Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
10. marts, 2015
Drukāt

Aspazijas un Raiņa orbītā

logoRainagads_2

“Pastāvēs, kas pārvērtīsies” – šo Aspazijas un Raiņa 150. jubilejas gadam izvēlēto izcilā dzejnieka poētisko moto varam attiecināt arī uz savu izdevumu. Sadarbībā ar Kultūras ministriju, sākot ar šo numuru, “Kultūrzīmes” regulāri lasītājiem piedāvās padziļinātu ieskatu Aspazijas un Raiņa gada norisēs un ar tām saistītajos procesos Latvijas kultūrpolitikā.

Šobrīd, kad pagājuši jau divi mēneši kopš izcilajiem dzejniekiem veltītā gada sākuma, tā vien liekas – jauši vai nejauši, kaut kas mūsu apziņas dziļākajos slāņos liek mums pēc iespējas ikdienišķot Aspaziju un Raini. Jāpiekrīt filozofei Skaidrītei Lasmanei, kura teikusi, ka, mēģinot abus dzejniekus itin kā laikmetiskot, mēs tiecamies padarīt viņus ērtus, piemērot mūsu idejām vai bezidejām. Bet – viņi pretojas šai ikdienišķošanai. Mēs varam ilgi prātot, kādam laikmetam pieder Aspazija un Rainis. Kā teicis filozofs Artis Svece: ne mūsu, bet arī ne savam. Tomēr cik mūsdienīgi un aktuāli šodien skan Raiņa uzstādījums: “Vajag garīgi organizēt savu tautu!”

Rakstnieks Jānis Kalniņš reiz ir teicis: “Viss Rainis neder nevienai politiskai strāvai.” Bet pats dzejnieks: “Man gandrīz visi nāca pretī ar nesaprašanu.” Rainis to vairāk bija domājis sava laika politiskajā kontekstā, tomēr tas šķiet tikpat būtiski arī mūsdienās. Kaut vai – kāpēc Aspazijas un Raiņa jubilejas gadā uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt izcilo dzejnieku pašu darbu iestudējumus Latvijas valstiskajos teātros? Vai tāpēc, ka 21. gadsimtā mums ir tik grūti iedziļināties un koncentrēt savu uzmanību, ka vairs nesaprotam šo ģēniju valodu, viņu pārpasaulīgo un simbolisko vēstījumu? Ko gan tas vēsta par mūsu izglītības sistēmu, kas pieļauj skolotājiem pašiem principā izvēlēties, cik un kā mācīt Aspaziju un Raini. Līdz līmenim, lai spētu saprast Raini, jaunieši izaug tikai pēc tam, kad vidusskola jau pabeigta. Un kas pēc tam?

Kur slēpjas Aspazijas un Raiņa ideju pārlaikmetiskuma un pat pārpasaulīguma noslēpums? Kāds bija Raiņa izsapņotās valsts ideāls? Ko paši iegūstam un ko zaudējam, par katru cenu cenšoties laikmetiskot izcilos dzejniekus? Atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem atlikušajos šā gada mēnešos varēsit lasīt “Kultūrzīmēs”. Būs gan intervijas ar interesantām kultūras personībām, kuras iesaistītas Aspazijas un Raiņa gada norisēs, gan apaļā galda diskusijas un problēmraksti, kā arī, protams, vērtēsim aktuālos gada kultūras notikumus.

Domāju, ka būtu liela veiksme, ja Aspazijas un Raiņa gads vismaz nedaudz veicinātu to procesu, kura gaitā abi dižgari no papildu dimensijas, kur visu laiku ir pastāvējuši, vismaz nedaudz atgrieztos mūsu katra personīgās kultūrapziņas dimensijā. Iespējams, tāpēc vērts sākt kaut vai ar brīnišķīgo Raiņa mīlas liriku (atcerēsimies: “Es mīlu tevi tā/ Kā vārds mīl ausi/ Kā stars mīl aci…”), bērnības atmiņu tēlojumiem, Aspazijas un Raiņa dzeju bērniem… Varbūt sāksim lasīt Aspaziju un Raini jau šovakar?

Pievienot komentāru

Hermaņa režisētās "Madama Butterfly" pirmizrādi "La Scala" rādīs arī RīgāTrešdien, 7. decembrī, notiks Alvja Hermaņa režisētās operas "Madama Butterfly" pirmizrāde pasaulslavenajā opernamā "La Scala", un to, vietējiem skatītājiem par prieku, tiešraidē varēs noskatīties arī Rīgā kinoteātrī "Splendid Palace".
Draugiem Facebook Twitter Google+