Asociācija: lauksaimnieki vēl joprojām cer uz atbalstu piena buļļu audzēšanai 4
Lauksaimnieki vēl joprojām cer uz Eiropas Savienības atbalstu piena buļļu audzēšanai, aģentūrai BNS atzina Latvijas Piena ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Alpa-Eizenberga.
“Nekas jau nav akmenī iecirsts. Šobrīd Zemkopības ministrija ir pateikusi, ka noteikumus būs iespējams mainīt tikai no 2017.gada. (..) Taču dažādas organizācijas, arī Lauksaimnieku apvienība, ir iesniegušas vēstuli un prasa mainīt likumu jau šogad. Vai tas izdosies? Ļoti ceru,” sacīja Alpa-Eizenberga.
Viņa norādīja, ka nepiešķirtā atbalsta dēļ Latvijā varētu samazināties piena buļļu audzētāju skaits. “Pagājušajā gadā Latvijā ir palielinājies nobarojamo piena šķirņu bullīšu īpatsvars saistībā ar subsīdijām. Loģiski, ka atbalsts bija un ir ļoti noderīgs. (..) Liela daļa saimniecību pārdod piena bullīšus jaunajiem lauksaimniekiem un viņiem to piena bullīti sanāk izaudzēt tikpat dārgi, ja ne pat dārgāk, kā gaļas liellopu audzētājiem. Tas nozīmē, ka valdība šobrīd ir pieņēmusi lēmumu, ka laukos ražošanu nevajag, labāk, lai jaunais lauksaimnieks ņem un iet pagastā prasīt pabalstu nevis pērk piena bullīšus un viņus audzē,” teic Alpa-Eizenberga.
Latvijas Piena ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja piebilda, ka piena buļļu audzēšana prasa tikpat lielas izmaksas, cik gaļas liellopu audzēšana. “Šobrīd ir sašķirots – gaļas liellops saņem atbalstu, par to, ka aug un ganās pļavā, bet piens šķirnes bullis nevar saņemt atbalstu par to, ka tādā pašā pļavā aug un ganās. (..) Viņi [Zemkopības ministrija] to pamato tā, ka mēs atbalstīsim gaļas ražošanas nozari, bet piena šķirnes bullis nav gaļa. Sanāk, ka mums ministrija pasaka – paldies, mums pievienoto vērtību bullīšiem nevajag radīt Latvijā, to, lūdzu, lai rada Nīderlandē, Dānijā, Turcijā, mums Latvijā to nevajag darīt. Tajā pašā laikā Finanšu ministrija un premjere saka, ka mums vajag darīt tā, lai mēs radītu produkcijai pievienot vērtību tepat Latvijā,” sacīja Alpa-Eizenberga.
Savukārt Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamentā aģentūrai BNS norādīja, ka lēmumi par saistītā atbalsta ieviešanu Latvijā pieņemti, konsultējoties ar lauksaimnieku organizācijām, bet ne vienmēr lauksaimnieku organizāciju un valsts viedokļi dažādos jautājumos sakrīt. “Jāņem vērā, ka pieejamais finansējums saistītajam atbalstam, ir ierobežots, tādēļ gaļas ražošanas saglabāšanas nolūkā tika pieņemts lēmums atbalstīt tikai gaļas šķirnes liellopus vai liellopus iegūtus krustojumā ar gaļas šķirnes dzīvniekiem,” paskaidroja ministrijā.
Vienlaikus ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamentā norādīja, ka piena buļļi netiešā veidā saņem subsīdijas no saistītā atbalsta, kas paredzēts piena nozarei par slaucamām govīm. Saistītajam atbalstam par slaucamām govīm tiek izmantoti 46% no kopējā saistītā atbalsta apmēra. Tāpat ministrijā piebilda, ka atbalsta vajadzības tika izvērtētas, ņemot vērā piena buļļu skaitu Latvijā 2013.gadā, kad Latvijā bija 14 151 piena bullis, kas attiecīgajā gadā sasniedza 16 mēnešu vecumu.
Aģentūra BNS jau vēstīja – lauksaimnieki ir pauduši bažas, ka Latvijas lauku attīstību negatīvi ietekmēs jauno tiešo maksājumu kārtības ietvaros no 2015.gada līdz 2016.gadam nepiešķirtais atbalsts piena buļļu audzētājiem.
Latvijas Piena ražotāju asociācija apvieno piena ražotājus, lai veicinātu piena ražošanas attīstību, veidotu partnerattiecības ar piena pārstrādes uzņēmumiem, kā arī pārstāvētu piena ražotāju intereses dažādās institūcijās.
