Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
17. februāris, 2015
Drukāt

Astronomijas amatieru novēroti “mākoņi” uz Marsa uzdod jaunas mīklas zinātniekiem

Ilustrācija - European Space AgencyIlustrācija - European Space Agency

Astronomijas amatieri novērojuši uz Marsa dīvainus, milzīgiem putekļu mākoņiem līdzīgus veidojumus, kas zinātniekiem uzdod jaunas mīklas par Sarkanās planētas atmosfēras sastāvu, teikts pētījumā, kas pirmdien publicēts žurnālā “Nature Geoscience”.

Pirmo reizi savādā parādība novērota 2012.gada 12.martā uz dienas un nakts robežas Marsa kalnainajā dienviddaļā. Viens no mākoņiem sākumā atgādinājis nelielu punu, izveidojies desmit stundu laikā un bijis vērojams vēl aptuveni 11 dienas. Otrs pamanīts nepilnu mēnesi vēlāk, 6.aprīlī, aptuveni tajā pašā vietā, un redzēts vēl aptuveni desmit dienas.

Turklāt mākoņi arī “uzvedušies” dīvaini – tie novēroti rītos, dienas laikā izzuduši un nav bijuši redzami arī vakarā, bet ik rītu parādījušies atkal.

Mākoņi, ja tos par tādiem var saukt, sniegušies 200 līdz 250 kilometru augstumā – daudz augstāk, nekā parasti sniedzas uz Marsa novērotās putekļu vētras, – un pletušies 500 līdz 1000 kilometru platumā.

Astronomi pieļauj, ka novērotā parādība varētu būt vai nu ledus daļiņu mākoņi vai Marsa polārblāzma, tomēr neviens no šiem minējumiem nesniedz izsmeļošu skaidrojumu par šo mutuļu rašanos un liek uzdot jaunus jautājumus par Marsa atmosfēru.

Putekļu mākoņus uz ceturtās planētas var novērot, bet parasti tie neveidojas augstāk par 50 kilometriem un nav tik plaši. Vajadzīgi arī īpaši atmosfēras apstākļi, lai sāktos putekļu vētras. Turklāt mākoņu atstarotās gaismas analīze liek domāt, ka tie nesastāv no Marsa virsmas putekļiem.

Kā norādījis pētnieku grupas vadītājs Agustins Sančess-Lavega no Basku Zemes universitātes Bilbao, Spānijā, ticamāks izskaidrojums varētu būt sasalušu ūdens tvaiku vai ogļskābās gāzes mākoņi, bet tad planētas atmosfēras temperatūrai šai augstumā būtu jābūt daudz zemākai, nekā liek domāt modelēšanas rezultāti.

Vēl viens skaidrojums varētu būt polārblāzma, kas radusies, Saules vēja daļiņām mijiedarbojoties ar planētas magnētisko lauku, bet, kā uzskata astronoms Nikolass Hevens no Hemptonas universitātes ASV Virdžīnijas štatā, nav īpaši daudz pierādījumu, kas apstiprinātu šādu pieņēmumu, tādēļ viņam ledus mākoņa versija tomēr šķiet “kaut mazliet ticamāka”.

Marsam nav vienlaidu magnētiskā lauka, vienīgi atsevišķas magnētisko anomāliju joslas, un mīklainie mākoņi novēroti tieši vienā no šādiem rajoniem, kur iepriekš redzētas arī polārblāzmas. Tomēr minētajā laikā Saules aktivitāte nav bijusi īpaši augsta.

Aktīvi vulkāni uz Marsa līdz šim nav novēroti – jaunākie lavas lauki varētu būt vairākus miljonus vai pat desmitiem miljonu gadu veci, lai gan no ģeoloģiskā viedokļa tas nav ilgs laiks.
Uz Marsa virsmas bieži parādās jauni meteorītu krāteri, bet arī šāda hipotēze nav ticama, ņemot vērā mākoņu savādo “uzvedību”.

Sančess-Lavega kopā ar kolēģiem turpinās meklēt mīklas atminējumu, sadarbojoties ar astronomijas amatieriem un izmantojot Marsa kosmisko aparātu novērojumus.

Pievienot komentāru

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+