Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
5. februāris, 2015
Drukāt

Astoņzobu mizgrauži gandē Alūksnes Tempļa kalna parka egles

Foto: LETAFoto: LETA

Tempļa kalns un Saules tilts Alūksnē.

Alūksnes novada pašvaldības aģentūra “Spodra” aizvadītā gada nogalē Tempļa kalna parkā konstatēja strauju egļu bojāeju, ko izraisa astoņzobu mizgrauži.

Konsultējoties ar jomas ekspertiem par to, kā parkā saglabāt pēc iespējas vairāk veselu koku, pieņemts lēmums izzāģēt bojātos un novājinātos, kaitēkļu apdraudētos kokus. Šo koku izzāģēšana uzsākta jau pērn un turpināsies līdz aprīļa vidum, informē Alūksnes novada pašvaldības pārstāve Evita Aploka.

Lai pārliecinātos par situācijas attīstības gaitu, Alūksnes novada pašvaldība pieaicināja Valsts meža dienesta (VMD) patologu Vasīliju Kolaču, kurš, februāra sākumā apsekojot parka teritorijā esošās egles, apstiprināja aģentūras mežziņa Āra Kreiča rudenī konstatēto situāciju par paaugstinātu astoņzobu mizgraužu aktivitāti Tempļa kalna parkā un ieteica kokus nozāģēt.
 
Sadarbībā ar Kolaču ir tapis rīcības plāns. Saskaņā ar to līdz aprīļa vidum, kad sāksies putnu ligzdošanas liegums, izzāģēs vēl aptuveni 30 kokus, kuriem ir izteiktas mizgraužu bojājumu pazīmes, kā arī stipri novājinātus kokus, kas var kļūt par nākamajiem potenciālajiem kaitēkļu uzbrukuma upuriem, stāsta pašvaldības pārstāve.

VMD speciālists skaidrojis, ka astoņzobu mizgrauzis īpaši lielos apmēros Latvijā savairojies pēc 2005. un 2009. gada vējgāzēm, un uzsvēris, ka šī vairs nav tikai Latvijas, bet arī visas Eiropas egļu audžu problēma, jo astoņzobu mizgrauzis ir visbīstamākais egļu kaitēklis, kas uzbrūk novājinātiem kokiem. Pavasarī, kad gaisa temperatūra paaugstinās virs +20 grādiem, kaitēkļi sāk iemitināties kokos, palienot zem to mizas, kur tie pārtiek no koksnes un strauji vairojas.

Tāpat kā rudenī ir jāpļauj labība, tā arī egļu audzēm ir savs ciršanas vecums – 81 gads, kas ir zinātniski pierādīts. Tempļa kalna parkā ir ļoti daudz ap 120 gadus vecu priežu un egļu, kuru ciršanas vecums tātad ir jau gandrīz divreiz pārsniegts. Līdzīgi kā cilvēks, kam līdz ar vecumu rodas dažādas kaites, arī koki kļūst vecāki un novājināti, kaitēkļi to jūt un uzbrūk šādiem kokiem, – kaitēkļu izplatīšanos raksturo Kolačs.

Ja kaitēkļu izplatība nav liela, ar tiem var mēģināt cīnīties, izmantojot speciālus feromonu slazdus. Taču Kolačs ir novērtējis, ka Tempļa kalna parkā šim kaitēkļu apkarošanas veidam nebūs vajadzīgās efektivitātes. Turklāt minētos slazdus kaitēkļu pievilināšanai lielākoties izmanto zinātniskos nolūkos, bet nepareiza to lietošana var izraisīt pretēju efektu – vēl lielāku kaitēkļu savairošanos.

Kolačs norāda, ka Tempļa kalna parka teritorijā šie kaitēkļi savairojušies jau tādā apjomā, ka vienīgais veids, kā cīnīties pret to tālāku izplatību, lai novērstu koku iznīcināšanu lielos apjomos, ir bojāto un nokaltušo koku izzāģēšana.
 
Maija sākumā meža patologs Kolačs kopā ar pašvaldības aģentūru “Spodra” plāno apsekot pārējās egles un turpināt kaitēkļu apkarošanu ar nākamo soli – tiks izvēlēti “ķeramkoki”, kurus nogāzīs un atstās neatzarotus, nesagarumotus. Šie koki, pastiprināti izdalot feromonus – smaržu, kalpos kā ēsma kukaiņiem. Pēc meža patologa teiktā – vienā šādā kokā var “saķert” aptuveni 300 000 kukaiņu, kas kopā ar koku tiks izvesti no parka, lai sadedzinātu koka zarus un mizu.

Tā kā astoņzobu mizgrauzis strauji izplatās un, meklējot barību, spēj veikt pat 60 kilometrus lielu attālumu, ir apsekots koku stāvoklis arī Muižas parkā un Siseņu priedēs, kur egļu vecums tāpat pārsniedz 100 gadus un līdz ar to ir uzskatāms par augsta riska grupu kaitēkļu uzbrukumam. Arī tur ir konstatēta šī kaitēkļa klātbūtne, tādēļ arī muižas parkā zāģēs mizgraužu bojātos un novājinātos kokus, kas varētu veicināt kaitēkļu izplatību.

“Cīņa ar mizgraužu invadētajiem kokiem ir uzsākta pamatoti. Jā, ir žēl, ka koks jānozāģē, tomēr cilvēkiem jāapzinās, ka egles ir pāraugušas, to vecums ir lielāks par 100 gadiem, daudzām ir sakņu trupes pazīmes – koki savu mūžu ir nodzīvojuši. Šādi koki kļūst par kaitēkļu upuriem un veicina tālāku to izplatību. Tādēļ, ja veidojas kaitēkļu perēklis, tad šie koki jānogriež,” uzsver Kolačs.

Līdz šim nogrieztie koki nodoti Mālupes pagasta pārvaldei, kas tos pārstrādās zāģmateriālos un izmantos Mālupes salas estrādes remontam – taps jauna skatuve, estrādes koka daļas, kā arī tiks labots tiltiņš uz estrādi.

VMD Tempļa kalna parku novērtējis kā ļoti vērtīgu audzi, kāda reti kur vairs saglabājusies. Pašvaldība, izprotot parka nozīmību, domā par tā attīstību, gan sakopjot un sakārtojot tā teritoriju, gan arī plānojot jaunus stādījumus. Šobrīd, lai parku saglabātu, pats svarīgākais ir, ņemot vērā jomas ekspertu ieteikumus, attiecīgi rīkoties, lai novērstu bīstamā kaitēkļa izplatību.

Pievienot komentāru

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga -0.4
Alūksne -3.3
Daugavpils -2.6
Saldus -2.4
Liepāja +0.6
Jelgava -1.7
Ventspils +1.9
Limbaži -3
Madona -2.5
Rēzekne -2.9
Kanādas latvieša dzimtenei veltīts atklājums – sudrabmāli (1)Oriģinālu pulvertehnoloģijas metodi izgudrojis latviešu izcelsmes kanādiešu arhitekts Roberts Dambergs
Draugiem Facebook Twitter Google+