Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
30. jūnijs, 2015
Drukāt

Asinspārliešanas aizkulises (1)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Mākslīgās asinis vai pilnvērtīgi asiņu aizvietotāji vēl nav izgudroti, tāpēc medicīnā joprojām nenovērtējamas ir donoru ziedotās asinis. Tomēr, lai asinspārliešanai būtu efekts, tai jābūt attaisnojamai – tā jāizmanto tikai tad, kad citādi nevar, jo šī medicīniskā procedūra saistīta ar dažādu veidu riskiem pacienta veselībai un dzīvībai.

Ziedot asinis ir viens no vienkāršākajiem un plašāk izplatītajiem labdarības veidiem. Lai to darītu, nav jābūt turīgam un pat ne īpaši dāsnam: vairāk par standarta devu – 450 mililitriem – vienā reizē tik un tā nevajadzēs. Ja ir samērā laba veselība un atbilstība citiem kritērijiem, par donoru var kļūt bez bažām, tikai nedaudz jāsagatavojas: dienu iepriekš ieteicams neēst neko treknu (ja asiņu serums ir taukains, ir grūtāk asinīs noteikt infekciju izraisītājus), bet lietot vairāk šķidruma – labi padzerties, ēst zupu. Vajadzētu arī izgulēties, atpūsties. Donoru drošība Latvijā ir augstā līmenī – asiņu ņemšanai izmanto tikai vienreiz lietojamos piederumus. Dodot gūtais neatņemams: ir gandarījums, palīdzot priekšlaikus dzimušam bērnam, cilvēkam, kurš zaudējis asinis, jo cietis avārijā, guvis plašas traumas vai apdegumus, pārcietis nopietnu operāciju vai sirgst ar asinsvēzi.

Ieguvums ir vēl lielāks, jo, iesaistoties donoru kustībā, cilvēks gūst iespēju bez maksas kontrolēt dažus veselības raksturlielumus – ikreiz tiek pārbaudīts hemoglobīna līmenis asinīs, kā arī C hepatīta, HIV un sifilisa izraisītāju klātbūtne. Nepārbaudītas asinis medicīnā neizmanto.

Nododot asinis, donors saņem brokastis, kā arī pusdienu naudu un tiesības uz papildu brīvdienu. Asiņu ņemšana ilgst tikai aptuveni 10 minūtes, pēc tam cilvēks var doties savās ikdienas gaitās, taču pie automašīnas stūres gan labāk sēsties tikai pēc stundas.

Skrupulozs darbs

Sen pagājuši laiki, kad donora asinis uzreiz pārlēja otram cilvēkam. Mūsdienās asinis pirms pārliešanas sadala komponentos, galvenokārt plazmā, eritrocītu masā un trombocītu masā. Pārlej tās asiņu sastāvdaļas, kas konkrētajam pacientam visvairāk nepieciešamas.Pirms erotricītu masas pārliešanas, kā mēdz teikt mediķi, vienmēr notiek saderināšana. Tas nozīmē, ka imūnhematoloģijas laboratorijā nosaka, vai donora asinis konkrētajam pacientam būs piemērotas. Piemēram, ja slimniekam ceļa locītavas operācijas laikā nepieciešams veikt asinspārliešanu, analīzēs pārbauda viņa asinsgrupu, rēzus piederību un citus parametrus.

“Dažādu cilvēku asinis ir ļoti atšķirīgas, piemēram, eritrocītiem vien ir ap 300 antigēnu, un tie ir arī trombocītiem un leikocītiem. No leikocītu antigēnu saderības atkarīgs, vai pacientam būs iespējams, teiksim, pārstādīt donora nieri – vai organisms to pieņems vai atgrūdīs. Arī asiņu komponentu pārliešana ir transplantācija – tiek transplantēti audi, tāpēc jāatrod saņēmēja asinīm pēc iespējas līdzīgākas donora asinis. To nosaka pedantiskā, precīzā procedūrā, jo kļūdīties nedrīkst. Ja pārlies nesaderīgas asinis, organisms tās atgrūdīs,” skaidro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Asinsdienesta vadītāja Inga Dārzniece.

Organisma reakcija uz svešajiem audiem var būt spēcīgāka vai vājāka – tas atkarīgs no imūnsistēmas. “Ja uzšķauda gripas slimnieks un jūsu imūnsistēma ir spēcīga, jūs, visticamāk, ar gripu nesaslimsiet, bet, ja dabiskās aizsardzības spējas ir vājākas, varat saslimt. Līdzīgi organisms reaģē arī uz svešām asinīm,” viņa piebilst.

Pirms asinspārliešanas vispirms vērtē, lai būtu atbilstīgas grupas asinis, jo to nosaka visspēcīgākie antigēni. Kļūdas gadījumā organisms uz nesaderīgas grupas asinīm reaģēs ļoti spēcīgi. Ir četras asinsgrupas – 0, A, B un AB. Par universālu uzskata 0 grupas eritrocītu masu, ko drīkst pārliet arī pacientiem ar citām asinsgrupām, tomēr to dara tikai neatliekamās situācijās izņēmuma gadījumā. Līdzīgi ir ar universālo AB grupas plazmu. “Tādējādi tautā iegājies, ka kādam ir labāka asinsgrupa, bet patiesībā neviena no tām nav ne labāka, ne sliktāka,” uzsver speciāliste.

Asinis nav konservi!

