Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
25. novembris, 2014
Drukāt

Jaunais “vecais” ministrs Kaspars Gerhards ir komandas spēlētājs (3)

Foto - Ivars BušmanisFoto - Ivars Bušmanis

Vecsvirlaukā tas “pussalas” trijstūris, kur Svitene ietek Lielupē, pieder Kaspara Gerharda senčiem – Jāņa Langes dzimtai, arī Gerhardu atvasēm. Kaspara vecvectēvs zemi sadalīja un trīs mājas novēlēja saviem bērniem.

Kāpēc Kaspars Gerhards ir tieši tāds, var apjaust, iepazīstoties ar dzimtas vēsturi. Kaspara vecākiem nebija kur atgriezties – 
no mājām Jelgavas centrā pēc kara palikuši tikai gruveši. Arī dzimtas mājas – divas līdz pamatiem, viena līdz pirmajam stāvam – viņiem tika nodedzinātas kolhoza laikā. Tagad Kaspara ģimenei ir kur atgriezties – “Jožu” mājas atjaunojis viņa tēvs. Arī Kaspars jaunībā piedalījies tās būvēšanā. Tur arī visbiežāk Kaspars un Vita ar bērniem vasarā dzīvojas.

Ūdens līdz slieksnim, bet nekad tālāk

Kaimiņos Kaspara otrās pakāpes brālēns Krišjānis Lange pašlaik būvē ekoloģisko māju ar salmu siltinājumu. Viņš man rāda, kur uz lauka vēl aprīlī guļ ledus gabali un ūdens mājas apņem tā, ka uz cietzemi nevar tikt citādi kā ar laivu. Zemgales līdzenumā liekas dīvaini, ka mājas neapplūst, bet senči pratuši saskatīt tādu kā valni, uz kura būvēt neapplūstošu mājvietu. “Mums dzimtā visi tādi gudrīši – profesori,” viņš nosmejas. Pats vēstures zinātņu maģistrs, viņa vectēvs bijis profesors Lauksaimniecības universitātē. Savukārt Kaspara tēvs Jānis Gerhards ir profesors Rīgas Tehniskajā universitātē. “Kaspars? Mierīgais, vēsais,” spriež Krišjānis. Tā īsti iepazīt nav nācies, tik vien kā kādos Līgo svētkos un dzimtas salidojumos.

Uz vecvectēva bijušo mājvietu “Upes Piģiem” ved neiebraukts aizaudzis ceļš caur liepu, kļavu un ozolu aleju. Vagoniņā dzīvo Andrejs, vienīgais no kolhozlaiku “Piģu” iemītniekiem, kas še kopā ar divpadsmit suņiem sargā Gerhardu īpašumus. Andrejs tikai sargā, nodegušo māju pamati ieauguši nezālēs līdz acīm. Vides ministram godu dara vien stārķa ligzda elektrības stabā. “Kaspars? Normāls vecis. Var parunāt. Vienkāršs. Ne tādi, kā tie Jelgavā uz ielas, bļaha-muha, lecīgi un augstprātīgi. Pēdējoreiz Kasparu šeit redzēju augustā, visbiežāk jau tēvs te brauc,” Andrejs noziņo.

Katru otro trešo gadu pavasaros Piģu zeme applūst, bet ūdens tālāk par mājas slieksni pēdējo simts gadu laikā nav pacēlies. “Tas rāda senču gudrību,” nosaka Kaspars. Ko ministrs darīs ar tiem, kas sabūvējušies applūstošajās pļavās? “Mums ir rinda priekšlikumu, kā atrisināt situāciju Ogres krastos – ar ES fondu izmantošanu palu novēršanai,” viņš saka. “Valdības deklarācijā jau esam ierakstījuši, ka likumdošanā iekļausim šādu – gan upēm, gan pie jūras piegulošo – zemju nodošanu pašvaldību pārziņā, lai varētu tās sakārtot. Tās astes jāsakārto.”

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. atkal Šlesera poģelniks zirgā…ists VL/TBLNNK nožēlojamais…

  2. Šādus PSRS okupācijas laika ideālos tēlus ir labi ņemt komandā, jo izglītība ir ļoti laba, savukārt pašam nav egoistisku ambīciju, vēlmes kādu nograuzt.

  3. Viņi visi ir komandas spēlētāji un neviens ne par ko, (ko sastrādājuši), neatbild.

Draugiem Facebook Twitter Google+