Asociācija: Alkohola reklāmu ierobežojumi nesamazina grādīgo dzērienu patēriņu 3
Alkohola reklāmu ierobežojumi būtiski nesamazina grādīgo dzērienu patēriņu, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.
Taujāta, cik ētiska, viņasprāt, ir alkohola reklamēšana, Liepiņa norādīja, ka nedz viņa, nedz asociācija nesaskata iemeslu, kādēļ alkoholu nevarētu reklamēt, ja Latvijā to drīkst ražot un pārdot, turklāt valsts no tā iegūst akcīzes nodokli.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka valstij nevajadzētu arī tik ļoti ierobežot alkohola reklāmu, jo tas nekādā veidā neveicina tā patēriņu.
“Reklāma pēc būtības palīdz izvēlēties zīmolu. Piemēram, veikalā pie stenda ir simts iespējas, no kurām katrs individuāli izvēlas pieņemamāko. Parasti izvēle tiek veikta starp zīmoliem, kuri iespiedušies atmiņā, vai arī pēc produkta cenas,” sacīja LRA vadītāja.
Tāpat viņa skaidroja, ka alkohola reklāmas ierobežojumi nav piemēroti visās Eiropas valstīs, tādēļ tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ reklāmdevēju nauda aizplūst uz ārzemēs reģistrētajiem medijiem.
Savukārt vaicāta, kā viņa vērtē ķermeņa tēla vai dzimumu lomas attēlojumu reklāmās, Liepiņa sacīja, ka par šādiem jautājumiem neapšaubāmi notiek diskusijas. Runājot par dzimumu lomām, viņa ieskatā dzimums ir bioloģiski noteikts, bet lomas ir katra paša izvēle. “Es esmu tikai par to, lai mēs nedzīvotu kaut kādos stereotipos, bet nevajadzētu aiziet arī galējībās. Es domāju, ka cilvēkiem vajadzētu atkāpties un uz visu tā reāli paskatīties no malas – cik tālu mēs iesim ar mūsu sociālajām lomām,” uzsvēra asociācijas vadītāja.
Viņasprāt, jautājumi par sociālajām lomām sabiedrībā brīžiem tiek neadekvāti uzsāktas, norādot, ka starp LRA biedriem ir notikušas ļoti daudz diskusijas par ētikas jautājumiem, lai saprastu,vai tas, ko saredz viens vai daži cilvēki, ir attiecināms uz sabiedrības kopējo uztveri. “Var likties, ka cilvēks, kas attēlots reklāmā, ir tādā pozā, kāda dažiem var šķist aizskaroša, bet 99% iedzīvotāju tas absolūti neliksies aizskaroši. Tad mums ir jāizvērtē, cik tas redzējums un argumentācija ir objektīva, lai par to būtu vērts runāt un kādam aizrādīt. Tāpēc tas risks vienmēr pašiem zīmolu īpašniekiem ir jāizvērtē,” sacīja Liepiņa, piebilstot, ka reklāmai jābūt arī likuma robežās.
Turpretī taujāta, vai stereotipu izmantošana reklāmās nav visbiežāk noteicošais faktors, kas uzrunā auditoriju, LRA valdes priekšsēdētāja skaidroja, ka stereotips pēc būtības nav nekas slikts, jo tas ir īsākais stāsta formāts, kas ļauj saprast, par ko ir runa. “Vārdam stereotips tiek piekabināta negatīva birka, kas patiesībā varbūt nav pamatoti. Stereotips pats par sevi ātri ļauj saprast, par ko mēs runājam,” sacīja Liepiņa.
Runājot par sociālajām lomām, viņasprāt, ir svarīgi katram individuāli pieņemt lēmumu, kā dzīvot, atrodot sev piemērotāko dzīves modeli, nevis cenšoties uzspiest savus uzskatus citiem. “Mēs gribam uzspiest citam cilvēkam dzīvot tā, kā mēs uzskatām par pareizu. Nevajag uzspiest. Vienkārši ļaujam visiem dzīvot, izdarot savas izvēles. Ir mums likumi, kuru ietvaros visi dzīvo un neaizskar viens otru. Bet nu nevajadzētu katrā reklāmā saskatīt arī aizskārumu,” norādīja asociācijas vadītāja.
