Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
23. augusts, 2014
Drukāt

Astrofiziķis aprēķinājis precīzo impresionisma rašanās brīdi

Foto: wikimedia commonsFoto: wikimedia commons

Noskaidrots precīzais impresionisma dzimšanas brīdis: 1872. gada 13. novembris pulksten 7.35 no rīta, vēsta portāls sciencedaily.com.

Interesanti, ka speciālists, kurš šo datumu un laiku noteica, ir nevis mākslas zinātnieks, bet gan astrofiziķis. Teksasas universitātes profesors Donalds Olsons, vadoties pēc pirmās impresionistiskās Kloda Monē gleznas “Impresija. Saullēkts”. Pierādījumi Donalda Olsona ievadesejā būs aplūkojami izstādē, ko nākamajā mēnesī atklās Monē Marmotana muzejā Parīzē.

Minētā Monē glezna savas pastāvēšanas laikā speciālistiem jau uzdevusi ne vienu vien mīklu – piemēram, vai glezna tapusi 1872. gadā, kā to norādījis pats mākslinieks, vai 1873. gadā, kā to vēlāk sprieduši mākslas zinātnieki. Taču šī, nenoliedzami, bija vissarežģītākā. Lai noteiktu laiku, kad glezna tapusi, Olsonam bija jāatrod ne tikai precīzā viesnīca, kurā Monē bija apmeties 1872. gada rudenī, bet arī precīzais viesnīcas numurs, kas izrādījās Havras viesnīcas “d’Amiraute” trešā stāva istaba ar balkonu uz dienvidaustrumiem.

Olsons aprēķināja, ka glezna tapusi no rīta saullēktā (dažās izsolēs tā izlikta ar nosaukumu “Impresija. Saulriets”), kā arī to, ka šādā punktā tā var atrasties divreiz gadā: novembra vidū un janvāra beigās. Saule pakāpusies divus līdz trīs grādus virs horizonta, tātad, pēc Olsona sprieduma, gleznā attēlots brīdis 20 līdz 30 minūtes pēc saullēkta.

Nākamais solis bija aprēķināt datumu. Tam palīdzēja jūras līmenis: gleznā attēloties lielie kuģi ieiet ostā vai iziet no tās var tikai 3-4 stundas paisuma laikā. Saules stāvoklis un paisums atbilda 19 dienām 1872.-73. gadā.

Nākamais solis bija izpētīt laika prognozi, izslēdzot mākoņainās dienas, kurās saule nebūtu redzama, un dienas bez miglas, rezultātā nonākot pie sešiem iespējamajiem datumiem.

Noteicošā balss piederēja Havras Modernās mākslas muzeja kuratorei Žeraldīnei Lefevrai, kura pārliecinoši pierādīja: Monē nevarēja uzturēties Havrā 1873. gada janvārī. Tas nozīmē, ka “Impresija. Saullēkts” tapusi Havrā, 1872. gada 13. novembrī pulksten 7.35 no rīta.

Protams, ja Monē gleznā redzamo ainu attēlojis precīzi, taču impresionisma virzienam bija raksturīgi gleznot ātri, un arī gleznas izpēte liecina, ka tā tapusi pāris stundu laikā.

Glezna pirmoreiz tika izstādīta 1874. gada 15. aprīlī Anonīmo mākslinieku biedrības izstādē, kas vēlāk kļuva pazīstama kā pirmā impresionistu izstāde. Tobrīd jaunais virziens izpelnījās asu kritiku, bet līdz mūsdienām kļuvis tik slavens, ka nav šaubu: glezna, kas impresionismam deva tā nosaukumu, no septembra vidus līdz janvārim tiks apskatīta intensīvi.

Pievienot komentāru

Strīdā par Laikmetīgās mākslas muzeju no KM piedzen 652 335 eiro (1)Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta par labu SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums" no Kultūras ministrijas (KM) piedzina 652 335 eiro saistībā ar Laikmetīgās mākslas muzeja projektu.
Draugiem Facebook Twitter Google+