēriju, ko sasniedz pa vissīkākajiem kapilāriem, aiznesot turp skābekli un uzturvielas, un atpakaļ pa vēnām uz sirdi. Arteriālās, ar skābekli bagātīgās asinis ir gaišsārtas, venozās, kas skābekli jau atdevušas audiem, – tumšas.

 

* Kapilāros atrodas 5%, artērijās – 20%, bet vēnās – 75% asiņu. Fizioloģiska miera stāvoklī viss asiņu daudzums necirkulē – daļa atrodas tā dēvētajos asiņu depo orgānos aknās, liesā, sarkanajās kaulu smadzenēs.

 

Asinis ir individuāli atšķirīgs ķermeņa šķidrums, kas ietver katra cilvēka unikālu ģenētisko informāciju.

 

* Asins hematoloģisko izmeklēšanu jeb dažādo šūnu daudzuma un proporciju maiņas, eritrocītu grimšanas ātruma pārbaudi veic, nosakot pilnu asinsainu. Šī analīze ir pamatorientieris, kas sniedz pirmo priekšstatu par procesiem organismā. Pilnīgāku informāciju iegūst, izdarot asins bioķīmiskā sastāva analīzi un mērot hormonu līmeni tajās.

 

* Veicot specifiskus asins testus, var spriest, kā darbojas aknas, nieres, aizkuņģa dziedzeris, vai organismā noris patoloģiski iekaisīgi procesi, vai tam bijusi saskare ar noteiktiem vīrusiem.

 

* Konkrētu slimību diagnostikā izmanto arī dažādu marķieru pārbaudi, kas sniedz atbildi: ir vai nav šī kaite. Tāds ir, piemēram, prostatas specifiskais antigēns priekšdziedzera vēža atklāšanai un kardiomarķieris troponīns, kas asinīs parādās, ja attīstās infarkts.

 

* 1996. gadā klīniski sāka izmantot perftorānu – sintētiskās asinis, ko radījuši krievu zinātnieki un kas ir saderīgas ar jebkuras grupas dabiskajām asinīm. To sastāvā 50% – divreiz vairāk nekā gaisā! – ir skābeklis. Tā kā sintētisko asiņu daļiņas ir 40 reizes mazākas nekā eritrocīti, tās spēj nogādāt audiem skābekli pat pa stipri sašaurinātiem kapilāriem.

 

* Lai stiprinātu imunitāti, uzlabotu asinsriti un veicinātu izveseļošanos, asinis var apstarot ar lāzeru. Tas iedarbojas uz vienu asins sastāvdaļu – eritrocītiem, bet tiek izmantots tāds viļņa garums, kas šīm asins šūnām nekaitē. Lāzerstarojums aktivē biomehāniskos procesus organismā.

 

* Neliels asins zaudējums vesela cilvēka organismam nekaitē – tas pat veicina asinsrades aktivēšanu. Tāpēc ziedot asinis – 450 mililitrus vienā reizē – ir pat ieteicams. Turklāt, donoram nododot asinis, tiek veiktas analīzes, lai noteiktu asins grupu, testētu B hepatīta izraisītāja klātbūtni, antivielas pret HIV, C hepatīta un sifilisa izraisītāju. Nosaka arī aknu fermenta līmeni asinīs.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+