Mobilā versija
Brīdinājums +4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
30. maijs, 2014
Drukāt

ASV apņemas saglabāt vadību (1)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

ASV prezidents Baraks Obama aicina koncentrēties uz diplomātiju, nevis militāriem pasākumiem.

Ārpolitikas jautājumiem veltītā runā, uzsverot, ka Savienotās Valstis joprojām ir pasaulē valdošā lielvara, Obama mēģināja atspēkot viņam adresētos pārmetumus par pārāk gauso un vārgo reakciju uz notikumiem ne tikai Ukrainā, bet arī Sīrijā. ASV prezidents iezīmēja pieturpunktus, kas šobrīd kļuvuši par Vašingtonas ārpolitikas prioritātēm. Tie ir krīze Ukrainā, Sīrijas ilgstošais konflikts, cīņa pret terorismu un Irānas kodoljautājums.

Aicina uz kolektīvo aizsardzību


Ilgi gaidīto ārpolitikas jautājumiem veltīto runu Obama teica prestižajā Vestpointas militārajā akadēmijā, uzrunājot akadēmijas šāgada absolventus. Nepilnu stundu garajā runā Obama vairākkārt uzsvēra, ka ASV nav zaudējušas līdera lomu starptautiskajā politikā. Viņaprāt, par to liecina Savienoto Valstu militārās spējas, kurām nav līdzinieku, ekonomika, kas esot “dinamiskākā uz Zemes”, daudzās inovatīvās biznesa idejas, kas radušās ASV, un augošā enerģētiskā pašpietiekamība. “Mūsu vērtības iedvesmo parlamentu un dažādu kustību līderus visā pasaulē. Kad viesuļvētra izposta Filipīnas vai kad Nigērijā nolaupa skolnieces, vai kad maskējušies vīri ieņem ēkas Ukrainā, pasaule pēc palīdzības vēršas pie Amerikas,” norādīja Baltā nama saimnieks, uzsverot, ka ASV “izolacionisms nav izvēle”. Atspēkojot kritiku par nespēju dot pienācīgu atbildi Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīma izvērstajai vardarbībai pret opozīcijas kaujiniekiem, Obama uzsvēra, ka ne katrai problēmai jāmeklē militārs risinājums. “Tikai tāpēc, ka mums ir labākais āmurs, nenozīmē, ka ikviena problēma ir nagla,” sacīja Savienoto Valstu prezidents.

Runājot par mūsdienu draudiem starptautiskajai drošībai, Obama minēja ne tikai tehnoloģiskās attīstības sekmēto teroristisko organizāciju spēju pilnveidošanos, bet arī Krievijas agresiju pret bijušajām Padomju Savienības valstīm un Ķīnas ekonomisko izaugsmi un militārās spējas, kas “dara bažīgus tās kaimiņus”. “Krievijas nesenās darbības Ukrainā atsauc atmiņā dienas, kad padomju tanki iebrauca Austrum­eiropā. Taču šis nav aukstais karš,” paziņoja Obama, aicinot NATO dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus, lai mazinātu Austrumeiropas sabiedroto bažas par savu drošību.

Obama aicināja sabiedrotos no citām valstīm starptautiskās problēmas risināt “kolektīvi”. Viņaprāt, starptautisko krīžu risināšanai un politisko mērķu sasniegšanai ASV aktīvāk jāizmanto nemilitāri instrumenti – publiskā diplomātija, sankcijas, starptautiskie likumi. Militāra reakcija varētu sekot tikai galējas nepieciešamības un savstarpējas vienošanās rezultātā. Uzrunā Obama aicināja Kongresu atbalstīt piecu miljardu dolāru vērto partnerības programmu, kuras ietvaros ASV finansētu sabiedroto valstu pretterorisma spējas. “Pašreizējos apstākļos mums cieši jāsadarbojas ar citiem, jo kolektīva rīcība nodrošina lielākas iespējas gūt panākumus un mazākas iespējas pieļaut smagas kļūdas,” paziņoja ASV prezidents, aicinot mācīties gan no panākumiem, gan neveiksmēm, kas piedzīvotas Irākā un Afganistānā.

Obama 
apmeklēs Eiropu


Turpmākajās desmit dienās Obamam ārpolitika būs darba kārtības galvgalī. Nākamnedēļ viņš ne tikai apmeklēs Poliju un Franciju, bet arī tiksies ar Ukrainas jaunievēlēto prezidentu Petro Porošenko, kuru ar ievēlēšanu amatā viņš jau apsveicis telefoniski un kuram izteicis “pilnīgu” ASV atbalstu centienos atrisināt vardarbīgo konfliktu Ukrainas austrumos.

Tiesa, vairāki Republikāņu partijas pārstāvji pēdējā laikā veltījuši asu kritiku Obamam, apgalvojot, ka viņa ārpolitika ir “neizlēmīga”, “piesardzīga” un “tāda, kas liek cilvēkiem uztraukties”. Arī Obamas Vestpointā sacītais izpelnījās ne tikai atturīgu akadēmijas beidzēju reakciju, bet arī diezgan kritiskus vērtējumus ASV presē. Laikraksta “The Washington Post” apskatnieks Čārlzs Kraut­hammers Obamas mēģinājumu izklāstīt savu ārpolitisko vīziju nodēvēja par “burtiski bezjēdzīgu”. “Tai nebija jēgas, tā bija aizstāvības runa,” sprieda ASV politiskais apskatnieks. “Tā bija atbilde kritiķu korim, kurš apgalvo, ka [Obamas] ārpolitika bijusi vāja un bez līdera. Un tāda tā arī ir bijusi.”

ASV pārstāvju palātas ārlietu komitejas priekšsēdētājs no Republikāņu partijas Eds Roiss, laikrakstam “The New York Times” komentējot Obamas sacīto, norādīja, ka kopš Obama stājās amatā, tikuši izstrādāti vairāki ārpolitikas plāni un vīzijas. “Taču pārāk bieži spēcīgiem vārdiem sekojusi vāja rīcība vai pilnīga bezdarbība,” sacīja Roiss. 
”Tādēļ ir kritusies vispārējā uzticība ASV un veiksmīga ārpolitika kļuvusi par kaut ko gandrīz neiespējamu.” Arī Britānijas laikraksts “The Guardian” secina, ka Obama savā uzrunā aprobežojies ar pasaules problēmu uzskaitīšanu, no kurām daudzas viņš turklāt esot vienkāršojis.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Velta no Valmieras Atbildēt

    šitā valdībele ved ASV tauteli uz bezdibeni, Rotšildeļiem un pārejiem Volstrītas smerdeļiem jāuzliek uzpurnis, citādi iznīdēs to ASV tauteli pavisam !

Pēc sakāves referendumā no amata atkāpjas Itālijas premjers RenciItālijas premjerministrs Mateo Renci paziņojis par atkāpšanos no amata, kas seko pēc tam, kad svētdien notikušajā referendumā tika noraidītas viņa vadītās valdības
Draugiem Facebook Twitter Google+