Foto – AFP/LETA

ASV “ārpolitikas vanags” senators Makeins – Latvijā
 8

Šodien un rīt Latvijā viesojas ietekmīgais ASV republikāņu senators Džons Makeins.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Notriektā tautumeita 7
SVF: Krievijas ekonomika augs straujāk par visām pasaules attīstītajām ekonomikām
Lasīt citas ziņas

Bijušais ASV prezidenta kandidāts Džons Makeins, kurš savulaik piecus gadus pavadījis gūstā Vjetnamā, savās uzrunās lieto tiešu valodu un politikā iemantojis iesauku “sava ceļa gājējs” jeb angliski “Maverick”. Senatora Makeina vizīte Baltijas valstīs notiek pēc viņa iniciatīvas un vērtējama kā signāls Krievijai, ka ASV nav aizmirsusi par Austrumeiropu.

Kopā ar Dž. Makeinu šodien un rīt Latvijā viesosies arī senatori Džons Baraso un Džons Hovens. Vizītes laikā viņi tiksies ar Valsts prezidentu An­dri Bērziņu, kā arī Latvijas augstākajām amatpersonām, lai pārrunātu situāciju Ukrainā, Baltijas reģiona drošības jautājumus, kā arī ASV un Latvijas sadarbību NATO. Tāpat ASV senatori apmeklēs Ādažu poligonu. Aizsardzības ministrija informē, ka senatori apmeklēs poligonā notiekošo kaujas atbalsta speciālistu un vienību apmācības vingrinājumu ”Operation Summer Shield XI”, kur piedalās arī vairāk nekā 100 Melnās jūras rotācijas spēku un Mičiganas pavalsts Nacionālās gvardes karavīru.

CITI ŠOBRĪD LASA

Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga norādījusi, ka senatora vizīte ir laba zīme Latvijas drošībai. Viņa uzsvērusi, ka “Makeins vienmēr bijis liels Latvijas draugs un atbalstītājs”, turklāt vienmēr izrādījis interesi par Eiropas drošību. To apliecina arī viņa vizīte martā Ukrainā, kur viņš tikās ar jaunās Ukrainas varas pārstāvjiem, pēc kā Krievija viņu iekļāvusi to personu sarakstā, kurām iebraukšana valstī liegta. “Es lepojos, ka Putins ieviesis sankcijas pret mani – es nekad neapturēšu savus centienus un veltījumu Ukrainas brīvībai un neatkarībai, kurā ietilpst arī Krima,” pēc aizlieguma noteikšanas mikroblogošanas vietnē “Twitter” rakstījis senators Makeins.

Jau no bērnības Džona Makeina dzīve bija saistīta ar armiju – viņš piedzima jūras spēku virsnieka ģimenē 1936. gada 29. augustā ASV bruņoto spēku bāzē Panamā. Gan viņa tēvs, gan vectēvs bija četru zvaigžņu admirāļi. Ģimenes militāro tradīciju, kas saistāma arī ar atbalstu republikāņu partijai, turpināja arī baptistu konfesijai piederošais Dž. Makeins. Karjeru viņš veidoja kā jūras spēku aviators. Būdams ASV karavīrs, viņš piedalās karā Vjetnamā un vēlāk nonāk gūstā, kur tiek spīdzināts. Ziemeļvjetnamieši vēlāk uzzina, ka viņš ir augsta ranga ASV militārpersonas dēls, un piedāvā viņu atbrīvot. Tomēr jaunais lidotājs atsakās, uzstājot, lai atbrīvo visus ASV karavīrus, kas iepriekš krituši gūstā. Makeins gūstā pavada vēl piecus gadus, kuru laikā turpinās regulāra spīdzināšana, kas iespaido viņa veselību – viņš vairs nevar pacelt rokas pāri galvai. Pēc atbrīvošanas viņu sumina kā kara varoni, un līdz 1981. gadam viņš turpina dienestu, bet vēlāk sāk politisko karjeru – tiek ievēlēts Kongresā, bet pēc dažiem gadiem arī Senātā.

Makeins iemanto “ārpolitikas vanaga” tēlu. Jau 2000. gadā viņš ir viens no republikāņu kandidātiem valsts prezidenta amatam, bet vēlāk atsakās no cīņas par labu Džordžam Bušam junioram un viņa prezidentūras laikā atbalsta karu Irākā, tomēr ne visi viņa uzskati sakrīt ar republikāņu partijas līniju. Irākas kara laikā viņš Donaldu Ramsfeldu nosauc par “vienu no sliktākajiem aizsardzības sekretāriem vēsturē”. Viņš piedāvā likumprojektu, kas uz Gvantanamo bāzē ieslodzītajiem attiecinātu tādus pašus izturēšanās noteikumus kā uz kara gūstekņiem. Gadu gaitā viņš bija arī saniknojis konservatīvākos amerikāņus ar saviem mērenajiem uzskatiem attiecībā uz abortiem un imigrācijas reformu. 2008. gadā viņš cīnās par ASV prezidenta krēslu, tomēr vēlēšanās uzvar demokrāts Baraks Obama.

Kā “ārpolitikas vanags” senators Makeins kritizē pašreizējo prezidentu par ASV ārpolitiku – jo sevišķi spilgti tas izpaužas Ukrainas notikumu kontekstā. Martā Dž. Makeins atklātā vēstulē laikrakstā “The New York Times” raksta: “Krima ir atsegusi satraucošu reālisma trūkumu, kas raksturīga mūsu ārpolitikai, ko īsteno prezidents Obama.” Viņa ieskatā Obamas administrācija atbalstot pasaulē tādu priekšstatu par ASV, kas var atstāt pasauli savā vaļā, vēlāk maksājot par to ar ASV interesēm un vērtībām. “Tas ir veicinājis priekšstatu, ka ASV ir vāja, un tādiem cilvēkiem kā Misters Putins vājums ir provocējošs,” rakstīja Makeins. Martā, viesojoties Kijevā, Krieviju viņš nosauc par “benzīntanku, kas izliekas par valsti” un saka – “Mēs visi esam ukraiņi,” paužot atbalstu Ukrainas tautai. Tāpat “ārpolitikas vanags” uzsver, ka Ukrainā nepieciešama ilgtermiņa ASV militārās palīdzības programma, kas būtu “pareizākā un pieklājīgākā lieta”, ko ASV varētu darīt.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.