Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
28. decembris, 2012
Drukāt

Asociācija: Šogad veikta virkne siltumenerģijas tarifu pazemināšanas pasākumu

radiatori_fragments3

Šogad veikta virkne pasākumu, lai pazeminātu siltumenerģijas tarifus, vērtējot 2012.gadu, biznesa portālam “Nozare.lv” teica Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) valdes loceklis Andris Akermanis.

Viņš norādīja, ka siltumuzņēmumu mērķis ir apmierināts klients, bet, ja ir augsti tarifi, klienti ir nikni. Uzņēmumi šogad ļoti aktīvi izmantojuši Eiropas Savienības (ES) fondus un īstenojuši citus pasākumus, lai veiktu trašu rekonstrukcijas un samazinātu siltuma zudumus. “Diemžēl šogad dabasgāzes cenas ir uzkāpušas vēl nebijušos augstumos, un tas ir “noēdis” rekonstrukciju ieguvumus – ne visiem klientiem ir apkures tarifu samazinājums,” norādīja Akermanis.

Tādēļ saistībā ar to, ka šogad ir visu laiku augstākais gāzes cenas līmenis, ņemot vērā akcīzes nodokli, izmantotas iespējas pāriet uz šķeldu. Akermanis vērtēja, ka aptuveni trešdaļa vai vairāk Latvijas siltumuzņēmumu izmanto šķeldu, un visi šie uzņēmumi ir līderi zemāku tarifu ziņā. “Šis ceļš jāizmanto visiem tiem, kas to var,” teica LSUA valdes loceklis.

Kā lielāko pozitīvo stāstu viņš minēja Liepāju, kur, pateicoties biomasas koģenerācijas stacijai, tarifi pazeminājušies par aptuveni 13%. “Tas ir neapšaubāms veiksmes stāsts, kas apliecina, ka, ilgtermiņā plānojot siltumapgādes attīstību, pašvaldība kopā ar siltumuzņēmumu var sasniegt ļoti labus rezultātus,” teica Akermanis un piebilda, ka tarifi vēl pazemināsies, jo Liepājā iecerēts uzstādīt arī biokoģenerācijas katlus.

Kā citus veiksmes stāstus, kur jau tiek izmantota šķelda vai to iecerēts izmantot, LSUA pārstāvis minēja Rīgu, Ventspili, Daugavpili, Jelgavu, Tukumu, Kuldīgu, Valku, Cēsis, Limbažus, nākotnē – Valmieru. Īpaši viņš izcēla Ludzu, kur, tāpat kā Tukumā, tiek izmantots Latvijas izstrādne – dūmgāzu kondensators, kas no tā paša šķeldas daudzuma dod klāt 15-20% enerģijas. Viņš piebilda, ka daļā minēto pilsētu veiksmes stāstus īstenojuši privāti uzņēmumi.

Savukārt Cēsis, viņaprāt, līdz šim ir negatīvais piemērs, kas vēršas pozitīvs. Pilsētā par siltumtīklu operatoru kļuvis “Dalkia” meitasuzņēmums “Jaunā fabrika”, kas veic liela mēroga rekonstrukciju, un vēl šajā apkures sezonā sāks apkurē izmantot šķeldu. Pēc Akermaņa domām, Cēsīs ir iespēja atkārtot Liepājas veiksmes stāstu, un tas apliecina, ka siltumapgādes sistēmas attīstība jāplāno ilgtermiņā.

“Bāleliņi bļauj, ka nevajag maksāt “Gazprom” par gāzi, bet atšķirībā no daudziem citiem uzņēmumiem “siltumnieki” to reāli ir izdarījuši,” norādīja Akermanis. Viņš informēja, ka Latvijas katlumājās šķelda veido 34%, bet nākamgad šis rādītājs varētu gandrīz dubultoties. Gāze siltumapgādē gan dominē citā efektīvā enerģijas ražošanas ciklā – koģenerācijā. Šajā jomā gan Ekonomikas ministrija (EM), nosakot atbalsta ierobežojumus, ir radījusi nākotnes problēmu, kura jārisina, minēja LSUA pārstāvis.

Vienlaicīgi viņš norādīja, ka Latvijā koksnes izmantošanā ir savi tehnoloģiskie ierobežojumi, tāpēc nav reāli domāt, ka visu siltumapgādi varētu nodrošināt ar koksni. Viņš skaidroja, ka koģenerācijā no gāzes var saražot 67% elektrības, bet atlikušais ir siltums. Savukārt no koksnes var saražot 25% elektrības, bet pārējais ir siltums, kuru nav kur likt. Pēc viņa skaidrotā, ja vēlas koģenerāciju veidot efektīvu, tad ir jāražo tik elektrības, cik ir siltuma patēriņš.

