Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
12. septembris, 2016
Drukāt

ASV amatpersona: no sankcijām neatkāpsimies (1)

Foto - Ģirts VikmanisFoto - Ģirts Vikmanis

Daniels Frīds

“Krievijas agresija Ukrainā ir tik liels izaicinājums, ka mums jāpaliek stipriem un vienotiem. Mēs ceram, ka uzņēmēji, kuri cietuši no Krievijas atbildes sankcijām, atradīs jaunus noieta tirgus,” intervijā “LA” uzsver ASV Valsts departamenta sankciju politikas koordinators – vēstnieks Daniels Frīds, kurš savulaik bijis ASV konsuls Sanktpēterburgā un pirmoreiz Latvijā bijis okupācijas laikos – 1980. gadā.

 

– Vai uzskatāt ASV sankcijas pret Krieviju par atbilstošām un efektīvām?

– Jā un jā. Uz likmes Ukrainā ir liktas pamatvērtības – valstu tiesības pēc aukstā kara dzīvot brīvā un suverēnā Eiropā. Krievija šo pamatu un kārtību ir izaicinājusi, uzbrūkot savam kaimiņam, nelikumīgi anektējot Ukrainas teritorijas un iesaistoties agresīvā karā, kas ir pirmā šāda veida darbība kopš 1945. gada. Sankcijas ir efektīvas divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, situācija varēja būt sliktāka, ja Rietumi neatbildētu ar pretestību sankciju veidā – Krievijas militārā agresija būtu intensīvāka, notiktu uzbrukums Mariupolei, būtu mēģinājums izveidot piekļuvi Krimai no Ukrainas teritorijas, iespējams, kaut kas notiktu Odesā. Taču Krievija saņēma pretestību. Rietumu pretestība bija lielāka, nekā Krievija sagaidīja, un par to Eiropas Savienība ir pelnījusi milzīgu pateicību. Paldies Latvijai, ka tā iestājās par sankcijām, un visām 28 ES dalībvalstīm, ka tās kopā ar mums ieviesa sankcijas pret Krieviju. Tas parādīja, ka esam vienoti. Sankciju mērķis ir atbalstīt Minskas vienošanās, ASV atbalsta arī Franciju un Vāciju diplomātiskajos centienos Minskas procesā, jo sevišķi attiecībā uz Donbasu. Sankciju mērķis ir ietekmēt Krieviju, lai tā meklētu diplomātisku risinājumu. Tā ir politikas daļa, nevis sods. Mēs ceram sankcijas atcelt, kad Minskas vienošanās būs pilnībā izpildītas.

ASV Valsts departamentā ieņemu amatu, kura uzdevums ir koordinēt sankciju politiku. Sankciju programmas izstrāde pret Krieviju ir prasījusi daudz darba – tā ir lielākā šāda sankciju programma, ja ņemam vērā Krievijas ekonomikas apmēru. Lielu daļu savas karjeras esmu pavadījis, darbojoties ar Krievijas jautājumiem. Pirmoreiz Latvijā biju vēl okupācijas periodā 1980. gadā, tolaik strādāju par ASV konsulu Sanktpēterburgā. Vēlāk mana darbības joma bija drošības vide pēc aukstā kara. Man šie jautājumi personīgi daudz nozīmē. Man ir liels gods būt te neilgi pēc ASV viceprezidenta Džo Baidena vizītes Latvijā, kas notika 23. augustā – Molotova–Ribentropa pakta gadadienā.

– Vai, jūsuprāt, līdz šim sankcijām bijusi ietekme uz Krievijas politiku? Šķiet, ka tās pat palīdzēja Putina režīmam konsolidēties.

– Vispirms sankcijas atturēja krievus darīt vēl ko sliktāku. Otrs, sankcijas lika viņiem domāt par to, ka Minskas vienošanās ir nopietnas. Sankcijas pagaidām tiešām nav panākušas gaidīto risinājumu. Vardarbība Ukrainā pieaug, cilvēki karadarbībā tiek nogalināti katru dienu. Lai gan iegūts pamiers, tomēr drošības vidi uzlabot ir grūti. Mums jābūt pacietīgiem, stingriem un apņēmīgiem. Latvija šajā ziņā ir piemērs nelokāmībai un pacietībai, jo Latvija sankciju politikā bija viena no pirmrindniecēm. Kā zināms, ir ieviestas arī Krievijas atbildes sankcijas, un tās deva triecienu Latvijas ekonomikai. Es ceru, ka Latvijas uzņēmēji pārorientē savus eksporta tirgus.

– Nesen Rīgas mērs Nils Ušakovs tikās ar Krievijas vicepremjeru Arkādiju Dvorkoviču un runāja par sankciju atcelšanu. Par biznesa saitēm ar Krieviju runāja trīs valdībā esošās partijas – ZZS – ministri. Eiropas politikā arī vērojamas valstis un politiķi, kas meklē apkārtceļus, lai runātu ar Krieviju par biznesu. Kā jūs vērtējat šo tendenci?

