Astilbes – graciozs krāšņums dārza ēnainajā pusē 0
Astilbes – ziedaugs, kas nāk no Āzijas un labprāt dzīvo vēsāka klimata teritorijās, ir perfekts akcents dārza ēnainajā pusē. Šķiet, viskrāšņāk astilbes izskatās lielos puduros, jo to kuplā lapotne un staltie, garie un pušķveidīgie ziedi ir nudien kaut kas iespaidīgs! Varat neraizēties par to, ko šogad iestādīt tajā dārza stūrī, kur valdonīgi klājas ēna: astilbes tur iedzīvosies ļoti ātri un priecēs ar savu tumšzaļo stāvu un labi pamanāmajiem ziediem!
Astilbes var lepoties ar savu apjomīgo lapotni un spalvveidīgajiem ziediem, kas, lai gan vienkārši, tomēr izskatās karaliski. Toņu gammā var atrast sev tīkamāko rozīgo, balto un pat tumšsarkano nokrāsu, turklāt jaunākajām šķirnēm ir izveidoti oranžīgi vai pat zeltaini ziedi. Kombinācijā ar lapotnes tumšzaļo krāsu un stingro, spēcīgo stublāju košie ziedi veiksmīgi izturēs arī skarbākus laikapstākļus. Tomēr astilbes ir ļoti jāsargā no karstuma un izžūšanas. Kā jau izslavētas, tās labprāt aug ēnainās vietās, taču tām nekaitē arī vakara saule. Noteikti vajadzētu izvairīties no tveicīgās dienas saules, jo tā var augu apdedzināt.
Attiecībā uz izžūšanu jāteic, ka augam vienmēr nepieciešama pastāvīgi mitra augsne. Tam nepieciešama dziļa laistīšana (taču izvairieties no peļķu veidošanas!) un arī mulčas kārta uz augsnes virsmas. Augsnei nepieciešamas trūdvielas, ko nodrošinās gan tā pati mulča, gan dažāds mēslojums: no kūdras un perlīta līdz pat universālajiem maisījumiem. Svarīgi, lai mēslojums būtu bagāts ar slāpekli, fosforu un kāliju – visi trīs elementi nodrošinās krāšņus ziedus un kuplu lapotni.
Visa gada laikā, izņemot mitruma nodrošināšanu un sargāšanu no karstas saules, citu lielu norādījumu attiecībā uz kopšanu nav. No jūnija līdz pat jūlija vidum astilbes priecēs ar saviem ziediem, turklāt tie pēc izziedēšanas nav uzreiz jānogriež – to var izdarīt arī nākamās sezonas agrā pavasarī, jo jauni ziedi tik un tā neizplauks. Galvenais norādījums par stādīšanas laiku – būtu ieteikums izvairīties no stādīšanas vasaras karstākajā periodā, taču, ja nav iespējas no tā izvairīties, jāseko, lai augsne būtu labi apūdeņota un vienmēr mitra.
Galvenās raizes var sagādāt tādas lapotnes problēmas kā miltrasa un dažādi bakteriāli lapu plankumi. Bieži vien ir manāmi arī smecernieki un lygus lineolaris. Lai apkarotu šīs nelaimes, nepieciešams izmantot fungicīdus, insekticīdus vai pesticīdus. Tomēr jāņem vērā, ka ar pesticīdiem kaitēkļi līdz galam iznīcināti netiek.
Vai jūs zinājāt, ka:
- astilbes kā kultūraugu Eiropā ieviesa vācu botāniķis Džordžs Ārends, kurš ir licis pamatu astilbju selekcijai un ir izaudzējis 84 astilbju sugas un šķirnes;
- Nacionālā botāniskā dārza kolekcijā aug 117 astilbju šķirnes – lielākā daļa no 162 pasaulē izaudzētajām šķirnēm un 18 izplatītākās savvaļas sugas un to varietātes;
- 20. gadsimtā astilbes izmantoja kā istabas augus iekštelpām;
- astilbes ilgi turas vāzē kā grieztie ziedi;
- dažas astilbju šķirnes smaržo un pievilina tauriņus.
