Foto – no “Planētas noslēpumi”. Ilustratīvs attēls

Garām Zemei lidos asteroīds: to vēros arī no Baldones Šmita teleskopa 3

Trešdien garām Zemei lidojošā asteroīda vērošanas projektā iesaistīts arī Baldones Šmita teleskops, trešdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

Kā stāsta Latvijas Universitātes Astronomijas institūta direktors, Baldones observatorijas vadītājs Ilgmārs Eglītis, šis teleskops ir tieši šādu asteroīdu novērošanai ļoti labi pielāgots, jo tam ir liels redzeslauks, kas ir vajadzīgs šo jauno objektu meklēšanai.

Asteroīda diametrs ir ap 650 metriem, tomēr atklātā kosmosā šo var uzskatīt par nelielu objektu, ko sarežģīti fiksēt pat ar radaru palīdzību. Mazāki asteroīdi uz Zemes nokrīt reizi piecos gados, taču lielu daļu no tiem nemaz nepamana, jo tie nokrīt neapdzīvotos reģionos. Šis asteroīds Zemei lido garām 1,8 miljonu kilometru attālumā, un tas ir nepilnas piecas reizes tālāk nekā no Zemes atrodas Mēness.

CITI ŠOBRĪD LASA

Astronomu uzdevums visā pasaulē ir izpētīt šo objektu parametrus, lai precīzi modelētu to kustību.

“Cik ilgi apmēram šie asteroīdi jāvēro, lai viņiem būtu precīzas orbītas? Tie ir 3-5 gadi. Un pašlaik ir jau izdarīti tie radaru mērījumi. Tie precizē orbītu pilnīgi precīzi. Kaut gan pietiek arī ar optiskiem novērojumiem, lai šos asteroīdus vairs nepazaudētu un jebkurā mirklī varētu atrast debesīs,” sacīja Eglītis.

Ar Baldones Šmita teleskopa palīdzību pāris gadu laikā atklāti jau 40 jauni asteroīdi, tostarp nozīmīgākais 2008.gadā atklātais asteroīds, kam dots nosaukums “Saule”.

Iespējamība, ka kāds no atklātajiem asteroīdiem saskarsies ar zemi tuvākajās desmitgadēs, ir niecīga, taču bīstamību rada līdz šim neatklātie un tāpēc neprognozējamie asteroīdi. Kopumā mūsu Saules sistēmā ir ap 66 000 asteroīdu, no kuriem apzināti tikai 25%.

“Ja šis asteroīds ietriektos Zemē, tad rastos lielas problēmas aviācijai uz visas zemeslodes, jo tas putekļu un pelnu līmenis atmosfērā būtu ļoti augsts un faktiski lidojumiem vajadzētu pielikt punktu uz vairākām desmitgadēm,” sprieda Eglītis.

Nākamā sastapšanās ar lielu asteroīdu gaidāma 2029.gada 13.aprīlī, kad Zemei pietuvosies asteroīds “Apofiss” ar 325 metru diametru. Tas palidos mums garām tikai 31 300 kilometru attālumā un būs novērojams pat ar neapbruņotu aci.