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Dažkārt dzirdami Valsts asinsdonoru centra aicinājumi nodot asinis situācijās, kad to trūkst. Kā asiņu trūkums ietekmē pacientu? “Piemēram, pašlaik Valsts asinsdonoru centra informācija liecina, ka asiņu krājumu pietiek gandrīz visās grupās, bet A grupas rēzus negatīvu asiņu ir pavisam nedaudz,” vērtējot informāciju internetā intervijas brīdī, skaidro Inga Dārzniece. “Tas nozīmē: ja uz mūsu slimnīcu atvestu trīs cilvēkus, kuri, teiksim, cietuši autoavārijā, un viņiem visiem pārliešanai vajadzētu vairāk nekā desmit devas A grupas rēzus negatīvo asiņu, ar krājumiem varētu būt par maz. Parasti nav tā, ka pietrūkst vienas vai divu devu, bet, ja pēkšņi ir vairāk pacientu, asiņu var nepietikt.”

Vai tādā gadījumā nav iespējams piezvanīt zināmajiem donoriem, kuriem ir šādas grupas asinis, lai steigšus sagatavotu visnepieciešamākos asiņu preparātus? “Ja donors nodod asinis, paiet laiks, līdz tās nonāk līdz pārliešanai. Piemēram, ja šorīt pulksten deviņos ir atnācis donors, nākamajā rītā pulksten pusdeviņos visus asiņu paraugus nosūtīs uz Valsts asinsdonoru centru – drošības dēļ visi asiņu izmeklējumi valstī notiek vienuviet. Pēcpusdienā tiks saņemti analīžu rezultāti, bet pēc tam uz katra asiņu maisiņa (uz katra donora nodotajiem 450 mililitriem!) tiks atzīmēts, vai asinis ir veselas, kā arī asiņu preparātiem tiks norādīts derīguma termiņš. Pēc tam tie nonāks asinskabinetā un tātad būs izmantojami tikai trešajā dienā pēc nodošanas.”

Nav iespējams sagatavot lielas rezerves, jo asiņu preparātiem ir derīguma termiņš, piemēram, eritrocītu masai, ko izmanto visbiežāk, – 35 dienas, bet mazgāta eritrocītu masa ir derīga sešas stundas.

Riskants pasākums

Kad asinis saderinātas, tās var izmantot pārliešanai, taču arī tad iespējama kāda pretreakcija – nav simtprocentīgi zināms, ko satur donora asinis. “Katrai asinspārliešanai ir ļoti augsts risks, tāpēc to var uzskatīt par galējo metodi. Ja asiņu zudumu iespējams kompensēt citādi, lietojot zāles, dzelzs preparātus un eritropoetīnu, ja var ēst gaļu un ievērot atbilstīgu režīmu, jāārstējas šādi,” akcentē ārste.

To, vai konkrētajā gadījumā asinis pārliet vai ne, izšķir ārsts, vērtējot hemoglobīna līmeni pacienta asinīs, kā arī kopējo veselības stāvokli.

“Normāls hemoglobīna līmenis ir aptuveni 12–15 gramu decilitrā. Agrāk asinis pārlēja jau tad, ja līmenis nokrita zem 10 – to vērtēja kā anēmiju. Mūsdienās, rēķinoties ar asinspārliešanas radītajām problēmām, jauniem, kopumā veseliem cilvēkiem asinis pārlej, ja līmenis ir zem 7, bet noteiktās situācijās Dzemdību namā un Bērnu slimnīcā tas var būt pat zemāks, pirms ķeras pie galējās metodes. Piemēram, ja jauna, vesela sieviete dzemdībās zaudējusi asinis, bet pēc tam veselīgi ēd un atkopjas, organisms pats kompensēs asiņu trūkumu un donora asinis nevajadzēs. Turpretī pacientam gados, kuram ir cukura diabēts, onkoloģiska vaina vai smaga plaušu slimība, organisms ir izsīcis un pats hemoglobīnu nejaudā atjaunot, būs vajadzīga pārliešana.” Asinskabineta transfuziologs var neizsniegt asiņu preparātus pārliešanai, ja uzskata, ka tai trūkst pamatojuma.

Kādas nevēlamas sekas var būt asinspārliešanai? Visrupjākais pārkāpums ar smagām sekām būtu asinsgrupu sajaukšana. Tad saņēmēja organismā notiktu aglutinācija – asinsšūnu salipšana. Izveidojušies biezumi nosprostotu asinsvadus, būtu traucēta orgānu darbība, kas varētu beigties ar pacienta nāvi. Taču dažādas transfūziju reakcijas iespējamas arī tad, ja pārlej iepriekš rūpīgi saderinātas asinis un nekādu kļūdu nav. Tās var būt, piemēram, alerģiskas izpausmes, teiksim, nātrene, drudzis, inficēšanās ar bakteriālām infekcijām, atgrūšana, cirkulācijas pārslodze, dzelzs izgulsnēšanās audos vai citas nevēlamas izpausmes.

“Drošība veidojas no daudziem komponentiem, no kuriem viens ir personāla atbildība. Tāpēc visiem, kas pārlej asinis, obligāti vajadzīgas speciālas mācības. Ja cilvēki ir zinošāki, kļūdu iespēja ir mazāka,” uzsver Inga Dārzniece.

36,6 konsultante INGA DĀRZNIECE, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Asinsdienesta vadītāja, anestezioloģe, transfuzioloģe, pedagoģe

366_C_logo1

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Es jau arī jaunībā nodevu asinis Laikam jau reizes 30,bet tagad vecumā tas pamatīgi atspēlējas. 2006. gadā man izoperēja nieri un pēc operācijas vēna vairs neņēma pret sistēmu, lai arī kā māsinas nepūlējās. tagad asins analīzi vairs var paņemt tikai no delnas virspuses un arī ne vienmēr. Tā kā nepārcentieties ar to nodošanu jo vecumdienās tas var atspēlēties.

Draugiem Facebook Twitter Google+