Mobilā versija
Brīdinājums +4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
15. jūnijs, 2012
Drukāt

Asociācijas: Lēmums nedevalvēt latu bija pareizs

Foto - LETAFoto - LETA

Savulaik tā arī nepieņemtais lēmums par lata devalvāciju bija pareizs, jo eksportējošo nozaru attīstībai tas neko nebūtu devis, izdevuma “Latvijas Biznesa gada pārskats” veidotāju – uzņēmuma “Firmas.lv” un biznesa portāla “Nozare.lv” – rīkotajā diskusijā “Vai situācija eksporta tirgos ir labvēlīga?” atzina attiecīgo nozaru asociāciju vadītāji.

Kā jau ziņots, savulaik 2006.-2008. gadā Latvijā noritēja karstas diskusijas, ka viens no labākajiem atbalsta veidiem eksportā varētu būt valūtas devalvācija, kas veicinātu eksportu. Jautāti, vai šis nepieņemtais lēmums bija pareizs vai nē, uzņēmēji atbildēja apstiprinoši.

“Toreizējais lēmums bija pareizs. Devalvācija neko daudz nedotu, jo tajā brīdī bija “nobrukuši” pasaules tirgi un valdīja pietiekami liels haoss,” sacīja Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas prezidents Vilnis Rantiņš,

“Brīdī, kad bija runas par devalvāciju, daudzi neticēja latam. Notika valūtu konvertācijas un problēmas ar bankām. Tādā situācijā valūtas devalvācija būtu sliktākais scenārijs,” piekrita Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa

Kā norādīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, toreiz tika ieturēts mērķtiecīgs kurss uz iekšējo devalvāciju un “būtu muļķīgi veikt vēl kādu pagriezienu”.

“Tagad jau var diskutēt, vai tas bijis pareizi vai nē, bet sava veida devalvācija notika, un tas deva zināmus rezultātus. Kaut, ja salīdzinām Eiropas kokrūpniecības nozares, ir divas valstis, kas ir spīdoši izgājušas no dziļās krīzes bedres – tā ir Polija, kurā notika reāla devalvācija, un Latvija ar iekšējo devalvāciju,” sacīja Klauss.

Tam piekrita Latvijas Autopārvadātāju asociācijas “Latvijas Auto” valdes priekšsēdētājs Valdis Trēziņš.

“Tā kā esam starppakalpojumu sniedzēji, vairāk izdevumus jūtam ārvalstīs. Patiešām, Polijā devalvācija deva ļoti pozitīvu stimulu transporta sektoram, tomēr Latvijas situācija bija savādāka. Laikā, kad visā Eiropas Savienībā iekšzemes kopprodukts krita, Polija bija vienīgā, kur tas bija pozitīvs. Tomēr salīdzinājumā ar Latviju Polijā ir daudz lielāks iekšējais tirgus,” sacīja Trēziņš.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+