Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
24. maijs, 2016
Drukāt

Astrīdes un Ivara Ivasku pasaules telpā

Foto - Diāna JanceFoto - Diāna Jance

Dzejniece Astrīde Ivaska savā darbistabā Rīgā, Pulkveža Brieža ielā. 2014. gada pavasaris.

Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa nodaļā tikko atklātas dzejnieku Astrīdes un Ivara Ivasku memoriālās istabas. Bibliotēkas otrajā stāvā  līdz 30. jūnijam apskatāma Ivara Ivaska mākslas darbu  un franču dzejnieka un ekskluzīvo grāmatu izdevēja Pjēra Lekvīra (1922 – 2013) izdevumu izstāde.

Šobrīd Latvijā zied ābeles un nozied ievas. Putni dzied tik skaņi, ka apklust ļaužu valodas. Dabas skaistums ir tik pārlaicīgs, ka to spēj aprakstīt tikai dzejnieki. Tieši šajā pavasarī latviešu dzejniece Astrīde Ivaska (dzimusi Hartmane, 1926 – 2015) un Rīgā dzimušais igauņu dzejnieks, literatūrzinātnieks un mākslinieks Ivars Ivasks (1927 – 1992) ieguvuši atkal jaunas mājas, un interesenti var tās apmeklēt. Astrīde reiz rakstīja: “Celsim māju no vēja, kas šūpojas gobas zaros,… un sauksim savā vārdā.” Astrīdei un Ivaram Ivaskiem bijis bagāts un stiprs mūžs. Trimdā dzīvodami, abi dzejnieki kļuva par pasaules kultūras dižgariem, sarunājās, rakstīja un lasīja daudzās valodās, ne mirkli neaizmirsdami igauņu un latviešu valodu skaņas. Baltijas bērnību verandas stikliņu gaisma atspīdēja gan bēgļu ceļos Vācijā, gan ilgos gados Amerikā, gan ceļojumos un īslaicīgās mājās Īrijā, Francijā, Somijā un Spānijā… Amerikā, Oklahomas universitātē, Ivars Ivasks veidoja globālajā kultūrvidē ietekmīgo žurnālu “World literature today” (“Pasaules literatūra šodien”).

Gan Misiņa bibliotēkas, gan abu dzejnieku likteņi bijuši trauksmaini, tos kā lappuses šķīruši 20. gadsimta traģiskie notikumi, taču šogad maijā viņi ir satikušies Rūpniecības ielā 10 – visi trīs no Skolas ielas, kur reiz dzīvoja. Jānis Misiņš nodibināja bibliotēku Skolas ielā 3, Ivars Ivasks uzauga Igaunijas vēstniecībai piederošā ēkā Skolas ielā 13, savukārt Astrīdes Ivaskas ģimene kādu laiku dzīvoja Skolas ielā 22.

Literatūrzinātnieces un Astrīdes Ivaskas daiļrades pētnieces Anitas Rožkalnes, kā arī ilggadējās palīdzes Tatjanas Jablonskas rūpīgi iekārtotajās piemiņas istabās Misiņa bibliotēkā jaušama kādreizējā dzejnieces radītā noskaņa. Darba un dzīves telpās laiks ir apstājies, un tomēr turpina ritēt. Ivasku istabās bibliotēkā būs apskatāmas ap sešiem tūkstošiem dažādu krājuma vienību sešpadsmit valodās. Izmantojot Latvijas Nacionālās bibliotēkas katalogu, grāmatu krājumam, vēstulēm, dzejnieku piezīmēm varēs piekļūt literatūras pētnieki un interesenti no visas pasaules. Ivara Ivaska gandrīz visu mūžu ik dienu igauniski rakstīto dienasgrāmatu piecdesmit divi sējumi glabāsies un būs pieejami pētniekiem Igaunijas literatūras muzejā Tartu.

Dzejnieka un mākslinieka Ivara Ivaska izstādes zīmējumi un kolāžas atgādina atspoguļojumus rasas lāsēs. Rūpīgi vilktajās līnijās parādās dzīve, dzeja un gaistošas pārdomas. “Es zīmēju, jo brīžam nevaru izturēt vārdu radīto troksni,” tā reiz teicis pats mākslinieks. Zīmējumi tiešām nerada fizisku trok­sni, bet atbalsi dzejai, domām un sapņu mirdzumam gan. Savukārt abu dzejnieku tuva drauga, franču dzejnieka un īpaši skaistu mākslas grāmatu izdevēja Pjēra Lekvīra darbu izstāde saplūst ar abu Ivasku pasaules telpu.

Pievienot komentāru

Objektu Dobelē saista ar 11. septembri; dome aicina nedramatizēt (5)Sociālajos tīklos izraisījusies diskusija par Dobeles pilsētas domes fasādeis piestiprināto lidaparāta astes daļas mulāžu, kas daļai vērotāju likusi atcerēties 11. septembra notikumus ASV. Domes pārstāve Dzintra Matisone aicina šo instalāciju skatīties kontekstā ar ikgadējo Lielo sniegavīru saietu un nesaistīt ar traģēdijām.
Draugiem Facebook Twitter Google+