Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Sestdiena, 10. decembris, 2016
16. jūnijs, 2014
Drukāt

Astotais Cēsu Mākslas festivāls sāksies 11. jūlijā

Ekrānšāviņš no youtube.comEkrānšāviņš no youtube.com

Aina no Jona Mekas filmas "Endija Vorhola dzīves ainas: draudzības un krustpunkti".

Šogad mākslas festivāls Cēsis risināsies no 11. jūlija līdz 9. augustam, piedāvājot kopumā 38 mūzikas, vizuālās mākslas, kino, teātra un gastronomijas notikumus, informē festivāla mārketinga vadītāj Ieva Priediena.

Mākslas festivāls “Cēsis” notiek jau kopš 2007. gada, gūstot ne vien reģionāla un valstiska, bet arī starptautiska mēroga atzinību.

Festivāla veidotāji – direktors Juris Žagars, mūzikas programmas vadītāji Indra Lūkina un Arturs Maskats un vizuālās mākslas programmas vadītāja Daiga Rudzāte – apliecina, ka tajā netrūks ne ierasto klasisko lietu, ne dažādu pārsteigumu.

“Festivāla mūzikas notikumi septiņu vasaru garumā ir bijis garš ceļš uz nupat atklāto Vidzemes koncertzāli “Cēsis”, kam būs svarīga loma ne tikai Vidzemes reģionā, bet visā Latvijā,” raksturo Juris Žagars. Pirmo reizi festivāla koncerti varēs norisināties jaunā un mūsdienīgā akustiskā koncertzālē, bet izcilo kino programmu varēs baudīt ar modernu digitālo projektoru aprīkotā kinozālē. Turklāt pirmo reizi festivāls piedāvās tik plašu un daudzveidīgu teātra programmu. Savukārt vizuālās mākslas sadaļas spektrs – no klasiskām līdz pārsteidzoši izaicinošām ekspozīcijām.

Festivāla atklāšanas pasākums 11. jūlijā koncertzālē “Cēsis” sola kino, mākslas un mūzikas pasaules savstarpējo saspēli. Šī gada festivāla īpašā personība būs pasaulslavenais lietuviešu izcelsmes amerikānis, par avangarda kino krusttēvu dēvētais mākslinieks, dzejnieks un režisors, cilvēks-leģenda Jons Meks. Atklāšanas pasākuma pirmajā daļā, 92 gadīgajam metram klātesot, tiks demonstrēta viņa dokumentālā filma “Endija Vorhola dzīves ainas: draudzības un krustpunkti” (1982). Otrajā daļā – muzikāls notikums “Kinomūzika okeāna viļņos”, kurā populārais komponists un perkusionists Rihards Zaļupe kopā ar saviem domubiedriem izpildīs paša komponēto mūziku Māra Martinsona filmai “Oki – okeāna vidū” speciāli festivāla atklāšanai tapušā aranžējumā.

Jona Meka dzīvei un daiļradei veltītā retrospekcija tiks atklāta 11. jūlijā Cēsu alus brūzī, kur vizuālās mākslas ekspozīcijas uzmanības centrā būs Jona Meka mūža 91 notikums un tajos iesaistītie cilvēki. Savukārt Vidzemes koncertzāles “Cēsis” kinozālē katru festivāla sestdienu notiks Jona Meka filmu skate. 12. jūlijā festivāls aicina uz Jona Meka un kino pazinēja Viktora Freiberga publisko sarunu par avangarda lomu pagātnes un šodienas kultūras ainā.

Visu festivāla laiku Cēsu Izstāžu namā skatītājiem tiks piedāvāta latviešu klasiķes, gleznotājas Maijas Tabakas darbu izstāde. Tās ietvaros būs skatāmas gleznas no privātkolekcijām, tādējādi piedāvājot unikālu iespēju aplūkot mākslas darbus, no kuriem daļa līdz šim nekad nav tikusi izstādīta publiski.