Viņaprāt, nav pareizi no mūsu “zaļā zelta” – koksnes – ražot siltumu, kam nav pretī siltuma patēriņš, un siltums jālaiž gaisā. Viņš uzskata, ka EM “karošanai” ar pārspīlēto atbalstu zaļajai enerģijai ir pamats, jo, piemēram, biogāzes stacijas nereti tiek veidotas, neparedzot siltuma piegādi patērētājiem. LSUA atbalsta zaļo enerģiju, ja siltums tiek izmantots racionāli.

Lai gan Akermanis uzskata par pareizu domu atteikties no lielajām, dāsnajām, nepamatotajām dotācijām atjaunojamo energoresursu izmantošanā, vienlaikus asociācija norāda, ka kopā ar ūdeni EM izlējusi no silītes ”bērnu”, attiecinot to uz gāzes koģenerāciju. ES koģenerācijas tehnoloģijas tiek viennozīmīgi atbalstītas, ja ir siltuma patērētāji. LSUA pārstāvis norādīja, ka atjaunojamie resursi nav vienīgais veids, kā pazemināt siltuma cenu, un to var izdarīt arī, ražojot siltumu no gāzes koģenerācijas režīmā. “Arī šo iespēju grēks neizmantot,” teica LSUA pārstāvis.

Viņš norādīja, ka saskaņā ar augusta beigās pieņemto valdības lēmumu, kas paredz noteikt termiņu atbalstam gāzes koģenerācijas stacijām, pēc desmit gadiem koģenerācija tiks pilnībā apstādināta. “Iznākusi kļūda, kas ir jālabo attiecībā uz siltumapgādi, kas ir ne mazāk jūtīga un vārīga par rūpniecību. Rūpniecībai vajag zemākus elektrības tarifus, bet to nevar darīt uz iedzīvotāju rēķina. Noliedzot koģenerāciju, diemžēl tas tiks veikts uz iedzīvotāju rēķina,” norādīja Akermanis.

LSUA patlaban gatavo vēstuli, ko tuvākajā laikā paredzēts iesniegt Ministru prezidentam un ekonomikas ministram, un ko atbalsta arī Nacionālā enerģētikas konfederācija, aicinot paredzēt izņēmumus attiecībā uz koģenerācijas stacijām, kas dod siltumu centrālās siltumapgādes sistēmai.

Vaicāts par izaicinājumiem nākamajam gadam, Akermanis teica, ka tie arī būs saistīti ar siltumtarifu pazemināšanu. Viņš atzīmēja, ka ES nauda patlaban gandrīz ir izmantota, nākamajā gadā vēl jāapgūst nauda, kas palikusi pāri no iepriekšējā perioda. Nākamais ES fondu periods sākas 2014.gadā.

Viņš arī atzina, ka lielākais kreņķis ir parādi par siltumu, līdz ar to maksātājiem ir daļēji jāsedz kopējie parādi vietās, kur situācija nav atrisināta. Septembra vidū, pēc LSUA informācijas, parādi par siltumenerģiju lielajās pilsētās veidoja 21 miljonu latu, bet jaunāki dati nav apkopoti.

“Nav normāli, ka maksātāji maksā par nemaksātājiem. Ministrijas un Saeima dara ļoti maz, lai paātrinātu parādu piedziņu no nemaksātājiem,” sprieda Akermanis un piebilda, ka nepieciešamas izmaiņas Civilprocesa likumā, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, Dzīvokļa īpašuma likumā, jo iedzīvotājiem nereti dominē “sociālistiskā doma”, ka siltums pienākas. Diemžēl par kurināmo siltumapgādes uzņēmumiem jānorēķinās pilnā apjomā un savlaicīgi, pretējā gadījumā siltuma nebūs nevienam, teica Akermanis.

Viņš norādīja, ka par siltumu ir jāmaksā, bet, ja nevar samaksāt, nepieciešama valsts un pašvaldību palīdzība. Akermanis arī uzsvēra, ka siltums ir dārgs, bet, pirmkārt, tas ir saistīts arī ar to, ka laižam to caur “caurajiem”, t.i., energoneefektīvajiem namiem gaisā. Viņš piebilda, ka tas ir nopietnāks pārmetums dzīvokļu īpašniekiem un namu apsaimniekotājiem. “Nauda guļ, iedzīvotāji un namu apsaimniekotāji – ņemiet, siltiniet mājas! Siltumuzņēmumi iekļaujas energoefektivitātes kustībā, saprotam, ka tas ir maģistrālais ceļš, kas nodrošinās arī zemākus tarifus. Nav tā, ka gribam tikai maksimālos tarifus,” norādīja LSUA valdes loceklis.

Nākamajam gadam Akermanis siltumuzņēmumiem novēlēja veiksmīgas rekonstrukcijas, savukārt klientiem – siltināt mājas un norēķināties par siltumu, jo tad silti un labi būs visiem.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+