– Eiropā pastāv plašs viedokļu spektrs. Darbojas biznesa lobiji, kuri ir par sankciju atcelšanu un nodarbojas ar šīs idejas popularizēšanu. Tas ir fakts. Tāpat ir arī ASV uzņēmumi, kuri uz mums izdara spiedienu un runā par sankciju atcelšanu. Tomēr Krievijas agresija ir tik liels izaicinājums, ka mums jāpaliek stipriem un vienotiem. Mēs ceram, ka uzņēmēji, kuri cietuši no Krievijas atbildes sankcijām, atradīs jaunus noieta tirgus. Tas ir iespējams, un to pierādīja gadījums ar Gruzijas vīniem, kurus Krievija nelaida savā tirgū. Tomēr tie atrada jaunus noieta tirgus, tika uzlabota kvalitāte, Gruzijas vīni vairāk tika pārdoti ASV tirgū. Tas prasa pūles, taču, kā redzam, tas atmaksājas. Mēs ceram, ka Krievija piekritīs ieviest Minskas vienošanās, tad būs iespējams atcelt daļu sankciju. Sankcijas attiecībā uz Krimu mēs atstāsim līdz brīdim, kad tā tiks deokupēta.

– Ir vērtējums, ka ekonomiskajā krīzē Krievija nonākusi nevis sankciju dēļ, bet straujā naftas cenu krituma dēļ. Ja nafta atkal kļūtu dārgāka, Krievijai ar to varbūt pietiktu.

– Pamatā šai tēzei ir taisnība. Krievijas ekonomikas kritumu veidoja arī naftas un gāzes cenu kritums. Eiropas uzņēmējiem jāapzinās, ka Krievija ir atkarīga no naftas un gāzes cenām, jo viņi nav reformējuši savu ekonomiku. Ja Krievijā būtu veiksmīga ekonomika, tad tā neuzbruktu kaimiņu teritorijām. Sankcijas spēcīgāk iedarbojās, jo pasaulē bija zemas naftas cenas. Mēs ieviesām finanšu sankcijas, lai nebūtu iespējams uzkrāt kapitālu, vērsāmies pret naftas un gāzes uzņēmumiem, tāpat bija sankcijas attiecībā pret militārajiem uzņēmumiem. Sankciju spiedienu uzlikām tām jomām, kurās Krievijas politiskā vide to izjūt visvairāk.

– Tomēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins sankcijām piešķir ideoloģisku lomu ar domu – “Rietumi mums cenšas ieriebt, bet mēs būsim stipri un to pārdzīvosim”!

– Tāda publiskā retorika, protams, ir, taču mums tā nav jāņem vērā. Mums ir pamats ticēt, ka sankciju spiediens ir jūtams – krievi saprot izolāciju un to, ka ekonomika cieš zaudējumus. Viņi var uzstāties ar pārliecinošiem apgalvojumiem, bet viņi nav stulbi. Krievi ir gudri cilvēki un pašreizējo realitāti apzinās.

– Jūsu prognoze – kad beigsies Rietumu un Krievijas atbildes sankciju politika?

– Tas ir atkarīgs no Krievijas – mēs nesākām problēmas Ukrainā. Viņiem ir jāpieņem lēmums, vai izpildīt savas saistības Ukrainā – ja tas tiek izdarīts, tad attiecības var uzlaboties. Liels Rietumu solis bija Varšavas samitā pieņemtie lēmumi. Arī Baidena vizīte Latvijā parāda, cik nozīmīga lieta ASV ir NATO līguma 5. pants. Samita lēmumi un viceprezidenta vizīte Baltijas valstīs ir labs signāls Krievijai, ka mēs notiekošo uztveram nopietni. Rietumi nav vāji, kā viņi domāja, tāpat demokrātijas nav dekadentas. Mēs uzskatām, ka diktatūrām un autoritārām valstīm nav nākotnes, bet tās ir reakcionāras pagātnes elements. Iespējams, ka Krievija izdarīs pareizos secinājumus. Tai nebūt nav jāseko savām sliktākajām vēstures tradīcijām. Krieviem ir labas spējas sadarboties, un to var darīt daudzās jomās. Tomēr tas pirmkārt atkarīgs no pašas Krievijas, ja tā veiks pareizos soļus. Man ne visai patīk paļauties uz prognozēm. Vienmēr ir bīstami uz vēsturi skatīties kā uz taisnvirziena procesu. 1980. gadā, kad pirmoreiz ierados Latvijā, droši vien varētu prognozēt, ka Latvija vienmēr būs okupēta valsts – tā saucamā Latvijas PSR. Tomēr jūs atguvāt neatkarību, tagad Latvijas neatkarība ir ilgāka nekā starpkaru periodā. Labi, ka ASV šos gadus ieturēja okupācijas neatzīšanas politiku. Krievijas kontekstā mums nav jāpieļauj, ka pašreizējās attīstības tendences saglabāsies. Tās var mainīties, jo īpaši, ja būsim apņēmības pilni.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Neticu nevienam viņa vārdam.

Draugiem Facebook Twitter Google+