Cēsu festivāls piedāvās arī Venēcijas biennāles Latvijas paviljona atskaņas. Cēsu pils klētī būs izstādīta mākslinieka Kristapa Ģelža lielformāta plastikāta glezna “Mākslīgais miers IV”, ko idejiski var uzskatīt par turpinājumu pirms trim gadiem Venēcijas biennālē izstādītajam ciklam, savukārt Cēsu alus brūzī būs apskatāma Kaspara Podnieka un Kriša Salmaņa “North by Northeast” (“Ziemeļi – Ziemeļaustrumi”) no Latvijas paviljona ekspozīcijas iepriekšējā, 55. starptautiskajā Venēcijas mākslas biennālē, kā arī Artūra Puntes multimediālā instalācija “Dzeja interjerā”.

Jaunā koncertnama kinozālē skatītājiem būs unikāla iespēja noskatīties leģendārās kinozinātnieces Valentīnas Freimanes veidoto kino mūziklu zelta izlasi (atklāšanas seanss 13. jūlijā ar Ernsta Lubiča filmu “Viena stunda ar tevi”, 1932). Tiks demonstrētas 13 filmas, kas tapušas laikā no 1932. līdz 1952. gadam un kļuvušas par kino mūziklu zelta klasiku.

Viens no centrālajiem mūzikas notikumiem būs simfoniskās mūzikas koncerts “Ravela Šeherezade un Štrausa varonis”, kurā piedalīsies soprāns Kristīne Gailīte un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris ar savu jauno māksliniecisko vadītāju Andri Pogu pie diriģenta pults (25. jūlijs, koncertzāle “Cēsis”). Citu vakaru koncertzālē klausītāji tiks aicināti uz Šveicē dzīvojošās latviešu pianistes Artas Arnicānes un Īlingas simfoniskā orķestra (Londona) koncertu “Maskata tango un Elgara simfonija” (26.jūlijs, Eiropas kultūras apmaiņas projekts).

Kā katru gadu, izcili koncerti skanēs arī Sv. Jāņa baznīcā. Ar “Gruzijas dvēseli gruzīnu balsīs” baznīcas velves piedziedās gruzīnu vīru grupa Iberi (12. jūlijs). Gaidīts notikums ir Ineses Galantes solokoncerts (18. jūlijs), kurā skatītāju tik iemīļotā dziedātāja kopā ar ērģelnieku Aivaru Kalēju aicinās baudīt Johana Sebastiāna Baha, Georga Frīdriha Hendeļa un Antonio Vivaldi korāļus un operu ārijas. Kamerkoris Stella Montis (Francija) baznīcā izdziedās “Parīzes klaigas un Vaska klusās dziesmas” (27. jūlijs). Savukārt Cēsu meža skolas izcilajā un klausītāju iemīļotajā kamerzālē 19. jūlijā paredzēts intīmāks mūzikas notikums – “Dziesmu un romanču vakars”, kas veltīts vienam no visu laiku izcilākajiem Latvijas basiem – dziedātājam Nikolajam Goršeņinam.

Festivāla teātra programmā iekļautas četras skatītāju un profesionāļu atzītas triju Latvijas teātru izrādes. Koncertzāles skatuvi apdzīvos Liepājas teātra muzikālais dzīvesstāsts “Piafa” (režisore Laura Groza-Ķibere, 1. un 2. augusts), Nacionālā teātra “Mollija saka jā!” (režisors Pēteris Krilovs, 7.augusts) un “Jūtu tektonika” (režisors Mihails Gruzdovs, 9. augusts), kā arī Dailes teātra “Vecpuiši un vecmeitas” (režisors Regnārs Vaivars, 8. augusts).

Arī šogad gardēži un estēti aicināti uz gastronomisko performanci Cēsu alus brūzī. “Nepieradinātās vakariņas turpinās…” (12. jūlijs) apspēlēs 1,61803398875 – zelta griezumu, sauktu arī par dievišķo skaitli dabā, mākslā, arhitektūrā, mūzikā, dizainā un arī gastronomijā.

Cēsu pils parka estrādē šogad festivāla ietvaros – “Instrumentu” koncertšovs (19. jūlijs). Koncertu un izrāžu laikā jau tradicionāli vecākiem būs iespēja savus bērnus uzticēt Radošajai bērnistabai.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+