Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
16. septembris, 2012
Drukāt

ASV analītiskais institūts brīdina par Krievijas jauno pieeju “maigajai varai”

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Krievijas premjerministra Dmitrija Medvedeva paziņojums par Maskavas vēlmi stiprināt un konsolidēt tās “maigo varu” varētu šķist kā optimistisks signāls, taču patiesībā Kremlis vēlas Rietumu “maigās varas” konceptu izmantot, nevis vairojot savu pievilcību ārvalstīs, bet gan īstenojot savus mērķus ar politiskiem un ekonomiskiem līdzekļiem, teikts ASV analītiskā institūta “Jamestown Foundation” mājaslapā publicētajā rakstā.

Krievijas jauno pieeju “maigajai varai” realizēs federālā aģentūra sadarbībai ar tautiešiem ārvalstīs jeb “Rossotrudničestvo”, kas ir analoga organizācija ASV Starptautiskās attīstības aģentūrai. Iestādes vadītājs Konstantīns Kosačevs radiostacijai “Voice of Russia” paziņojis, ka aģentūras mērķis ir transformēt krievvalodīgās kopienas par tādu spēku, kas var ietekmēt vietējās valdības tā, lai šajās valstīs tiktu veicinātas Krievijas ārpolitikas intereses.

Institūts norāda, ka Krievijas stratēģija pielāgot Rietumu konceptus savām vajadzībām nav nekas jauns, taču šoreiz šim mērķiem ir institucionalizēts raksturs. Proti, Krievijas prezidenta administrācija izsludinājusi atklātu iepirkumu, meklējot pētnieku viedokļus par Krievijas galvaspilsētas lomu Kaukāzā un Ukrainas federalizāciju. Iepirkumi izsludināti arī par situāciju Latvijā un Moldovā.

“Kremlis, šķiet, ir arī ieinteresēts noskaidrot, kāda ietekme ir vietējām finanšu un ekonomiskajām grupām uz politiskajiem procesiem Moldovā un Latvijā,” teikts institūta mājaslapā publicētajā rakstā. Pētījumam par Moldovu un Latviju vajadzētu noskaidrot, ar kādām metodēm un paņēmieniem lielākās vietējās uzņēmēju un oligarhu grupas ietekmē valdības īstenoto iekšpolitiku un ārpolitiku. Krievijas prezidenta administrācija vēlas zināt, kā šīs grupas ietekmē likumdošanas procesu, kāda ir šo grupu pārstāvība Latvijas parlamentā un citās valsts institūcijās, kāda ir šo grupu saikne ar politisko partiju veidošanu un varas konsolidāciju, kā arī ekonomisko interešu lobēšanas iespējas.

“Galu galā Kremlis vēlas saprast, kāda ir mijiedarbības dinamika starp prorietumnieciskajām un prokrieviskajām grupām un kā Krievijas Federācija var to visu izmantot “divpusējās sadarbības attīstīšanai”,” raksta “Jamestown Foundation”.

Maskavas Kārnegi centra analītiķis Aleksejs Malašenko laikrakstam “Vedomosti” norādījis, ka ar “divpusējās sadarbības attīstīšanu” Kremlis saprot neko citu kā vien vēlmi panākt šo grupu pilnīgu lojalitāti Krievijai. Tāpat “Vedomosti”, atsaucoties uz avotiem Kremlī, raksta, ka šie iepirkumi ir kā apliecinājums pašreizējās administrācijas plāniem veidot konsolidētu Eirāzijas Savienību.

Institūts norāda, ka Krievija pēc kara ar Gruziju ir sapratusi, ka problēmu kārtošana ar kaimiņiem, izmantojot militārus līdzekļus, izmaksā pārāk dārgi, tādēļ tā ķērusies pie citām metodēm, tostarp politiķu uzpirkšanas, politisko partiju un kustību dibināšanas un vāju institūciju izmantošanas savās interesēs. Tāpat rakstā uzsvērts, ka Kremlis nav ieinteresēts uzzināt, vai Krievija var ietekmēt šo valstu iekšējās lietas, bet gan grib zināt, ar kādiem līdzekļiem to darīt.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+